Par Baltijas jūras vides aizsardzību atbildīgo ES dalībvalstu ministru deklarācijā secināts, ka Baltijas jūras vidi aizvien vairāk ietekmē globālās ekoloģiskās problēmas – klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un piesārņojums, it īpaši saistībā ar jūras un sauszemes telpas izmantošanu un resursu ieguvi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: “Esmu gandarīta par Latvijas paveikto HELCOM prezidentūras laikā, paldies kolēģiem par padarīto darbu. Šo dienu laikā eksperti no ES Baltijas jūras piekrastes valstīm aktīvi strādāja pie tālākā plāna Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā un aizsardzībā. Produktīvu diskusiju laikā pieņēmām ministru deklarāciju, kurā paužam apņemšanos turpināt darbu pie rīcības plāna ieviešanas, t.sk. īstenot stingrus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus Baltijas jūrā.”
Visvairāk Baltijas jūras vidi ietekmē eitrofikācija jeb process, kad pārāk daudz barības vielu nonāk ūdenī un izraisa pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu, jūras vides degradēšanos un aizaugšanu. Tāpat arī vides stāvokli negatīvi ietekmē bīstamās vielas, jūrā nogremdētā munīcija un vraki, invazīvās sugas, atkritumi un jūras gultnes traucējumi, kas rodas cilvēku darbību rezultātā.
Ministru debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanai un prioritāšu noteikšanai, pamatojoties uz jaunajām atziņām, kas gūtas no visaptverošā jūras vides stāvokļa novērtējuma – HOLAS 3, un HELCOM mērķu veiksmīgas īstenošanas turpināšanu, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā.
Deklarācijā atzīmēta zinātnes un pētniecības svarīgā loma, atbalstot uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu, kā arī veicinot pārveidojošas pārmaiņas, lai nodrošinātu labu jūras stāvokli. Lai nodrošinātu Baltijas jūras rīcības plāna (BSAP) īstenošanu līdz 2030.gadam, ministri un augsta līmeņa amatpersonas atkārtoti apliecināja stingru apņemšanos turpināt sadarbību HELCOM ietvaros, tāpat atkārtoti apstiprināja, nepieciešamību pēc visaptverošiem Baltijas jūras vides stāvokļa novērtējumiem, kas kalpo kā līdzeklis, lai sekotu līdzi 2021. gada BSAP īstenošanas gaitai. Vienlaicīgi ar deklarāciju tiek uzdots uzsākt 4. Jūras novērtējuma – HOLAS-4 izstrādi, lai iegūtu zinātnē balstītus datus par Baltijas jūras vides stāvokli.
"Šī augsta līmeņa sanāksme notika izšķirošā laikā, kad mēs izvērtējam HELCOM sasniegumus tās 50 gadu vēsturē, vienlaikus nosakot, kā integrēt HOLAS 3 secinājumus, veidojot un definējot HELCOM politikas un prioritātes nākotnē, " norāda HELCOM izpildsekretārs Rīdigers Strempels, piebilstot: "Tas ir arī spēcīgs signāls par ES dalībvalstu un Helsinku konvencijas līgumslēdzēju pušu pastāvīgu sadarbību HELCOM ietvaros, uzsverot organizācijas būtisko lomu trīskāršās planētas krīzes - klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un piesārņojuma – risināšanā mūsu reģionā un ārpus tā.”
"Kopā mēs arī vēlamies uzsvērt nepieciešamību pēc pārmaiņām un lielākas efektivitātes resursu izmantošanā. Šodien izdotā deklarācija atzīst vides veselības un ekonomiskās labklājības savstarpējo saistību. Ir svarīgi uzsvērt Baltijas jūras ekosistēmas saglabāšanas ekonomiskos ieguvumus. Saskaņā ar jaunāko Baltijas jūras holistisko novērtējumu (HOLAS 3), laba vides stāvokļa sasniegšana līdz 2040. gadam var sniegt arī ekonomiskus ieguvumus,” norāda Evija Šmite HELCOM priekšsēdētāja, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore.
2024. gada ministru sanāksmē par Baltijas jūras vidi piedalījās astoņu Baltijas jūras piekrastes valstu un Eiropas Savienības par jūras vides aizsardzību atbildīgie Vides, Klimata, Infrastruktūras un jūrlietu ministriju ministri un augsta līmeņa pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Eiropas Savienības.
* * *
Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija ( HELCOM), ir Baltijas jūras piekrastes valstu un Eiropas Savienības starpvaldību organizācija, kas nodibināta Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku konvencijas mērķu īstenošanai. HELCOM strādā kopš 1974. gada, lai aizsargātu Baltijas jūras vidi no visiem piesārņojuma avotiem gan sauszemē, gan jūrā un nodrošinātu kuģošanas drošību Baltijas jūrā.
Helsinku Komisijas dalībvalstis ir Helsinku konvencijas līgumslēdzējas puses: Dānija, Igaunija, Eiropas Savienība, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Krievija, ar kuru kopš 2022. gada marta sadarbība HELCOM ietvaros vairs nenotiek.
Komisijas galvenais uzdevums ir konvencijas ieviešanas uzraudzība un lēmumu pieņemšana, lai īstenotu Konvencijas pamatmērķi - Baltijas jūras piesārņojuma samazināšanu un novēršanu laba jūras vides stāvokļa panākšanai.
1974.gadā Helsinkos Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes.
1992.gadā visas Baltijas jūras valstis un Eiropas Ekonomiskā Kopiena parakstīja jauno, papildināto konvenciju, kura stājās spēkā 2000.gada 17.janvārī. Latvijas Republika abas konvencijas parakstīja 1992.gadā, bet Latvijas Republikas Saeima tās ratificēja 1994.gadā.
Par ministru sanāksmēm
Reizi trīs gados HELCOM rīko ministru sanāksmi, kurā pulcējas par jūras vidi atbildīgie Baltijas jūras piekrastes valstu ministri un ES vides komisārs. Šīs sanāksmes kalpo kā izšķiroši forumi, lai iesaistītos kopīgās diskusijās un panāktu vienošanos augstā politiskā līmenī. Tādējādi vēl vairāk tiek nostiprināti HELCOM mērķi Baltijas jūras vides aizsardzībā.
Ministru sanāksmju rezultātā tiek pieņemtas politiskās deklarācijas, ar kurām līgumslēdzējas puses apņemas veikt turpmākas darbības, lai aizsargātu Baltijas jūras vidi un vienotos par turpmāko HELCOM darba kārtību. Deklarācijas papildina Helsinku konvenciju un HELCOM rekomendācijas.
