DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. jūnijā, 2017
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

VARAM izstrādājusi prasības decentralizētajām kanalizācijas sistēmām

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai mazinātu vides un lokālo ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku, ko rada vidē nonākuši notekūdeņi no ēkām, kas nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi priekšlikumus decentralizēto kanalizācijas sistēmu (t.i. individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, septiķu un notekūdeņu krājtvertņu) reģistrācijai un apsaimniekošanai. 2017.gada 27.jūnijā valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”.

Ministru kabineta noteikumos ir iekļauts prasību minimums pilsētu un ciemu teritorijās izmantoto decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai un reģistrēšanai, kas jāievēro šādu sistēmu īpašniekam vai valdītājam. Uz lauku teritorijām, tostarp viensētām noteikumi netiek attiecināti. Prasības noteiktas individuālām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, no kurām attīrītie notekūdeņi tiek novadīti vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3 diennaktī. Tāpat minētās prasības būs jāievēro gadījumos, ja notekūdeņu savākšanai un daļējai attīrīšanai tiek izmantoti septiķi vai ja notekūdeņi un ar tiem saistītie nosēdumi tiek savākti krājtvertnēs. Noteikumu projektā izvirzītas prasības arī asenizatoriem, kas savāc un izved notekūdeņus un nosēdumus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, kā arī noteikti uzdevumi pašvaldībām organizēt minēto sistēmu reģistra izveidi, informēt iedzīvotājus par asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem un reģistra izveidi, kā arī izdot saistošos noteikumus. Pašvaldībām būs tiesības saistošajos noteikumos noteikt ciemus, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām noteikumu prasības neattieksies, piemēram, tādām apdzīvotām vietām, kas pēc apdzīvotības blīvuma neatšķiras no lauku teritorijām.

Vidēji 20,9% no Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas*. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4% līdz 88%. Neatbilstoši uzturētas un ekspluatētas decentralizētās kanalizācijas sistēmas gan Latvijā kopumā, gan konkrētās vietās rada būtisku vides piesārņojuma risku. Vides piesārņojuma draudi rodas, ja netiek nodrošināta septiķos un krājtvertnēs uzkrāto notekūdeņu un ar tiem saistīto nosēdumu regulāra izvešana vai atbilstoša notekūdeņu attīstīšana individuālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Tāpat ir konstatēti gadījumi, kad grunts slāņos iesūcas neattīrīti notekūdeņi no apzināti vai neapzināti hermētiski nenoslēgtām krājtvertnēm, radot grodu aktu un citu lokālu dzeramā ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku.

* Pēc VARAM pasūtījuma 2013.gadā veikts pētījums "Aktivitātes 3.4.1.1. "Ūdenssaimniecības infrastruktūras sistēmas attīstība apdzīvotajās vietās līdz 2000 iedzīvotājiem" ieviešanas un citu apdzīvoto vietu (200 - 2000) ūdenssaimniecības situācijas izvērtējumu un metodoloģijas izmaksu noteikšanai vēl nepieciešamajām investīcijām".

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI