PROBLĒMA

Kā valsts izmanto nekustamos īpašumus

Inese Helmane, LV portāls07.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • 2006. gadā valdībā apstiprināta valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldības un apsaimniekošanas koncepcija.
  • Uz valsts vārda reģistrēti 16 014 valsts nekustamie īpašumi.
  • VNĪ nekustamo īpašuma portfelī ir 526 īpašumi.
  • VNĪ apsaimnieko arī 4218 zemes īpašumus ar kopējo platību 10,5 miljoni kvadrātmetru.
  • Mērķis ir īpašumus apsaimniekot pēc iespējas efektīvāk un atteikties no īpašumiem, kuri nav nepieciešami valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
Nereti valstij piederošās ēkas daudzus gadus stāv tukšas, neapsaimniekotas, vien tās apsargājot vai nedaudz piekrāsojot. Četri procenti akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārvaldīto īpašumu ir avārijas stāvoklī, bet 24% situācija ir neapmierinoša. Tiesa, VNĪ sola jaunu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem.

Akciju sabiedrība VNĪ, kuras kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija, pārvalda 58% valstij piederošo īpašumu, atlikušo gandrīz pusi – 12 dažādas ministrijas un citas iestādes. Līdz maijam VNĪ ir jāsagatavo redzējums par nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,  nolēma Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.

Tendence īpašumus centralizēt

Ziņojot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par valsts īpašumu saimniecību un padarīto, VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs skaidroja, ka 2006. gadā valdībā tika apstiprināta valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldības un apsaimniekošanas koncepcija, kurā noteikts, kādi īpašumi nonāk valsts nekustamo īpašumu portfelī.

"Bija tendence īpašumus centralizēt, taču ne visas ministrijas tam piekrita. Atsevišķas ministrijas aizstāvēja viedokli, ka tām pašām ir jāapsaimnieko savi īpašumi, piemēram, tie, kas saistīti ar valsts aizsardzību vai ar mežiem. Savukārt citas ministrijas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija, nodod VNĪ tos īpašumus, kas tām vairs nav nepieciešami savu funkciju veikšanai," stāstīja A. Milzarājs, piebilstot, ka koncepcija, viņaprāt, būtu jāpārskata.

Vienotā uzskaites sistēma

2016. gada 30. septembrī VNĪ īstenotā projekta ietvaros sāka darboties  Vienotā valsts nekustamo īpašumu uzskaites informācijas sistēma, kuras mērķis ir saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 934 "Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību"  nodrošināt valsts nekustamo īpašumu centralizētu pārvaldīšanu, uzskaiti un datu analīzi.

"Jācenšas apdzīvot tukšās valstij piederošās ēkas, un tikai tad jādomā par jaunu celšanu."

2017. gada 1. martā Vienotajā valsts nekustamo īpašumu uzskaites informācijas sistēmā bija informācija par 16 014 uz valsts vārda reģistrētiem valsts nekustamiem īpašumiem, no kuriem tikai 8081 valsts nekustamā īpašuma  pārvaldīšana ir veicama atbilstoši MK noteikumos Nr. 934 minētajiem pārvaldīšanas principiem. Savukārt pārējie 7933 valsts nekustamie īpašumi ir valsts dzīvojamās mājas, meliorācijas sistēmas un nekustamie īpašumi, kuru sastāvā ir valsts meža zeme, meža infrastruktūras objekti u.c.

Visvairāk ir skolu un slimnīcu

Kopumā no visiem valstij piederošajiem īpašumiem visvairāk to ir Latgalē – 45%, kā arī Vidzemē – 22%.

Pēc izmantošanas veida lielākā īpašumu daļa ir skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas (33%), biroju ēkas un citas komerciālās ēkas (17%). Vienlīdz daudz – 11% – ir ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu un ražošanas ēku, noliktavu un smagās tehnikas garāžu. 10% VNĪ saimniecībā ir daudzdzīvokļu un individuālās mājas, vasarnīcas.

Savukārt, dalot valsts zemes īpašumus pēc lietošanas veida, visvairāk – 58% – ir mežu, bet 20% ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.

VNĪ apsaimniekošanā – 526 būves

VNĪ nekustamo īpašuma portfelī ir 526 īpašumi, no kuriem 403 pieder Finanšu ministrijai, 104 – VNĪ, bet 19 objektus aģentūrai uz pilnvarojuma līguma pamata ir nodevušas citas valsts iestādes. Kopējā būvju platība ir 1,7 miljoni kvadrātmetru.

Pēc būvju kopējās platības reģionālā griezumā VNĪ visvairāk – 43% – īpašumu ir Rīgā, bet saistībā ar Daugavpils cietokšņa lielo platību šajā Latgales pilsētā  aģentūra apsaimnieko 19% no īpašumu platībām.

Kādā stāvoklī ir VNĪ piederošās būves? A. Milzarājs deputātiem neslēpa, ka 4% no īpašumiem ir avārijas, bet 24% – neapmierinošā stāvoklī. Lai šo situāciju risinātu, ēkas tiek gan nojauktas, gan atsavinātas un attīstītas. Apmēram puse – 56% – būvju ir apmierinošā, bet 16% – labā stāvoklī.

Var zaudēt 4,2 miljonus eiro

VNĪ patlaban attīsta 36 projektus, kuru kopējais budžets ir 135,9 miljoni eiro.

Viens no projektiem ir Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija, kam piesaistīti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzekļi 4,2 miljonu eiro apmērā. Deputāts Imants Parādnieks interesējās, vai šis finansējums netiks zaudēts, par ko gada sākumā uztraucās Kultūras ministrija. Marta vidū tiesa arī aizliedza slēgt jaunus līgumus par Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas pabeigšanu. VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis atbildēja, ka daļu rekonstrukcijā izlietotā finansējuma varētu attiecināt kā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzekļus, taču daļu – ne.

Ēkas nestāv tukšas

A. Milzarājs deputātiem noliedza plaši izplatīto viedokli, ka puse valsts īpašumā esošo ēku ir tukšas un neizmantotas.

No ēkām 64% ir pilnībā iznomāti, 16,1% ir atsavināšanas procesā, 5,9% ēku notiek remonts, rekonstrukcija vai celtniecība, 4,9% no kopējās platības aizņem Daugavpils cietoksnis. Tikai 4,1% no kopējās ēku platības ir iznomājamo objektu sarakstā, bet 1% jau ir rezervēts valsts iestādēm.

Tomēr deputātam Andrejam Klementjevam nebija skaidrs, kāpēc daudzas vēsturiskās mājas Rīgas centrā stāv tukšas, piemēram, ēka Kronvalda bulvārī 6. A. Milzarājs skaidroja, ka nams sākotnēji bija paredzēts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas vajadzībām, taču beigās izrādījās šai iestādei par mazu, un projekts ir atcelts.

Arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Andris Bērziņš un deputāts Inesis Boķis uzsvēra, ka jācenšas apdzīvot tukšās valstij piederošās ēkas un tikai tad jādomā par jaunu celšanu.

Ēkas iznomātas birojiem

Vērtējot VNĪ pārvaldītās ēkas pēc izmantošanas veida, visvairāk – 32% – ir biroju, un uz šo segmentu aģentūra plāno arī koncentrēties turpmāk.

Valsts iestādes nomā 82%, bet privātie klienti – 12% no VNĪ iznomāto biroju telpu platībām. A. Bērziņš norādīja, ka īpašumu iznomāt valstij ir kā pārlikt naudu no vienas kabatas otrā. "VNĪ nodrošina servisu, attīsta īpašumus, bet uz valsts klientiem nepelnām. MK noteikumi Nr. 515 nosaka konkrētu nomas aprēķināšanas formulu, kas sedz tikai pašizmaksu," atbildēja A. Milzarājs.

Dalījumā pēc klientu līgumu veidiem aptuveni puse platību ir iznomāta ar standarta nomas līgumu. Ja visiem privātajiem klientiem ir standarta nomas līgums, tad publiskajā sektorā 61% platības ir iznomāts uz apsaimniekošanas-lietošanas un citu līdzīgu līgumu, piemēram, patapinājuma, pilnvarojuma u.tml., pamata. Līdz ar to no šīs platības VNĪ gūst nelielus vai nekādus ienākumus.

Ierobežojošie faktori iznomāšanā ir gan īpašuma sliktais tehniskais stāvoklis un tirgus pieprasījuma trūkums, gan tas, ka nekustamais īpašums ir rezervēts valsts iestādes vajadzībām vai arī īpašumā tiek realizēts attīstības projekts.

Uz 85% zemes atrodas citu personu būves

VNĪ apsaimnieko arī 4218 zemes īpašumus ar kopējo platību 10,5 miljoni kvadrātmetru. Uz lielākās daļas – 85% – jeb 8,930 miljoniem kvadrātmetru zemes īpašumu atrodas būves, kas pieder citām personām, nevis VNĪ. Tā kā valsts ir definējusi, ka dalītā īpašuma sistēma valstīt ir jāizbeidz, aģentūra zemi piedāvā pārdot būvju īpašniekiem. Lai gan VNĪ piedāvā būvju īpašniekiem dažādas programmas ar iespēju pirkt uz nomaksu, tomēr tas nav motivējoši, jo valsts par zemes nomu gadā iekasē tikai 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības, savukārt privātīpašnieki drīkst to noteikt pat līdz 6%.

Tikai ar aptuveni 8% no visas zemes platības VNĪ var rīkoties bez ierobežojumiem, pārējiem zemes īpašumiem ir apgrūtinājumi.

Atsavināšana

A. Milzarājs norādīja, ka VNĪ ir mērķis atsavināt visus neperspektīvos īpašumus, kuriem ir zems komercpotenciāls un kas nav nepieciešami valsts iestādēm, kā arī privātās apbūves zemes. Līdz 2025. gadam plānots atsavināt 160 ēkas un būves, kas ir 16%, un 130 zemes īpašumus, kas ir 32% no kopējās VNĪ nekustamā īpašuma portfeļa platības.

VNĪ valdes loceklis, stāstot par ierobežojošiem faktoriem īpašumu atsavināšanā, akcentēja, ka ir divi likumi – Meža likums un Aizsargjoslu likums –,  kas nedaudz kropļo VNĪ īpašumu portfeli un ierobežo atsavināšanas iespējas.

Īpašumi ar meža zemi ir apmēram 10% no VNĪ portfeļa, bet īpašumi ar Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu – apmēram 2%.

Tukšās skolas reģionos

Problemātiska ir arī pārņemto reģionu skolu un dienesta viesnīcu apsaimniekošana. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 6. janvāra rīkojumu Nr. 5 "Par Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.–2015.gadam", pēdējos gados ir likvidētas vairākas valsts profesionālās izglītības iestādes, piemēram, Viduslatgales Profesionālā vidusskola, Skrundas Profesionālā vidusskola. Savukārt ēkas, kuras vairs nav nepieciešamas izglītības iestāžu funkciju nodrošināšanai, tiek nodotas Finanšu ministrijas valdījumā  un VNĪ pārvaldīšanā, piemēram, Priekuļu tehnikuma ēkas Ozolu gatvē 3, Jāņmuižā, Priekuļu pagastā.

"Ēkas stāv tukšas, aizsitam logus ar dēļiem, nevienam tās nav vajadzīgas."

Līdz ar to dažādos Latvijas reģionos atsavināšanai tiek nodotas izglītības iestāžu ēkas, par kurām – galvenokārt ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas, lielās platības u.c. faktoru dēļ – potenciālo pircēju interese ir niecīga, un to atsavināšanas iespējas ir vērtējamas kā neperspektīvas. "Ēkas stāv tukšas, aizsitam logus ar dēļiem, nevienam tās nav vajadzīgas," stāstīja VNĪ pārstāvis.

Nākotnes vīzija

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norādīja, ka "daļa no VNĪ portfeļa nav nekāda medusmaize un jādomā, ko ar to darīt, iespējams, lētāk ir demontēt". E. Putra piekrita, ka ir jāpārskata VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa stratēģija. Mērķis ir īpašumus apsaimniekot pēc iespējas efektīvāk un atteikties no īpašumiem, kuri nav nepieciešami valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.

Savukārt VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis sacīja, ka VNĪ jau tagad strādā pie jaunās stratēģijas nākamajiem pieciem gadiem. Viņaprāt, aģentūrai ir nepieciešama biznesa modeļa maiņa uz menedžmenta kompāniju, nevis individuālo projektu kompāniju. Rudenī varētu būt skaidra vīzija par valsts pasūtījumu īpašumu jomā.

Vadītāji mainās ik pa dažiem gadiem

Kopš marta vidus VNĪ ir atkal palikuši bez vadītāja. Pēdējo astoņu gadu laikā, kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, VNĪ vadītāji ir mainījušies ar apskaužamu regularitāti. Marta vidū no amata atkāpās Mārtiņš Tols, kas aģentūru vadīja kopš 2014. gada augusta. Pirms tam apmēram pusotru gadu amatā bija Baiba Strautmane, bet no 2009. gada vasaras vidus VNĪ vadīja Jānis Komisars. Visi vadītāji amatā bija iecelti atklāta konkursa kārtībā, katrs no tiem kā galvenos darba uzdevumus izvirzīja VNĪ stratēģijas izstrādi.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv