Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika. Avots: VID
Valsts budžetā pievienotās vērtības nodokļa neiekasētā daļa ar katru gadu samazinās. Jaunākais nodokļu plaisas pētījums rāda, ka 2018. gadā tā samazinājusies par diviem procentpunktiem – no 12,1% līdz 10,2%. Budžetā nesaņemtā nodokļa summa ir ievērojama – pērn tie bija vairāk nekā 280 miljoni eiro.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu pēc kārtas veic nodokļu plaisas novērtējumu.
Nodokļu plaisas novērtējums parāda, kādu nodokļa summu varētu iekasēt, savukārt nodokļu plaisa ir budžetā neiegūtā summa, skaidro VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Plaisa 10,2% apmērā nozīmē – katru desmito eiro neizdodas iekasēt. Plaisu veido tas, ka nodokļu maksātāji vai nu nedeklarē visas nodokļa saistības, vai arī nesamaksā deklarētās saistības.
“Ar mērķtiecīgu darbu izdevies panākt, ka pagājušajā gadā PVN plaisa jeb nodokļa daļa, kas netiek samaksāta valsts budžetā, ir samazinājusies par gandrīz diviem procentpunktiem, no 12,1% 2017. gadā līdz 10,2% pagājušajā gadā,” uzsver VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. “Pateicoties nodokļu plaisas samazinājumam, budžetā papildus ir iekasēti vismaz 25 miljoni eiro.”
I. Jaunzeme norāda arī uz pozitīvo tendenci – PVN plaisa samazinās kopš 2014. gada, kad tā bija 19%, tātad piecu gadu laikā samazinājums ir uz pusi. Samazināšanās tendence sagaidāma arī nākamajos gados. “Cerams, ka tas jau būs viencipara skaitlis,” piebilda I. Jaunzeme.
Pērn Latvijā sasniegtie 10,2% ir labs rādītājs arī Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā, vērtē N. Fiļipoviča. Eiropas Savienībā šī nodokļa vidējā plaisa bija 12%, un arī šai plaisai katru gadu ir tendence samazināties.
Nodokļu plaisa tiek noteikta, analizējot patēriņu. Jo lielāka ar nodokli apliekamā bāze, jo augstākas likmes, jo lielāku PVN kopsummā varētu cerēt saņemt. 2018. gadā Latvijā pieauga ar nodokļiem apliekamā bāze, kā arī mājsaimniecību un valsts patēriņš. Savukārt mazo uzņēmumu segmenta analīze ļauj secināt, ka ir mazinājusies biznesa drumstalošana, lai izvairītos no nodokļu samaksas.
PVN plaisa naudā ir apmēram 280 miljoni eiro, piektā daļa no šīs summas ir nodokļu maksātāja deklarētās saistības, bet nesamaksātais nodoklis.
VID pozitīvi vērtē to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas. 2017. gadā netika deklarēti 237,36 miljoni eiro, savukārt 2018. gadā nedeklarētā PVN summa ir sarukusi līdz 213,27 miljoniem eiro.
Taču joprojām liela PVN plaisa (2,5%) veidojas iemaksu segmentā, kad aprēķinātie nodokļa maksājumi netiek samaksāti. Daļu nav nomaksājuši pazudušie komersanti. Apmēram 40% no šīs summas varētu būt saistīti ar optimizācijas ķēžu darbībām.
Būtiska ietekme uz PVN plaisas samazinājumu ir bijusi normatīvā regulējuma izmaiņām. Piemēram, 2016. gadā tika ieviesta reversā maksāšanas kārtība elektrotehnikai, mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem u. c. Šī preču grupa, kurai ir liela vērtība, bet mazi gabarīti, arī tika izmantota nodokļu optimizācijai. Gadu vēlāk tika noteikts reversais PVN dārgmetāliem.
2018. gada plaisas samazinājumu N. Fiļipoviča skaidro ar vairākiem faktoriem – pērn tika samazināts ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, tāpat tika samazināta likme Latvijai raksturīgajiem svaigajiem dārzeņiem un augļiem.
Pērn būtiskais samazinājums ir noticis valstij ekonomiski aktīvā periodā, un arī te saskatāma korelācija ar PVN plaisas samazināšanos.
Pētījumā prognozēts, ka 2019. un 2020. gadā ir sagaidāma PVN plaisas samazināšanās, tomēr tās sarukšanas temps, visticamāk, kļūs lēnāks. Tas saistīts gan ar prognozētajām makroekonomiskās attīstības tendencēm (palēlināsies ekonomikas attīstības temps), gan arī faktu, ka tuvākā gada laikā nav paredzamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā.
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Atbildot uz LV portāla jautājumu, kā PVN maksāšanu ietekmē čeku loterija, I. Jaunzeme atgādina, ka tas ir viens no loterijas pamatmērķiem. [Čeku loterijas likumā pateikts: šā likuma mērķis ir, ieviešot čeku loteriju, veicināt godīgu konkurenci un nodokļu saistību labprātīgu izpildi, mazināt krāpšanu nodokļu iekasēšanas jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī mudināt patērētājus pieprasīt čekus par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. – L. D.]
Kā stāstīja VID vadītāja, ar čekiem tiks strādāts. Ir domāts visus čekus sadalīt pa šasiju numuriem. Analīzē varēs redzēt kases aparātu skaita un deklarēto čeku skaita korelāciju ar apgrozījumu, varēs atklāt arī “kreisos” kases aparātus. VID nevar apsekot visus kases aparātu tūkstošus. Loterijas siets ir arī signāls uzņēmējiem, jo pircējs, kuram izsniegts pirmčeks, laimestu saņemt nevarēs. Arī kvītiņas, uz kurām kaut kas ar roku uzrakstīts, nav dokuments, ar ko var pierādīt, ka veiktas norēķinu darbības.
I. Jaunzeme uzsver, ka VID darbs šobrīd ir vērsts uz labprātīgu nodokļu nomaksu, un šajā virzienā arī tiks turpināts strādāt: “Esmu pārliecināta, ka jau dažos turpmākajos gados šāda pieeja dos būtisku pienesumu valsts tautsaimniecībai, kas nozīmē vairāk naudas veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un daudz kam citam.”
Piemērojot principu “Konsultē vispirms”, papildu budžetā iemaksātie nodokļi šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 23%”. I. Jaunzeme klāsta, ka, nesākot auditu, vairākus uzņēmējus ir izdevies pārliecināt mainīt deklarācijas, kā arī izvērtēt savus darījumu partnerus, tādējādi viņi ir izvairījušies no audita procedūras un valsts budžets ir ieguvis papildu līdzekļus.
VID darbs vērsts arī uz to, lai veicinātu nodokļu labprātīgu nomaksu ne tikai ar principu “Konsultē vispirms”, bet arī principu “Pazīsti savu klientu”.
Šā gada pirmajos septiņos mēnešos, pateicoties nodokļu kontrolei, kuras laikā tika pārbaudīti darījumi un konstatēts, ka darījumi vai nu nav notikuši, vai ir fiktīvi un tāpēc PVN nav atmaksājams, VID ir novērsis zaudējumus budžetam 73 miljonu eiro apmērā.
Lai vēl stingrāk apkarotu PVN izkrāpšanas shēmas, likumdevēji PVN likumā VID noteikuši vairākas jaunas tiesības šī nodokļa administrēšanā. Piemēram, no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20. septembrim jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu.
VID ģenerāldirektore informēja, ka no PVN reģistra pašreiz ir izslēgti 2,5 tūkstoši nodokļu maksātāju.
Uz jautājumu, vai līdz likumā noteiktajam 20. septembrim izslēgto uzņēmumu skaits varētu pieaugt, I. Jaunzeme atbildēja: mērķtiecīgs darbs notiek ar visiem, bet ir daļa uzņēmēju, kas, saņemot šo brīdinājumu, labo deklarācijas: “Nebūtu problēma izslēgt visus uzreiz, bet esam saprotoši, tāpēc vispirms konsultējam, pārrunājam situāciju.”
“Vienīgā iespēja, kā neļaut atjaunoties shēmošanai, ir iepazīt katru nodokļu maksātāju arvien labāk, saprast, vai viņam ir reāla uzņēmējdarbība. Ja tas gadiem stāvējis tukšs un tagad sācis tirgos ledusskapjus, skaidrs, ka tam jāpievērš uzmanība. Lielāko izaicinājumu saskatām tieši tajā, ka veicam risku analīzi visām PVN deklarācijām. Nevēlamies pasliktināt dzīvi godīgiem uzņēmumiem. Tāpēc šajā segmentācijā ir svarīgi likt speciālas atzīmes uzņēmumiem, kuriem nav risku, un īpaši atzīmēt tos, kuriem ir.”
No PVN reģistra tiks izslēgti uzņēmumi, kuriem nav reālas uzņēmējdarbības, tādā veidā mazinot fiktīvo darījumu iespējas, lai nebūtu, ar ko slēgt šādus fiktīvus darījumus, norāda I. Jaunzeme. Ja sākotnējais mērķis nav bijis veidot uzņēmējdarbību, bet ir tikai mērķis izkrāpt nodokli, tad šādi uzņēmumi ir nevis jāauditē, bet gan jānodod policijas rīcībā un jānoved līdz taisnai tiesai, lai nākamreiz šāda amatpersona nevarētu veidot jaunu uzņēmumu un turpināt krāpšanu.
No nākamā gada VID plānots jaunreģistrētiem uzņēmumiem piemērot triju koridoru principu. Pirmajā būtu uzņēmumi ar labu pieredzi un reputāciju VID. Otrajā – jauni uzņēmumi, kuriem nav pieredzes. Un trešajā – uzņēmumi, par kuriem zināms, ka tas kādam jau ir kārtējais uzņēmums, līdz ar to šāda veida uzņēmums būtu jāizpēta, jāiegūst plašāka informācija par tā reputāciju un dibinātājiem, nodokļu administrācijas turpmākos nodomus PVN plaisas mazināšanai ieskicē VID vadītāja.
Likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam” no pievienotās vērtības nodokļa šogad plānoti ieņēmumi: 2 miljardi 648 miljoni eiro. Pēc Finanšu ministrijas datiem, šā gada septiņos mēnešos PVN ieņēmumi bijuši 1 miljards 456 miljoni eiro, par 0,2% pārsniedzot šim periodam plānoto apjomu.
