MINISTRU KABINETĀ

Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts

Inese Helmane, LV portāls15.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Jaunais likumprojekts paredz, ka visi īres līgumi turpmāk būs jāreģistrē zemesgrāmatā un tos vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku.
  • Likumprojektā paredzēts pārejas regulējums, saskaņā ar kuru līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā.
  • Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu.
  • Likumprojekts jauc divas dažādas dzīves situācijas – denacionalizēto māju īrnieku tiesiskās attiecības, banku sektorā un citviet radušās situācijas ar fiktīviem īres līgumiem.
  • Attiecībā par denacionalizēto namu īrnieku tiesībām jaunā likumprojekta ietvaros norādāms, ka pirmšķietami denacionalizēto namu īrniekiem ir jāparedz saprātīgs pārejas periods, lai tiesiski sakārtotu dzīvojamo telpu īres attiecības.
Ekonomikas ministrija sabiedrības apspriešanai nodevusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas varētu aizstāt veco, 1993. gadā pieņemto likumu “Par dzīvojamo telpu īri”. Tas dažu gadu laikā ir jau otrais mēģinājums izstrādāt jaunu īres likumu. Jauno likumprojekta redakciju iesaistītās puses vērtē dažādi.

Jaunais likumprojekts paredz, ka visi īres līgumi turpmāk būs jāreģistrē zemesgrāmatā un tos vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Īres tiesību nostiprinājuma lūdzēji būs atbrīvoti no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī nostiprinājuma lūgumi tiks apliecināti bez maksas zemesgrāmatu nodaļā.

Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu – termiņa notecējuma, īres maksas parāda gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu un vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par saistību, kas izriet no īres līguma, izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā viņiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu īres tiesisko attiecību laikā tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Likumprojektā paredzēts pārejas regulējums, saskaņā ar kuru līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā. Plānots, ka izīrētājam līdz 2023. gada 31. decembrim būs saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2018. gada 1. janvārim.

Jaunajā regulējumā paredzēts izīrētāja un īrnieka, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu. Ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Vienlaicīgi ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu Ekonomikas ministrija sabiedrību aicina iepazīties arī ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".  Ar normatīvo aktu projektiem var iepazīties šeit.

Vai atrisina situāciju ar padomju laika līgumiem?

Vai jaunais likumprojekts atrisina gadiem ilgušo situāciju ar padomju laika beztermiņa īres līgumiem un konflikta situāciju, kas veidojas starp cilvēka tiesībām uz īpašumu un personas mājokļa neaizskaramību?

Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors:

"Ekonomikas ministrijas izstrādātais un nule sabiedriskajai apspriešanai nodotais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts paredz izīrētāja un īpašnieka pienākumu noslēgt jaunu īres līgumu, kas atbilstu šā likuma noteikumiem, tostarp arī noteikumam, ka īres līgumam ir jābūt terminētam. Gadījumā, ja izīrētājs un īrnieks par to nevarēs vienoties, likumprojektā iekļauta norma, ka izīrētājs varēs prasīt īres līguma noslēgšanu uz noteiktu termiņu. Šādā gadījumā strīdu izšķirs tiesa pēc saviem ieskatiem (atbilstoši Civillikuma 5. pantam – pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem), termiņu nosakot ne ilgāku kā desmit gadi."

Klementijs Rancāns, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība "Ausma":

"Jaunais likumprojekts neatrisina nevienu Ekonomikas ministrijas ieceri. Likumprojektā nevar saskatīt, ka tas atrisinātu konfliktsituāciju, jo tas jauc divas dažādas dzīves situācijas – denacionalizēto māju īrnieku tiesiskās attiecības, banku sektorā un citviet radušās situācijas ar fiktīviem īres līgumiem. Fiktīvo līgumu jautājums ir ļoti šaurs, labi, ja pāris desmiti, bet denacionalizēto māju īrnieku, kurus skars šis likumprojekts, ir daudzi tūkstoši. Rīgā vien ap 20 000.  Likumprojekta galvenais jautājums – likvidēt tieši šo statusu, piespiest noslēgt jaunus, netaisnīgus līgumus, tas ir,  apiet pašreizējā likuma 8., 13., daļēji 40. pantu un citus, kas kaut cik aizsargāja šos īrniekus. Likumprojekts "iet uzbrukumā" visām šīm tiesībām, gatavojas atzīt par spēkā neesošu Satversmes tiesas spriedumu, kurš noteica, ka likuma 8. pants atbilst Satversmei. Šis likumprojekts radīs daudz asaru un protestu, vienlaikus ienesīs daudz haosa  un sastrēgumu ar līgumu reģistrēšanu zemesgrāmatā. Likumā ir daudz pretrunu. Šī  likumprojekta risinājumu  saucu par "revolucionārās situācijas" radīšanu īres tiesiskajās attiecībās, jo tas skars plašas iedzīvotāju masas mājokļa attiecību satricinājumu."

Vai jaunais likumprojekts sakārtos īres tirgu, t.i., izskaudīs ēnu ekonomiku īres tirgū, veicinās mājokļu pieejamību?

M. Auders: "Ministrija prognozē, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku īres tirgū, jo visi līgumi būs reģistrēti vienā, publiski pieejamā un ticamā reģistrā.

Vienlaikus risku samazināšana izīrētājiem, nodrošinot bezstrīdus saistību izpildes procesus,  sekmēs uzņēmēju investīcijas īres namu būvniecībā, līdz ar to nodrošinot, ka tirgū būs pieejams vairāk īres dzīvokļu. Bez tam šāds regulējums būs ieguvums arī pašvaldībām, it īpaši plānojot īres namu būvniecību, lai sekmīgāk piesaistītu darba tirgū nepieciešamos speciālistus."

K. Rancāns: "Ēnu ekonomikai nav nekāda sakara ar šo likumprojektu, tas neko nerisinās. Nevar manīt, ka tā daļa dzīvokļu īpašnieku, kuri izīrē dzīvokļus, tūlīt būs spiesti iet uz Zemesgrāmatu un reģistrēt īres līgumus. Nekāda piespiedu instrumenta likumprojektā nav. Tas ne par mata tiesu nekur, nevienā pantā  neaizsargā īrniekus šajos dzīvokļos, kā teikts anotācijā. Man liekas, ka tā ir maldināšana, ka likumprojekts neietekmēs budžetu. Varam iedomāties, cik pavisam ir īrnieku Latvijā, Rīgā – vismaz ap 300 000–500 000. Tie visi jāreģistrē, jānosūta e-pasts, dokumenti jāizskata, jākontrolē līguma termiņi, jāraksta lēmumi, jānosūta paziņojumi, proti, informācijas apgrozījums ir milzīgs.

Turklāt jaunu līgumu slēgšanai šāds likumprojekts vispār nav nepieciešams, attiecības regulē Civillikums."

Tiesībsarga birojs likumprojektu nav vēl izvērtējis

LV portāls lūdza arī Tiesībsarga biroja viedokli par jauno likumprojektu, taču, ņemot vērā, ka jaunais normatīvs Tiesībsarga birojā padziļināti nav pētīts, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone paplašinātu viedokli sniegt atturējās, vien norādot, ka "likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" (turpmāk – likumprojekts) jaunā redakcija Tiesībsarga birojam tapa zināma tikai 12. jūnijā, dienā, kad to savā mājaslapā sabiedrības viedokļa paušanai nodeva Ekonomikas ministrija. Tiesībsargs no Ekonomikas ministrijas puses netika ne informēts par likumprojekta izstrādes gaitu, ne pieaicināts izveidotajās darba grupās, lai gan vairākkārt tika pieprasīta informācija par likumprojekta izstrādi. Arī 2013. gadā Tiesībsarga birojs netika pieaicināts likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" izstrādes gaitā.

2014. gada janvārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdes darba kārtībā bija iekļauta Ekonomikas ministrijas prezentācija par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums". Tiesībsarga biroju apakškomisijas sēdē pārstāvēja divi Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību daļas juriskonsulti, kuri norādīja, ka šāda likumprojekta redakcija nesamēros mājokļa īpašnieka un īrnieka tiesības un intereses. Pēc deputātu norādēm un pieaicināto institūciju iebildumiem Ekonomikas ministrija tika aicināta likumprojektu pārstrādāt, jo tā redakcija bija pretrunīga.

Attiecībā par denacionalizēto namu īrnieku tiesībām jaunā likumprojekta ietvaros norādāms, ka pirmšķietami denacionalizēto namu īrniekiem ir jāparedz saprātīgs pārejas periods, lai tiesiski sakārtotu dzīvojamo telpu īres attiecības. Likumdevēja interesēs ir radīt vienotu īres tiesisko attiecību regulējumu, kas būtu atbilstošs mūsdienu sociāli ekonomiskajai situācijai un samērotu abu pušu intereses."

KOMENTĀRI
6


drošības attēls
Juris
Iesaka:  +1 -0
Ir,ok, lasot komentārus rodās vizualizācija par tiem cilvekiem kas tos raksta, tir iedalās 2-vās kategorijās pirmie ir tie kas ar kapitālismu ir uz tu, bet otra netiek vaļā no komunisma un blatu sistēmas, tie vel jo projām vēlās dzīvot uz kāda cita rēķina.
03.10.2017 19:52:50
Nepatīk
Patīk
Andris
Iesaka:  +2 -0
Kad beidzot pārtrauks ņirgāties par dzīvokļa īpašniekiem, likums jāpieņem nekavējoties
08.09.2017 10:46:45
Nepatīk
Patīk
InC
Iesaka:  +3 -3
Nesaprotu, cik ilgi vēl auklēsies ar tiem vecajiem īres līgumiem, kas neatbilst nekādiem brīva tirgus likumiem. Un maksāt arī šie neko negrib, bet grib, lai viss būtu perfekti un notiktu pats no sevis. Par kādiem līdzekļiem, mīlīši?
17.06.2017 12:19:35
Nepatīk
Patīk
Biedrība Ausma
Iesaka:  +2 -5
Teiktais zemāk norādītajos rakstos maz atšķiras no tā, kā izskatās nu jau gatavais šis likumprojekts. Drīzāk, ka šis likumprojekts, ja paanalizē īrniekam noteikto maksājumu struktūru, ir daudz traģiskāks par iepriekšejo, 2014.gada likumprojekta variantu, proti, īrniekam tiek uzlikti "uz kakla"visi maksājumi, kas saistīti ar mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un remontu, kura apmērus nosaka pats izīrētājs, sastādot TĀMI par kārtējā gada un turpmāko gadu remontiem. PAT NEVIENS GRĀMATVEDIS NESAPRATĪS, KO NOZĪMĒ maksa par "LIETAS LIETOŠANU, KO NOZĪMĒ ĪRES maksa. Pat par mājas apdrošināšanu un NIN maksās īrnieks. Te vēl "sīka detaļa"- visus maksājumus, kas attiecas uz māju, maksās īrnieks, bet ja mājā būs biroji, ofisi, veikali, tie nav iekļauti un apskatīti likumā, bet bija jāapskata. izskatās, ka arī par viņu lietošanā esošām telpām maksās kā īrnieks, tā nomnieks arī - dubults neplīst? Un ja pagalmā būs autostāvvietas, par zemi maksās īrniek un nomnieki arī, bet ja īrnieks gribēs novietot savu auto, maksas dubultā, papildus. Tā izriet, jo tas nav apskatīts likumā. Arī pašlaik likumā nav aptverti visi dzīvojamās mājas telpu lietotāji - īrniekiem samakšat proporcionāli sadala visas telpas, visu teritoriju. Protams, gan jau ir arī taisnīgāki risinājumi, bet teorētiski - visa nasta uz īrniekiem. Izīrētājs nekad, nekādu informāciju par ienākumu izlietojumu nesniedz. Arī īrniekiem nerāda, kā tiek aprēķināti mksājumi, no kadiem lielumiem tie izriet. Paredzams, ka denacionalizētie īrnieki tiek iedzīti izmisumā, represēti. Liela daļa tiks padzīti uz ielas, ja nespēs apnierināt namu īpašnuieku apetīti. Pašvaldības palīdzība? Tā ir nelielai kategorijai, ja tāda pastāvēs. Kā 5 EUR alga, pensija pārsniedz noteikto minimumu, tā skaitās "nodrošinātais". Izlasiet cītīgi likumprojektu un šos rakstus un izsakiet savu attieksmi EM, Saeimai, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Izlasi likumprojektu uzmanīgi, arī starp rindām un šos rakstus: * http://nra.lv/latvija/190841-klementijs-rancans-ekonomikas-ministrija-gatavo-irnieku-tiesibu-apversumu.htm ** http://www.delfi.lv/news/comment/comment/klementijs-rancans-netiro-udeni-grib-izliet-kopa-ar-bernu.d?id=48059139
15.06.2017 18:20:44
Nepatīk
Patīk
Imants
Iesaka:  +3 -5
Raksts ļoti profesionāli atspoguļo likumprojekta būtību. Likumprojekts ir agresīvs, manuprāt, bezgala nekaunīgs.Lai pilnvērtīgi izteiktu pretenzijas šādam likumprojektam, būtu jāuzraksta vesels sējums. Viss likums vienās aplamībās, vienos vārtos, namu īpašniekoeim piešķir neierobežotas tiesības terorizēt īrniekus. .)”. Nu ko, īrnieki, Ekonomikas ministrijas klerķi zina, kā aplikt nabaga īrniekus, lai nepīkst daudz, ja grib lietot svešu mantu – maksājiet par visiem izdevumiem, atjaunojiet mājas vērtību, lai “mājas barons” var mierīgi at - pūsties visu gadu Kanāriju salās. Tas jau nekaunības kalngals - īrnieks maksā „par lietas lietošanu”, par palīgtelpu lietošanu utt. (?), NĪN, apdrošināšanu). Lasi – „kā atlīdzību par lietas lietošanu, neiekļaujot tajā citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (????) un pakalpojumus”. Kur rast vēl laimīgāku dzīvi, kā Latvijā! Un, īrniek, nesteidzies, tas nav viss. Man, namīpašniekam, ja gribi manu mantu lietot, drošības naudu samaksā arī, tad jau redzēsim kā to paturēt, kā atdot. Ja neatdošu, tiesājies ar mani. Kaut ko panāksi? 7 gadus tiesāsies. Es iesniegšu uzziņu, ka man esi parādā trīsreiz vairāk, apzīmogošu dokumentu un man ticēs tiesa. Man taču uzziņa ir pierādījums, ko tu vēl gribi? Nu jau ienākam „pārejas noteikumos, kur likumdevējs jau spriež tiesu un te pat vairs nebūtu bijusi vajadzīga tiesa. Spriedums jau gatavs, citēju: Ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pēc likuma spēkā stāšanās īrniekam un izīrētājam būs noteikts pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevarēs vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru noteiks tiesa. Īres maksas apmērs būs jānosaka tiesai pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Te nu sākas galvenās šausmas – īrniekam būs pienākums segt visus mājas kapitālos remontus pēc mājas īpašnieka sastādītās izdevumu tāmes, ko iekļaus īres makās. Lasi. Vienlaikus papildus īres maksai īrniekam būs jāsedz izīrētāja plānotie obligātie pārvaldīšanas izdevumus, kā arī plānotie izdevumi citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Gadījumā ja būs strīds par plānotajiem pārvaldīšanas izdevumiem, izīrētājam būs jāpierāda, ka lēmums veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības tiks realizēts, proti izīrētāja rīcībā ir jābūt pietiekami detalizētai informācijai par iespējām veikt pārvaldīšanas darbības, piemēram, pārvaldīšanas darbu plāns nākamajam un turpmākajiem gadiem, kur norādīta uzturēšanas darbu veikšanas kārtība, tāme, kur norādītas uzturēšanas darbiem izmaksas, plānotie ieņēmumi, kredītiestāžu apstiprināti dokumenti, kas apliecina, ka izīrētājam ir (vai tiks piešķirti) uzturēšanas darbu tāmē norādītie nepieciešamie finanšu līdzekļi. Spriedums ir gatavs – tikai jāpierāda, ka māju remontam jau ir iegūti līdzekļi no taviem maksājumiem. Tiesai spriest nekas neatliek, likums spriež tiesu.
15.06.2017 11:25:46
Nepatīk
Patīk
makinens
Iesaka:  +3 -3
Tātad īrniekam tas viss paliks dārgāks, jo notāra pakalpojumi 70,- EUR z.g. nodevas /- 30,-. Vienīgais, ko es šeit redzu, notāru kārtējā pabalstīšana (lobijs).
15.06.2017 10:35:50
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv