VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “Mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība, drošības situācija un augsti kvalificētu ekspertu deficīts rada pieprasījumu mainīt atbalsta funkciju nodrošināšanas modeli no iestāžu līmenī decentralizēta uz valsts nozīmes kompetenču centriem. Galvenie ieguvumi iestāžu pusē būs iespēja fokusēties uz pamatdarbības jautājumiem, rūpes par infrastruktūru uzticot kompetenču centriem, vienlaikus ir pierādīts, ka profesionalizācija un specializācija nodrošina arī augstāku pakalpojuma kvalitāti, efektivitāti un drošību. Reformu papildinošā investīciju programma paredz nodrošināt pakalpojumu standartizāciju un pilnveidi, kā arī noteikta apjoma valsts informācijas resursu migrācijas atbalstu. Mēs redzam, ka vidējā termiņā šī iniciatīva sekmēs arī straujāku valsts pārvaldes iestāžu migrāciju uz plašāku valsts un arī privātā sektora mākoņpakalpojumu izmantošanu, tādējādi vēl vairāk uzlabojot to efektivitāti un noturību.”
Valsts datu apstrādes mākoņa izveide paredz institūciju datu apstrādes infrastruktūru apvienošanu un institūciju informācijas sistēmu migrāciju uz valsts datu apstrādes mākoni, kura ietvaros tiks ilgtspējīgi nodrošināti efektīvi skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumi. Datu apstrādes mākoņa ietvaros papildus sistēmu produkcijas vidēm tiks nodrošinātas arī atdalītas vides sistēmu attīstībai un testēšanai. Tiks uzlabotas arī sistēmu darbības pārraudzības, datu rezerves kopēšanas, skaitļošanas jaudu rezervēšanas un rezerves atkopes iespējas.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Atveseļošanas fonda investīcijas ir vērtīgs instruments, kas lieti noder dažādu apjomīgu reformu īstenošanā. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis īsteno digitālo pāreju – to pieprasa gan tehnoloģiju straujā attīstība, digitālo pakalpojumu klāsta strauja palielināšanās, gan nepieciešamība stiprināt Eiropas konkurētspēju pasaulē. Jāatzīmē, ka mūsu kopējais mērķis Eiropas digitālās desmitgades programmas ietvarā ir līdz 2030. gadam panākt, ka visās dalībvalstīs visi būtiskākie sabiedriskie pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami arī tiešsaistē. Latvijas nacionālā federēšanas mākoņa ieviešana ir svarīgs solis arī šī mērķa sasniegšanai.”
Valsts datu apstrādes mākoņa attīstība tiks atbalstīta Atveseļošanas fonda ietvaros. Datu apstrādes centru attīstība nodrošinās profesionālāku un efektīvāk organizētu infrastruktūras pakalpojumu. Atveseļošanas fonda finansējumu 12 490 800 eiro apmērā novirzīs kvalitātes, drošības un kapacitātes uzlabošanai, kā arī informācijas sistēmu migrācijai uz valsts datu apstrādes mākoni, līdz ar to, iestādēm būs pieejams arī noteikts apjoms skaitļošanas resursu ar samazinātu tarifu.
Atveseļošanas fonda investīcijas 2.1.2.2.i. “Latvijas nacionālais federētais mākonis” projektu īstenošanai izvēlētas četras institūcijas – Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs, kas nodrošinās skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumus informācijas sistēmām ar atšķirīgām pieejamības prasībām , kā arī savām kompetencēm atbilstošus specializētus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pakalpojumus. Efektīvai resursu izmantošanai un kiberdrošības risku vadībai valsts pārvaldes rīcībā esošos datu apstrādes tehniskos resursus un ekspertu kompetenci ir paredzēts koncentrēt četros datu apstrādes centros.
Vidējā termiņā vienlaikus paredzēts veicināt privātā sektora plašāku iesaisti skaitļošanas infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanā valsts pārvaldē, kad vien tas būs pieļaujams atbilstoši Aizsardzības ministrijas un CERT noteiktajiem kritērijiem.
Valsts datu apstrādes mākoņa attīstības projektu būtiskās ietekmes dēļ tie ir noteikti par Atveseļošanas fonda reformu un investīciju virziena 2.1. “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību digitālā transformācija” stratēģiskajiem projektiem.
