APRAKSTS

CETA – iespēju durvis uzņēmējiem

Edīte Brikmane, LV portāls02.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • Lai mazinātu bažas, ka starptautiskās kompānijas pārņems tirgu un valdībām nebūs iespēju ar saviem likumiem aizsargāt veselību, drošību un vidi, CETA preambulā un tai pievienotajā deklarācijā ES un Kanāda apstiprina vietējās pašregulācijas iespējas.
  • Latvijai kā mazai valstij starptautiskie tirdznieciskie līgumi ir ļoti svarīgi. Ja maza valsts vēlas attīstīt tautsaimniecību, tai ir jāspēj eksportēt savus pakalpojumus un preces arvien vairāk.
  • Pēc Eiropas Komisijas datiem, vairāk nekā 122 tūkstošus jeb katru sesto darbvietu Latvijā nodrošina ES eksports ārpus Eiropas.
  • Kanāda ir Latvijas uzņēmējam saprotams tirgus ne tikai valodas un kultūras, bet arī kvalitātes standartu ziņā. Turklāt Kanāda ir ļoti pirktspējīgs tirgus.
  • CETA spēkā stāšanās atvērs vēl vienas iespēju durvis mūsu uzņēmējiem. Tālākais lielā mērā ir atkarīgs no darba un uzņēmēju ieinteresētības tās izmantot.
2017. gada 15. februārī Eiropas Parlaments atbalstīja Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Latvija ir pirmā starp dalībvalstīm, kas devusi jāvārdu sabiedrībā pretrunīgi vērtētajam nolīgumam, tādējādi atverot durvis uzņēmējiem uz Kanādas tirgu. Daļēji nolīgumu sāks piemērot pēc gala balsojuma Kanādā. Plānots, ka tas varētu notikt jau aprīlī.

Latvijai jau šobrīd ir saistoši 24 tirdzniecības līgumi ar dažādām pasaules valstīm, piemērām, ar Dienvidkoreju. Taču CETA tiek dēvēta par ambiciozāko starpvalstu līgumu, kādu jebkad noslēgusi Eiropas Savienība. Tas paredz politisko sadarbību ne tikai brīvās tirdzniecības un ieguldījumu jomā, nodokļu jomā, pētniecībā un inovācijās, patērētāju, personas datu aizsardzībā u.tml., bet arī sadarbību tiesu iestāžu starpā, ārpolitikas un drošības jautājumos, terorisma apkarošanā, cīņā pret organizēto noziedzību un kibernoziedzību. Nolīgumā nozīmīga vieta atvēlēta kopīgām vērtībām, un tā parakstītājvalstis apņemas stāvēt plecu pie pleca demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanā, sadarboties vides aizsardzības, izglītības un kultūras jomās, paredzot profesionālās kvalifikācijas sertifikātu savstarpēju atzīšanu, paplašināt jauniešu apmaiņas programmas u.tml.

Uzskaitījumu, kādās jomās CETA paredz attīstīt sadarbību starp ES un Kanādu, varētu turpināt, taču Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica izceļ četrus galvenos aspektus:

  • Ar nolīguma pagaidu piemērošanas brīdi muitas tarifi tiek atcelti 99% preču, tādējādi Latvijas uzņēmēju preces Kanādā kļūs konkurētspējīgākas.
  • Tiks atvērts Kanādas pakalpojumu tirgus. Turklāt vairākās nozarēs, tostarp telekomunikāciju, pasta pakalpojumu, jūras transporta jomā, tas tiks atvērts bez pārejas perioda, kādu ierasts iekļaut šāda veida līgumos.
  • Nolīgumā iestrādāti investīciju aizsardzības principi, kas cita starpā paredz izveidot vienotu, skaidru un caurspīdīgu starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismu – investīciju tiesu sistēmu.
  • Līdz ar CETA pirmo reizi Kanādā tiks atvērts publisko iepirkumu tirgus arī provinču un pašvaldību teritorijās. Kanādas piedāvājums attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem ir visplašākais, kādu tā līdz šim ir devusi trešajai valstij, ieskaitot ASV.

Ieguvēji būšot mazie un vidējie uzņēmumi

Kas Latvijā būs ieguvēji no CETA?  Vai Latvijas uzņēmumi ir pietiekami konkurētspējīgi, lai spētu iekarot Kanādas tirgu? Tie bija galvenie jautājumi, par kuriem dalībnieki sprieda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Kanādas vēstniecības Latvijā un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas rīkotajā publiskajā diskusijā "Kanādas – Eiropas Savienības Visaptverošais ekonomiskais un tirdzniecības nolīgums (CETA): ieguvumi un iespējas", kas notika pēc nolīguma ratifikācijas Saeimā 23. februārī.

"CETA spēkā stāšanās atvērs vēl vienas iespēju durvis mūsu uzņēmējiem. Tālākais lielā mērā ir atkarīgs no darba un uzņēmēju ieinteresētības tās izmantot," norāda Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņasprāt, lielās korporācijas jau šobrīd spēj itin labi aizstāvēt savas intereses starptautiskajos tirgos, tāpēc ieguvēji no CETA būšot tieši eksportspējīgie mazie un vidējie uzņēmumi. "Absolūtais vairākums – 97 procenti no Latvijas eksportētājiem – ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi," uzsver Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

"Latvijai jau šobrīd ir saistoši 24 tirdzniecības līgumi ar dažādām pasaules valstīm, piemēram, Dienvidkoreju."

Atbalstu nolīgumam ar Kanādu pauda arī uzņēmēju organizācijas. "Mums nav šaubu, ka Latvijai kā mazai valstij starptautiskie tirdznieciskie līgumi ir ļoti svarīgi. Ja maza valsts vēlas attīstīt tautsaimniecību, tai ir jāspēj eksportēt savus pakalpojumus un preces arvien vairāk," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Ārlietu daļas eksperts Kristaps Suppe. Pēc viņa teiktā, šobrīd 70% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksportē uz ES iekšējo tirgu un tikai trešdaļa saražotā nonāk ārpus ES. "Dažādas tirdzniecības barjeras, muitas tarifi ir pārāk liels slogs maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai vispār sāktu domāt par eksportu ārpus ES. Tāpēc no uzņēmēju interešu viedokļa CETA ir ļoti labs darījums. Kanāda ir Latvijas uzņēmējam saprotams tirgus ne tikai valodas un kultūras, bet arī kvalitātes standartu ziņā. Turklāt Kanāda ir ļoti pirktspējīgs tirgus," norāda LTRK pārstāvis.

Atbalstu līgumam Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas vārdā skaļi pauž arī tās pārstāve Aija Lokenbaha, aicinot sadarbību ar Kanādu paplašināt vēl citās jomās.

IT nozare gaida pieeju publiskajiem iepirkumiem

"Latvijas uzņēmumiem ir interese par Kanādas tirgu," secina Z. Kalniņa-Lukaševica. Apzinātas arī konkrētas nozares – elektroiekārtu, pārtikas, stikla šķiedras un optisko šķiedru ražotāji, farmācija, kokrūpniecība u.c. Vairāki uzņēmēji ir ieinteresēti Kanādā iegādāties izejvielas, kas pēc muitas tarifu atcelšanas kļūs lētākas un tā ļaus samazināt ražošanas izmaksas tepat uz vietas Latvijā. Tas atspoguļojas konkurētspējīgākā galaprodukta cenā. Ilgtermiņā, uzlabojoties starptautiskajai tirdzniecībai, būs iespēja attīstīties Latvijas ražošanai – tās ir jaunas darbvietas.  Pēc Eiropas Komisijas datiem, šobrīd vairāk nekā 122 tūkstošus jeb katru sesto darbvietu Latvijā nodrošina ES eksports ārpus Eiropas. Konkrēti, tirdzniecība ar Kanādu nodrošina ap 1400 darbvietu Latvijā. Sadalījumā pa preču grupām uz Kanādu tiek eksportētas mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (24%); pārtika (20%); transportlīdzekļi(11%); būvmateriāli (9%); optiskās ierīces un aparāti (8%); dažādas rūpniecības preces (6%); tekstilizstrādājumi (6%); ķīmiskās rūpniecības produkcija (6%); metāli un to izstrādājumi (5%). Pēc Latvijas Investīciju attīstības aģentūras datiem kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu 2015. gadā sasniedza 34,8 miljonus eiro, bet imports – 25,1 miljonu eiro.

Ārlietu ministrijas pārstāve īpaši izceļ IT sektoru, kas jau šobrīd uz Kanādu eksportē tehnoloģijas, bet ir paudis interesi apgūt arī Kanādas pakalpojumu tirgu. To apliecina Latvijas IT klastera izpilddirektores Aigas Irmejas teiktais: "Pieeja Kanādas publisko iepirkumu tirgum tiek ļoti gaidīta. Protams, CETA ir papildu arguments jau esošajiem eksportētājiem meklēt jaunus partnerus un palielināt eksportu. Tāpat tas mudinās izskatīt Kanādu kā iespējamo noieta tirgu jaunajiem uzņēmumiem." Inovācijas kā Latvijas atslēgu iekļuvei Kanādas tirgū min arī Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs.

Kam vēl CETA varētu interesēt? "Pēc LTRK rīcībā esošajiem datiem, tie ir uzņēmumi, kuri šobrīd svārstās starp ASV un Kanādu – abi tirgi ir līdzīgi, taču Kanādā šobrīd valda mazāka nenoteiktība. Kanāda varētu būt alternatīva uzņēmumiem, kuri pārliekas birokrātijas un protekcionisma dēļ nespēj ieiet citos tirgos, tostarp Ķīnā," spriež K. Suppe. Savukārt A. Irmejas ieskatā Kanāda varētu būt laba platforma tālākai piekļuvei ASV tirgum, kas ir daudz lielāks, taču tajā iekļūt kļūst arvien sarežģītāk. 

CETA neatceļ ES prasības

Nenoliedzami, par un ap CETA virmo dažādi viedokļi – gan cerības, gan bažas. Saeimas debatēs pirms balsojuma par nolīguma ratifikāciju vairāki deputāti kritizēja steigu ratificēt nolīgumu pašiem pirmajiem, izvairoties diskutēt par CETA saturu plašākā sabiedrībā, kurai nav izpratnes par nolīguma būtību un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, vidi un iedzīvotāju veselību, labklājību un dzīves kvalitāti. Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka vairākās ES dalībvalstīs par CETA ratifikāciju plānots organizēt referendumu, tikmēr Latvija bez ierunām pakļaujot sevi riskam zaudēt iespējas ierobežot ģenētiski modificēto organismu apriti savā teritorijā.

Z. Kalniņa-Lukaševica gan uzsver, ka brīvās tirdzniecības līgumam starp ES un Kanādu nav ietekme uz ES pašreizējiem pārtikas drošības standartiem un regulējumu, kas kontrolē ģenētiski modificēto organismu apriti un augšanas hormonu pielietojumu. "Visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visiem noteikumiem un regulējumam, ko piemēro ES ražojumiem," iepriekš LV portāla publikācijā "Ko paredz CETA" uzsvēra Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību, tirdzniecības un attīstības sadarbības direkcijas vadītāja p.i. Mārtiņš Kreituss. Lai mazinātu bažas, ka darījums dod pārāk daudz varas starptautiskajām kompānijām un ka valdībām nebūs iespēju ar saviem likumiem aizsargāt veselību, drošību un vidi, jau CETA preambulā un arī tai pievienotajā deklarācijā ES un Kanāda apstiprina vietējās pašregulācijas iespējas.

"CETA spēkā stāšanās atvērs vēl vienas iespēju durvis mūsu uzņēmējiem. Tālākais lielā mērā ir atkarīgs no darba un uzņēmēju ieinteresētības tās izmantot."

CETA iekļautas arī konkrētas ES atrunas pakalpojumu jomā, piemēram, tirgus nav jāatver sabiedriskajos monopolos, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, ja valsts to nevēlas. Papildus nolīgums ietver arī konkrētu dalībvalstu atrunas, kas pieļauj neatvērt konkrētu pakalpojumu veidu otrai līgumslēdzējpusei vai arī noteikt papildu prasības pakalpojuma sniegšanai.  "Strādājot pie nolīguma, Latvija, pateicoties arī aktīvai uzņēmēju organizāciju iesaistei, ir identificējusi un iestrādājusi nolīgumā tai svarīgās jutīgās jomas. Piemēram, Kanādas pusei nevarēs brīvi pārdot Latvijas lauksaimniecības zemi. Nolīgumā ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz veterināro pakalpojumu, autotransporta sniegšanu u.tml.," skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Informatīvi semināri par CETA

Pārliecinoši argumenti, kāpēc Latvijai nolīgums bija jāratificē tik ātri, diskusijas gaitā gan netika minēti. Tā vietā Eiropas Parlamenta deputāts un galvenais ziņotājs par CETA Artis Pabriks pat aicināja citas ES dalībvalstis nesteigties ar ratifikāciju, paužot pārliecību, ka skeptiķiem, redzot citu valstu, tostarp Latvijas, tirdzniecības ar Kanādu attīstību, jebkādi pretargumenti pazudīšot paši no sevis. "Daļa priekšrocību, ko paredz CETA, Latvijas uzņēmumiem līdz ar nolīguma ratifikāciju būs pieejama jau aprīlī, neskatoties uz to, ka tas nav ratificēts visās ES dalībvalstīs," uzsver A. Pabriks. "Savā ziņā tas nostādīs Latvijas uzņēmējus labvēlīgākā situācijā attiecībā pret tiem uzņēmējiem, kuri pārstāv citas ES dalībvalstis," piekrīt arī Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Šampaņs.

Attiecībā uz CETA Ārlietu ministrija sola pilnu atbalstu Latvijas uzņēmējiem. "Uzņēmējus interesē ļoti konkrēti jautājumi. Kur tiks publicēti Kanādas iepirkumu konkursu tenderi? Ar ko sazināties Kanādā, lai nokārtotu formalitātes ar iestādēm? Kur pieteikties importa kvotām?" stāsta Z. Kalniņa-Lukaševica. Tāpēc sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un LTRK jau 8. un 21. martā notiks pirmie informatīvie semināri, kuros pašreizējiem un potenciālajiem eksportētājiem būs iespēja rast atbildes uz konkrētiem jautājumiem par CETA, Kanādu un sadarbības iespējām. "Iespējams, jau šī gada nogalē tiks organizēta Latvijas tirdzniecības misija Kanādā," par plānotajām ativitātēm informē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Par tuvāko semināru 8. martā vairāk informācijas var atrast LDDK tīmekļa vietnē
KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv