INTERVIJA

Pēteris Bauska: Izmeklēšanā vairāk būtu jāiesaistās prokuroriem

LV portālam: PĒTERIS BAUSKA, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks
Inese Helmane, LV portāls; Linda Balode, LV portāls07.12.2017
"ĪSUMĀ"
  • Tipiskākie ekonomiskie noziegumi ir dažāda veida krāpšanas – ar īpašumiem, kredītiem, viltotu rēķinu piesūtīšanu interneta vidē.   
  • Kopš šī gada 1. janvāra visus Kontroles dienestam adresētos ziņojumus izskata mūsu pārvalde.
  • Pērn ir sākti 17 kriminālprocesi par noziedzīgām darbībām, ko veica maksātnespējas administratori, šogad astoņos mēnešos – deviņi.
  • Apzinām grupas ar tā saucamajiem naudas mūļiem, uz kuru vārda tiek reģistrēti uzņēmumi, atvērti konti.
  • Sodu politika saistībā ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem ir jāpārskata, ejot uz bargākiem sodiem.
Tipiskākie ekonomiskie noziegumi Latvijā ir dažāda veida krāpšanas, kurām ir arī starptautisks raksturs. Jauns veids ir nekustamo īpašumu izkrāpšana, viltojot mirušu personu īpašumu pirkšanas–pārdošanas vai mantojuma dokumentus, atklāj Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks PĒTERIS BAUSKA. Viņš uzskata, ka dažāda veida ekonomisko noziegumu izmeklēšanā vairāk, īpaši nozieguma atklāšanas sākumposmā, vajadzētu iesaistīties prokuratūrai. Vairākas ar panākumiem vainagojušās izmeklēšanas ir bijušas tikai tāpēc, ka prokuratūra aktīvi ir iesaistījusies jau sākuma stadijā un veikusi uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā.

Ekonomikas ministrijas (EM) preses brīfingā teicāt, ka, legalizējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus, šogad valsts budžetā ieskaitīti 30,9 miljoni eiro. Pērn šī summa, pēc EM datiem, ir bijusi 60 miljoni eiro. Savukārt īpašniekiem ir atgriezts pusmiljons eiro. Kāda rakstura noziegumus šogad esat atklājuši?

Summas, kas atzītas par noziedzīgām un šogad ieskaitītas valsts budžetā, ir krimināllietās, kas  ierosinātas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kur predikatīvais noziegums lielākoties ir noticis ārzemēs un tam ir starptautisks raksturs. Vai nu Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) vai Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir konstatējusi šīs naudas apriti – tā tika arestēta, uzsākts kriminālprocess, tiesa šos līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīja valsts budžetā.

Tipiskākie ekonomiskie noziegumi ir dažāda veida krāpšanas. Jauns modus operandi (latīņu frāze, kura nozīmē darbības metodi vai režīmu uzņēmējdarbības vai kriminālizmeklēšanas kontekstā – red.) ir nekustamo īpašumu izkrāpšanas gadījumi. Krāpnieki ātri vilto mirušas personas dzīvokļa pirkšanas–pārdošanas līgumu vai mantojuma testamentu.

Šo noziegumu atklāšanā pārvaldei ir laba sadarbība ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, zemesgrāmatu tiesnešiem, jo svarīga ir apsteidzošā informācija, nevis noziegumu izmeklēt tad, kad darījums jau ir noticis un īpašums pārdots otram, trešajam labticīgajam ieguvējam. Svarīgākais ir savākt pierādījumus un aizturēt noziedzniekus nozieguma izdarīšanas brīdī, kad viņi iet pēc dokumentiem.

Nereti notiek arī krāpšanās ar kredītiem vai viltotu rēķinu piesūtīšana interneta vidē. Piemēram, noziedznieki, kas atrodas trešajās valstīs vai ofšoros, iekļūst uzņēmuma sarakstē un novilto sadarbības partnera rēķinu, tikai nomaina konta numuru. Bija gadījums, kad par kuģa fraktēšanas pakalpojumu uzņēmums pārskaitīja krāpniekiem vairāk nekā vienu miljonu eiro. Bet dienestu veiksmīgas sadarbības rezultātā nauda pie krāpniekiem tomēr nenonāca. 

Pirms dažiem gadiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izkrāpšana bija viena no prioritārajām policijas darbības jomām. 2016. gadā par ES naudas neatbilstošu izlietošanu kopumā tika uzsākti 18 kriminālprocesi un novērsta līdzekļu izkrāpšana vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Preses brīfingā teicāt, ka attiecībā pret ES fondu naudas izkrāpšanu tagad šī tendence ir mazinājusies. Pateicoties kam? Vai tāpēc, ka ES fondu līdzekļi gada pirmajā pusē vēl aktīvi neieplūda tautsaimniecībā?

Šogad ir samazinājies ar ES fondiem saistīto noziegumu skaits. To var izskaidrot ar policijas aktivitātēm, jo, kad atklājam noziegumu un aizturam personas vai krimināllietu nosūtām uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai, vienmēr informējam sabiedrību. Cilvēki varbūt, pirms iesaistīties krāpšanā, izdara secinājumus un padomā.

Arī ES fondu apguve mazliet iepauzē, bet tagad gan šis process ir aktivizējies. Neceram, ka cilvēki būs daudz godīgāki, sadarbojamies ar uzraugošajām iestādēm un esam gatavi aktīvi strādāt.

Novembra sākumā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izmaiņas. Kā minētais likums ietekmē nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumu apkarošanu?

Tas atvieglo gan pirmstiesas izmeklēšanas darbu, gan prokuratūrai darbu pie apsūdzības celšanas un uzturēšanas. Šajos noziedzīgajos nodarījumos ļoti svarīgs ir tīšais nodoms jeb subjektīvā puse – mums ir jāpierāda, ka persona tīši apzinājās un saprata šo līdzekļu izcelsmi un apzinājās savas darbības sekas. Tagad pierādījumu slieksnis ir mazliet pazemināts. Mums ir jāpierāda, ka persona apzināti pieļāva šīs darbības. Tas ļaus efektīvāk apkarot šos noziegumus.

Kā tiek sākta nelegālu līdzekļu legalizēšana? Vai persona par to var ziņot, piemēram, ja šķiet, ka kaimiņam ir parādījies jauns un dārgs nelegālā veidā iegūts auto?

Cēloņi var būt dažādi. Ja kaimiņam ir dārgs automobilis, viņš varbūt krāpies ar nodokļiem, varbūt ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā. Ja persona konstatē vai uzzina, ka gatavo noziegumu, jāgriežas policijā vai Kontroles dienestā, kas darbojas Ģenerālprokuratūras paspārnē. Ziņojumus var nodot anonīmi.

Kopš šī gada 1. janvāra visus Kontroles dienestam adresētos ziņojumus izskata mūsu pārvalde. Līdz šim pastāvēja iekšējā gradācija. Ja apdraudējuma summa bija līdz 300 000 eiro, šīs lietas izskatīja reģionālās policijas struktūrvienības pēc teritoriālās piekritības. Ja summa bija virs 300 000 eiro, lietas izskatīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde. Taču sapratām – lai veiktu kvalitatīvu analīzi un darbu ar šiem ziņojumiem, lietas jāizskata un jāanalizē vienā iestādē, t.i., ENAP 1. nodaļā. Tāpēc tika stiprināta kapacitāte, paplašinot darbinieku skaitu.

Tagad skaidrāk redzam tendences, apzinām grupas ar tā saucamajiem naudas mūļiem, uz kuru vārda tiek reģistrēti uzņēmumi, atvērti konti. Ir noskaidrotas personas, kas ir organizatori, kas menedžē šos mūļus. Ir notikušas vairākas aizturēšanas. Prokuratūrai esam nosūtījuši vajāšanai vairākas lietas gan par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, gan par ziņu nesniegšanu un nepatiesu ziņu sniegšanu par līdzekļu piederību un patiesā labuma guvēju, t.i., persona atver bankā kontu uz sava vārda, saņem noteiktu naudas summu un savu maksājuma karti nodod pavisam citai personai.

Vienā no Ekonomikas ministrijas rīkotām preses konferencēm rosināja sākt darbu pie ciešākas publiskā un privātā sektora spēku konsolidācijas cīņai pret ekonomiskajiem noziegumiem. Kāds, jūsuprāt, varētu būt efektīvākais modelis ciešākai sadarbībai?

Esam policija, mūsu darbu reglamentē Krimināllikums, Kriminālprocesa likums un Operatīvās darbības likums. Taču esam atvērti sadarbībai un labprāt uzklausām privāto sektoru, jo svarīga ir apsteidzošā informācija, nevis novēlota, kad jau ir notikušas noteiktas darbības, kuras ne reti ir uz naža asmens starp pelēko zonu, noziegumu un civiltiesiskām attiecībām, kuras pēc tam ir grūti atšķetināt.

Esat izteicies, ka būtu jāmaina sodu politika. Kādām, jūsuprāt, vajadzētu būt izmaiņām?

Kā policijas virsniekiem mums gribētos, lai sodi būtu bargāki un stingrāki. Bet ne mēs vienīgie par to lemjam un spriežam. Tolerance pret ekonomiskiem noziegumiem sabiedrībā ir augsta, to redzam praksē. Piemēram, atklājot noziegumus un strādājot ar personām, kas ir  iesaistītas akcizēto preču nelikumīgā apritē. Aiztur personu ar zināmu daudzumu cigarešu, tiek sākts kriminālprocess, vainīgajam piemēro sodu –  atstrādāt noteiktas stundas. Tomēr viņš turpina savas noziedzīgās darbības. Pārkāpēju aiztur vēlreiz, un piemēro mazliet bargāku sodu – naudas sodu vai notiesā nosacīti. Pēc tam viņu aiztur vēlreiz, un varbūt tikai tad piemēro reālu cietumsodu.

No šī aspekta skatoties, gribētos, lai sodu politika būtu bargāka. Arī prokuroru vidū par to diskutē, un ģenerālprokurora rīkojums ir celt apsūdzību par bargākiem sodiem. Arī no Tiesu administrācijas dzirdam, ka sodu politika saistībā ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem ir jāpārskata, ejot uz bargākiem sodiem.

Vasarā Saeima atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu tabakai, alkoholam un degvielai. Kā tas ietekmēs akcizēto preču nelikumīgas ražošanas un aprites apkarošanu?

Grūti pateikt, vērtēsim. Nevaram pilnībā izskaust šo kriminālo fenomenu, kamēr sociālekonomiskie apstākļi būs tādi, kādi tie ir, kamēr cilvēki pirks šīs nezināmas izcelsmes akcizētās preces. Nevaram nolikt policistu pie katra tirgoņa, uz katra stūra – tas nav iespējams.

Ilgstoši Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir vērsusi uzmanību uz nesakārtoto maksātnespējas administrēšanas procesu un ekonomisko noziegumu apkarošanu, īpaši pievēršoties ļaunprātīgajiem maksātnespējas procesiem, kuros tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Nākamajos gados šie zaudējumi varētu sasniegt 850 miljonus eiro. Šovasar ir notikuši vairāki skaļi maksātnespējas administratoru aresti.

Kriminālprocesi, kas saistīti ar maksātnespēju, ir jādala divās daļās.  Ir kriminālprocesi, kas saistīti ar uzņēmuma novešanu līdz maksātnespējai, nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, maksātnespējas procesa kavēšanu, tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu. Tie ir procesi, kuros lielākoties ir iesaistīti komersanti, kreditori utt. Un ir kriminālprocesi, kuros ir iesaistīti maksātnespējas procesa administratori, kuri maksātnespējas procesa laikā veic līdzekļu piesavināšanos, krāpšanu, pilnvaru pārsniegšanu un citus noziedzīgus nodarījumus, pat izspiešanu.

Līdzīgi kā "Trasta komercbankas" maksātnespējas gadījumā?

Jā, "Trasta komercbankas" maksātnespējas gadījumā ir ierosināti divi kriminālprocesi, no kuriem viens ir nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Tuvākajā laikā lemsim par pārējo kriminālprocesu nodošanu kriminālvajāšanas sākšanai.

"Trasta komercbankas" likvidēšanas laikā veikto noziegumu izmeklēšana ir ļoti komplicēta, smaga. Lielākoties tās ir lietas, kur maksātnespējas administrators ir vienkārši piesavinājies līdzekļus.

Pērn ir sākti 17 kriminālprocesi par noziedzīgām darbībām, ko veica maksātnespējas administratori, šogad astoņos mēnešos – deviņi. Tie sākti par piesavināšanos, dokumentu viltošanu, krāpšanu, izspiešanu, tiesas lēmumu nepildīšanu.

Uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai 2016. gadā tika nosūtīti 16 kriminālprocesi, bet 2017. gada astoņos mēnešos – seši. Pērn izbeidzām trīs kriminālprocesus, bet šogad – vienu.

Pēc sanāksmes, ko pērn organizēja gan Tieslietu ministrija, gan ĀIPL, cīņa ar nelikumīgiem maksātnespējas administrēšanas procesiem ENAP bija noteikta par prioritāti. Esam piedalījušies arī Tieslietu ministrijas un Saeimas komisijas diskusijās par Krimināllikuma normu piemērošanas izpēti maksātnespējas jomā un problemātiku.

ENAP saistībā ar izmeklēšanas kvalitātes un kapacitātes celšanu un informācijas apmaiņu izveidota sadarbība ar prokuratūru un Maksātnespējas administrāciju. Tas ir ļoti svarīgi, ka izmeklēšanas sākumā izmeklētājs un uzraugošais prokurors var vienoties un redz virzienu, kurā strādās, lai atklātu noziegumu, kā un cik daudz pierādījumu savāks, lai lietu nosūtītu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Saistībā ar maksātnespējas jomu policijas darbiniekiem bija organizētas arī apmācības.

No 2018. gada 1. janvāra jaunajiem darbiniekiem būs obligāti vajadzīga juridiskā izglītība, pirms tam tās varēja arī nebūt. Vai tādā gadījumā to var uzskatīt par nopietnu kapacitātes un kvalitātes celšanas jautājumu?

Jā, noteikti. Tomēr, piemēram, persona, kurai ir finanšu izglītība un kura ir bilancspējīgs grāmatvedis vai auditors, nevar būt izmeklētājs. Izmeklētājam ir jābūt teorētiskām zināšanām, taču tās krimināltiesiskā jomā ir jāmāk pielietot arī praksē. Viņam ir jāzina, kā viņš ar ekspertīzēm nostiprinās pierādījumus – vai tas būs ar auditiem, kontu analīzēm u. tml.

Mūsu darbinieki piedalās dažādās apmācībās – gan tādās, ko organizē CEPOL, kas būtībā ir Eiropas policijas skola, gan tādās, ko organizē Valsts administrācijas skola un Valsts policijas koledža. Manuprāt, apmācību līmenis ir pietiekams. Tāpat šogad Rīgas Stradiņa universitātē startē programma "Policijas darbs", kuras vienā no apakšprogrammām ir iekļautas mācības par ekonomisko noziegumu atklāšanu. Tās izveidē arī mēs sniedzām viedokli par to, kādi pamati būtu jāzina policijas darbiniekiem.

Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka tieši darbinieku kvalifikācijas jautājums ir būtisks pirmstiesas izmeklēšanas procesā, proti, lai tas būtu ātrāks, efektīvāks un ekonomiskāks. Tātad jūs pie tā strādājat?

Jā, noteikti. Mēs neņemam darbiniekus uzreiz no koledžas vai no universitātes. Tiem jābūt cilvēkiem, kuri jau ir pastrādājuši kādu laiku Kriminālpolicijā un ir pierādījuši savas spējas, kā mēs sakām, uz zemes, proti, veikuši ikdienā smago un melno darbu kā Kriminālpolicijas darbinieki iecirkņos vai reģionos.

Tāpat VK secina, ka ārvalstīs prokuratūras un policijas sadarbības formas ir dažādas, tomēr izmeklēšanā kontrolējošā un vadošā loma ir raksturīga prokuratūrai, kur prokurors ir atbildīgs par sekmīgu kriminālprocesu izmeklēšanu, lai tiktu savākts pietiekams pierādījumu kopums, kas ļauj izvirzīt apsūdzību. Kāda ir jūsu sadarbība ar prokuratūru, un vai par šo secinājumu, kā vajadzētu labāk darīt, esat apspriedušies?

Mums ir ļoti laba sadarbība ar ENAP uzraugošajām prokuratūras iestādēm, proti, gan ar FENIP (Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru), gan ar ONCSP (Organizētās noziedzības un citu specializēto nozaru prokuratūra), gan vadības līmenī, kā arī konkrētu darbinieku un prokuroru līmenī.

Uzsākot lietu, jāsaprot ceļš, pa kuru mēs virzām izmeklēšanu. Te svarīgs ir "triju acu pāru" princips – izmeklētājs, izmeklētāja tiešais priekšnieks un uzraugošais prokurors, jo tad ir skaidrs izmeklēšanas plāns, termiņi un noteiktas versijas. Tālāk mēs lietu virzām kriminālvajāšanas uzsākšanai, uz kā pamata prokurors jau cels apsūdzību. Vairākas ar panākumiem vainagojušās izmeklēšanas ir bijušas tikai tāpēc, ka prokuratūra aktīvi ir iesaistījusies jau sākuma stadijā un veikusi uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā.

Kad stāstījām kolēģiem Zviedrijā, piemēram, par kriminālizmeklēšanu maksātnespējas jomā,  viņiem nebija skaidrs, kā maksātnespējas administrators var būt negodīgs. Tur tāda fenomena nav. Turklāt Zviedrijā izmeklēšanu sākumā vada prokurors, kurš liek veikt konkrētus uzdevumus un lietas dažādām policijas iestādēm, pēc tam viņš to visu savāc un redz kopējo ainu, proti, ar kādām metodēm viņš nostiprinās pierādījumus un kurā brīdī to būs pietiekami.

Šobrīd likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" paredz, ka turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs vienkāršāks un mazāk birokrātisks, kā arī izmeklētājam turpmāk būs noteikts pienākums izvēlēties vienkāršāko kriminālprocesa veidu un procesuālās darbības, lai kriminālprocesa mērķa sasniegšana notiktu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Kā minētā likuma grozījumi attieksies uz ENAP darbu?

Šos grozījumus mēs gaidām ar nepacietību. Visu uzskaitīt nevaru, bet, piemēram, Valsts policijas iecirkņi un reģionālās struktūrvienības varēs strādāt pie mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem neatliekamības kārtībā un saīsinātā procesa kārtībā.

Ļoti gaidām izmaiņas Kriminālprocesa likuma 400. pantā, jo tad sadarbībā ar prokuroru mēs varēsim apturēt sevišķi smagu un smagu noziegumu izmeklēšanas lietas līdz jaunu apstākļu noskaidrošanai, izņemot ar vardarbību saistītās lietas.

Mums ir daudz lietu, kurās ir izdarīts viss nepieciešamais izmeklēšanas darbību kopums, bet diemžēl visas lietas mēs nevaram atklāt. Taču neatklātā lieta tik un tā atrodas izmeklētāja lietvedībā, kā arī tas ir noslogojums prokuroram, jo ik pēc laika šī lieta viņam ir jāpārbauda. Ja lietu varētu apturēt, tad aktīvā izmeklēšana turpinātos tikai tad, kad būtu jauni lietas apstākļi, proti, izmeklētājs koncentrētos tikai uz aktīvajām jeb svaigajām lietām, kas ir viņa lietvedībā.

Tagad nevar apturēt izmeklēšanas lietu?

Sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu lietu mēs nevaram apturēt – vai nu mēs to atklājam, vai nu, kad iestājas noilgums, izbeidzam. Tāpēc arī statistika ir tāda, kāda tā ir. Piemēram, 2017. gada 10 mēnešos ENAP izbeidza 50 kriminālprocesus, no tiem 13 – pēc noilguma. Rupji rēķinot, tā ir viena ceturtdaļa. Ja procesi būtu apturēti, izmeklētāji no tiem varētu pārslēgties uz aktīvās izmeklēšanas lietām, kas ir lietvedībā.

Izbeigt lietu pēc noilguma, tas ir, pēc 10 gadiem?

Tas izriet no nozieguma smaguma pakāpes, par ko ir ierosināts kriminālprocess. Piemēram, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja tā izdarīta lielā apmērā vai to izdarījusi personu grupa, sods ir brīvības atņemšana uz laiku no 3 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību laikā līdz 3 gadiem vai bez tās. Tādā gadījumā noilgums ir 15 gadi.

Visā pasaulē aktuāla tēma ir kiberdrošība. ASV Valsts departamenta koordinators Kristofers Peinters pavasarī intervijā LTV "Panorāmai" atzina, ka mūsdienās situācija ir mainījusies un kiberdrošība ir centrālais jautājums arī nacionālajai drošībai. Jūsuprāt, tas tā ir? Kā varat raksturot kiberdrošību Latvijā?

Saskaņā ar Latvijas kiberdrošības stratēģiju par kiberdrošību atbildīga ir Aizsardzības ministrija. Savukārt Valsts policija realizē vairākus uzdevumus, kas saistīti ar kapacitātes palielināšanu un regulāru sadarbību ar dažādām starptautiskām kibernoziedzības apkarošanas struktūrām.

ENAP trešā nodaļa novērš un apkaro kibernoziegumus. Taču tie ne vienmēr ietekmē kopējo kiberdrošības stāvokli valstī. Tā līmenis tieši proporcionāli ir atkarīgs no kopējā sasniegtā kiberdrošības līmeņa valstī, būtībā no katra iedzīvotāja izpratnes. Proti, kibernoziedznieki savu nodomu realizācijai izmanto iedzīvotāju vājās zināšanas un neuzmanību.

Kas ir kibernoziegums? Nosauciet kādu piemēru.

Kibernoziegums var būt, piemēram, viltotu e-pasta vēstuļu izsūtīšana uzņēmumiem, neuzmanīga elektronisko maksāšanas līdzekļu izmantošana dažādos tiešsaistes veikalos, kā rezultātā no kontiem tiek izkrāpta nauda, kā arī jauniešu aktivitāte sociālajos tīklos, ko izmanto pedofili, sarakstes laikā iegūstot dažādas fotogrāfijas un video, pēc tam ar tiem šantažējot.

Mēs esam konstatējuši vairākus tādus gadījumus un strādājam pie šo noziegumu atklāšanas. Taču tas ir sarežģīti, jo viss notiek tīmeklī un tiem ir starptautisks raksturs. Turklāt kibernoziedznieki var neatrasties Latvijā, bet tikai veikt krāpšanu šeit. Šī noziedzība transformējas un pārvietojas tīmeklī, turklāt personas, kuras mēs aizturam par šo noziegumu izdarīšanu, kļūst arvien jaunākas.

Jaunākas?

Jā. Tie ir aktīvi, gudri jaunieši, kuri neapzinās savu darbību sekas un iesaistās šo noziegumu izdarīšanā. 

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv