PROBLĒMA

Līdz sauklim “Nāve un nodokļi ir neizbēgami” Latvijai vēl tālu

Inese Helmane, LV portāls16.05.2016
"ĪSUMĀ"
  • Pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2015" parāda, ka ēnu ekonomika 2015. gadā Latvijā ir bijusi 21,3% no IKP.
  • Ēnu ekonomikas samazināšanā 99% ir VID nopelns, tas ir tik, cik var panākt ar represīvajām metodēm – apmēram 1% no IKP gadā.
  • Ēnu ekonomiku Baltijā veido trīs komponentes – neuzrādītie ienākumi un darbinieki, un "aplokšņu" algas.
  • Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā ir būvniecības nozarē, un 40% nozares darbības notiek "pelēkajā zonā".
  • Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.
  • Pētījuma autori uzskata, ka politiķiem būtu īstais brīdis īstenot otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku, līdzīgi kā tas tika darīts 2010.- 2013. gadā.
Lai gan 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā joprojām ir ļoti liela problēma mūsu valstī, sasniedzot kopumā 21,3% no IKP, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējais Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījums. Latvijai vēl tālu līdz populārajam sauklim “Nāve un nodokļi ir neizbēgami”. Ja ēnu ekonomika saruktu kaut uz pusi, mēs iegūtu 8-10% IKP pieaugumu. Un, protams, visi dzīvotu labāk!

SSE Riga rektors Anderss Palzovs sestās ikgadējās konferences "Ēnu ekonomika Latvijā" atklāšanā 12. maijā akcentēja, ka Latvija, apkarojot ēnu ekonomiku, ievērojami palielinātu ne tikai savu 25 miljardu lielo IKP, bet arī ļautu attīstīties "baltajiem" uzņēmumiem, kas cieš no negodīgas konkurences. "Ēnu ekonomika ir mūsu galvās, uzvedībā," atzina A. Palzovs.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka Latvijas biznesa vide un sabiedrība kopumā patlaban fokusējusies uz diviem sāpīgiem jautājumiem – maksātnespējas procesu un ēnu ekonomiku: "Pirms dažiem gadiem debatēs par ēnu ekonomiku teica – nu, Pētersone [VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone] tieciet ar to galā! Pēc tam – Finanšu ministrija, tieciet galā! Pērn diskutējām, ka visai valdībai jāstrādā ar ēnu ekonomikas samazināšanu un visas ministrijas ir par to atbildīgas. Tagad arvien vairāk nozaru asociāciju saka, ka esam gatavi risināt šo problēmu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka sabiedrība, īpaši bizness, saprot, ka nevēlas koncentrēties, lai konkurētu ar likumu un dažādām nodokļu apiešanas shēmām, bet orientētos uz efektīvāku, inovatīvāku biznesu."

Latvijā – krīt, Lietuvā un Igaunijā - pieaug

Pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2015" parāda, ka ēnu ekonomika 2015. gadā Latvijā ir bijusi 21,3% no IKP. Neskatoties uz samazinājumu par 2,2% no IKP,  ēnu ekonomikas apjoms Latvijā joprojām ir ievērojami lielāks nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Lietuvā pērn tas bijis 15%, Igaunijā - 14,9% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Igaunijā audzis par 1,7%, bet Lietuvā – par 2,5% no IKP.

Ēnu ekonomikas samazināšanā 99% ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nopelns, tas ir tik, cik var panākt ar represīvajām metodēm – apmēram 1% no IKP gadā, preses konferencē atzina viens no pētījuma autoriem, SSE Riga docents Arnis Sauka.

Ēnu ekonomikas indekss rāda, ka Latvija atgriezusies 2012. gada līmenī, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 21,1% no IKP, savukārt 2013. un 2014. gadā – attiecīgi 23,8% un 23,5% no IKP. Visaugstākais punkts bija 2010. gadā – 38,1% no IKP. Savukārt Igaunijā un Lietuvā pēdējos pāris gadus, izņemot 2015. gadu, bija novērojama ēnu ekonomikas lejupslīde.

Problēma "aplokšņu" algas un neuzrādītie ienākumi

Ēnu ekonomiku Baltijā veido trīs komponentes: neuzrādītie ienākumi, darbinieki un "aplokšņu" algas.

Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Šī daļa Latvijā ir ievērojami lielāka nekā kaimiņvalstīs (Latvijā - 19,9%, salīdzinot ar 10,5% Lietuvā un 7,5% Igaunijā). A. Sauka norādīja, ka neuzrādītie ienākumi ietver arī pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas un citas shēmas.

"Latvijas biznesa vide un sabiedrība patlaban fokusējusies uz diviem sāpīgiem jautājumiem – maksātnespējas procesu un ēnu ekonomiku."

Pētījuma dati arī liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%–7% no visiem uzņēmumiem Latvijā.

Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu joprojām veido aplokšņu algas. "Šī ir viena no svarīgākām problēmām būvniecības sektorā," uzsvēra A. Sauka. Debatēs par pētījumu viņam piekrita arī "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" vadītāja Baiba Fromane, atzīstot, ka ēnu ekonomikas sektors būvniecībā ir milzīgs.

Kopumā aplokšņu algu līmenis 2015. gadā visās Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā līmenī, proti, 15,2%–17,9% diapazonā. Latvijā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apjomā samazinās jau kopš 2010. gada, un šī tendence turpinās arī 2015. gadā. Neoficiālās aplokšņu algas ir nozīmīgākā problēma Igaunijā un veido līdz pat 60% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma.

"Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un aplokšņu algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti, tiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tas nav pirmo gadu, kad to sakām, tā nav viena gada tendence," sacīja docents.

Uz konferences klausītāja jautājumu, vai pie šāda aplokšņu algas līmeņa var celt minimālās algas apmēru, A. Sauka atbildēja, ka to droši var darīt. "Ir uzņēmumi, kas daudzus gadus strādā bez peļņas un darbiniekiem maksā minimālo algu," ironizēja A. Sauka.

Savukārt darbinieku neuzrādīšanas līmenis Latvijā pērn ir palicis nemainīgs – 9,6%, kas joprojām ir augstākais rādītājs Baltijā. Lietuvā tas ir pieaudzis no 5,4% 2014. gadā līdz 6,6% 2015. gadā, bet Igaunijā – samazinājies no 7,6% 2014. gadā līdz 6,7% 2015. gadā. "Tam ir dažādi iemesli, ir daudzas nepilnības likumdošanā, kas ļauj uzņēmējiem tā rīkoties. Ja ņemam vērā migrantu krīzi un demogrāfisko situāciju, tad varam rēķināties, ka agrāk vai vēlāk Latvijā ieplūdīs darbaspēks no citām valstīm. Arī uzņēmēji saka, ka trūkst darbaroku. Par darbinieku neuzrādīšanas problēmu ir jādomā jau tagad, nevajag to atlikt uz vēlāku laiku," ieteica A. Sauka.

Kukuļdošanas līmenis strauji audzis Lietuvā

No Baltijas valstīm visaugstākais kukuļdošanas līmenis ir Lietuvā, kura 2015. gadā ir piedzīvojusi kukuļdošanas pieaugumu gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 10,2% uz 12,7% no ieņēmumiem), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 10,9% uz 11,5% no valsts pasūtījuma līguma vērtības). A. Sauka šim faktam nespēja rast skaidrojumu, taču konferences klātesošo vidū bijušais eiroparlamentārietis un ekspremjers Ivars Godmanis minēja, ka, iespējams, tas ir tādēļ, ka Lietuva visveiksmīgāk no visām valstīm apgūst Eiropas Savienības finansējumu.

Savukārt kukuļdošanas apmēri Latvijā ir samazinājušies no 9,8% 2014. gadā uz 7,6% pērn, bet Igaunijā no 3,4% aizpērn līdz 3% 20015. gadā. Lai uzņēmums tiktu pie valsts pasūtījuma, abās valstīs jāmaksā 4,5% no līguma vērtības.

"Kukuļdošanā ir iesaistīti divi – viens dod, otrs ņem. Te ir runa par amatpersonu atbildību, viņu kontroli un atalgojumu. Ja saņemat 600, 700 vai 800 eiro mēnesī un jums dod 100 000 eiro – pamēģiniet no tiem atteikties! Man to neviens nav piedāvājis, bet es nezinu, ko atbildētu – liela nauda, cilvēciski saprotami," teica pētnieks.

Visblēdīgākie dzīvo Rīgā un Kurzemē

Pētnieki ēnu ekonomikas īpatsvaru pēdējos trīs gados aplēsuši arī visu trīs Baltijas valstu reģionos. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions (attiecīgi 29% un 28,9% no IKP). "Redzu smaidus, cilvēki zina, kāpēc attiecībā uz Kurzemi," repliku izteica A. Sauka.

Latgalē ēnu ekonomika lēšama 18,2% , Vidzemē – 15,6%, bet Zemgalē - 14,7% no IKP.

Nozaru griezumā "līderis" - būvniecība

Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē, un 40% nozares darbības notiek "pelēkajā zonā". Uzņēmējdarbības īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir uz pusi mazāks – ap 20% no IKP.

Ēnu ekonomika lielā mērā Latvijā skar arī mazumtirdzniecību (24,9% no IKP), vairumtirdzniecību (19% no IKP), pakalpojumu nozari (19,9% no IKP) un ražošanu (19,7%).

Saskaņā ar pētījuma datiem maziem uzņēmumiem ir tendence biežāk darboties "pelēkajā zonā" nekā lieliem uzņēmumiem, tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas. Arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai. 

Pētījuma dati liecina, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi. To pētījuma autori skaidro ar to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspēju.

Iespēja tikt pieķertiem

Soda lielums, adekvātums un neizbēgamība ir viens no faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomiku.

Pētījuma rezultāti liecina, ka uzņēmēji visās trīs Baltijas valstīs uzskata, ka risks tikt pieķertiem par ieņēmumu, algu un darbinieku neuzrādīšanu ir relatīvi augsts. Līdz pat 52,6% Lietuvas, 42,6% Latvijas un 26,3% Igaunijas uzņēmēju apgalvo, ka varbūtība tikt pieķertiem, piemēram, par peļņas neuzrādīšanu, ir 76–100%.

Pavisam cita aina paveras, ja uzņēmēji vērtē iespējamās sekas, neuzrādot ieņēmumu, algas un darbiniekus. A. Sauka: "Apmēram 25-35% uzņēmēju saka: nu un kas? Tikai 42% Latvijā atzīst, ka konkurētspēju ietekmētu nopietna soda nauda. Un te nav jautājums ne par VID, ne Ekonomikas ministriju, bet par Tieslietu ministriju, par to, kādas ir normatīvais regulējums, tiesvedība, sodu piemērošanas prakse, un cik lielā mērā uzņēmēji apzinās, kas viņiem draud par pārkāpumiem. Ir tāds teiciens: "Nāve un nodokļi ir neizbēgami." Ja parunā ar ASV kolēģiem, kas pēta ēnu ekonomiku, viņi saka, ka tā tiešām ASV ir."

Apmierinātība ar nodokļu politiku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015. gadā no trim Baltijas valstīm visaugstākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku bija Latvijā, lai gan uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbu. Likumsakarīgi, ka uzņēmumi, kas nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdību, biežāk sliecas iesaistīties ēnu ekonomikā, bet apmierinātie uzņēmumi to dara retāk.

"Esmu dzirdējis viedokļus, ka Latvijā nodokļu slogs, salīdzinot ar citām valstīm, nav tik liels, tāpēc tas jāceļ. Iespējams, atsevišķiem politiķiem, kas tā runā, ir jāpaņem akadēmiskais gads un jāpastudē finanšu teorija."

Pētījumā arī secināts, ka etniskais sastāvs ietekmē ēnu ekonomikas līmeni, jo visdrīzāk minoritāšu grupas nejūtas tik iesaistītas sabiedrībā un valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā. Attiecīgi pētījuma autori uzskata, ka sociālās vienotības un minoritāšu integrācijas jautājumu risināšana ēnu ekonomiku var palīdzēt samazināt.

"Latvijā ir liela tolerance pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā," konferencē uzsvēra A. Sauka "Diemžēl krievvalodīgie ēnu ekonomikas aktivitātēs iesaistās vairāk nekā latviski runājošie. Nezinām, vai viņi ir vai nav pilsoņi. Un šāds secinājums nav tikai pirmo gadu. Arī piederība valstij ir viens no aspektiem, kas liek vai neliek maksāt nodokļus."

Politiķiem jāpamācās finanšu teorija

A. Sauka konferencē pauda skaidru attieksmi pret nodokļu nastu Latvijā. "Esmu dzirdējis viedokļus, ka Latvijā nodokļu slogs, salīdzinot ar citām valstīm, nav tik liels, tāpēc tas jāceļ. Tas ir diezgan nekompetents spriedums. Iespējams, atsevišķiem politiķiem, kas tā runā, ir jāpaņem akadēmiskais gads un jāpastudē finanšu teorija. Kur tad ir problēmas? Ne jau nodokļu likmēs, bet iekasējamībā, kura atsevišķos sektoros ir ap 50%. Ja sāksim celt augšā nodokļu likmes, kurš tad maksās? Tie paši, kas maksāja. Varbūt. Bet varbūt aizbrauks. Ar šo lietu nevajag spēlēties, cik lielu slogu var virsū likt!

Otra lieta, mums patīk salīdzināt nodokļu slogu ar Zviedriju, Norvēģiju vai Dāniju. Bet - cik paliek pāri pēc nodokļu nomaksas no 500 eiro vai no 3000 eiro? Tā ir pavisam cita motivācija maksāt nodokļus, to nevar salīdzināt."

Politiķu centieni ir atslābuši

Pētījuma autori uzskata, ka pēc krīzes pārvarēšanas Latvijas politikas veidotāju centieni mazināt ēnu ekonomiku ir ievērojami atslābuši. Šobrīd politiķiem būtu īstais brīdis īstenot otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku, līdzīgi kā tas tika darīts 2010.- 2013. gadā.

Eksperti iesaka nodrošināt stabilāku nodokļu politiku, noteikt taisnīgākas nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju viedokļa, kā arī uzlabot pārredzamību nodokļu izlietojumā. Iesaistīšanos ēnu ekonomikā samazinātu arī lielāka iespējamība, ka pārkāpums tiks atklāts. To varētu panākt, palielinot nodokļu auditu skaitu, ieviešot brīdināšanas shēmas, kuras veicina ziņošanu iestādēm par pārkāpumiem, un palielinot ieguldījumus tehnoloģijās, kuras palīdz konstatēt izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

Pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" ar "SEB bankas" atbalstu jau sesto gadu pēc kārtas veic "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs" direktors, asociētais profesors A. Sauka un SSE Riga profesors Tālis Putniņš, februārī–martā aptaujājot 500 uzņēmējus katrā no trim Baltijas valstīm.

KOMENTĀRI
1

Ar Rāmkalnu auru

Rāmkalni uzņēmējam, “Rāmkalni Nordeco” īpašniekam VIKTORAM GRŪTUPAM ir gan biznesa ...

Intervija
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv