FOTO: Freepik.
Šī gada 1. janvārī Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājās spēkā divi atsevišķi grozījumi. Valsts budžeta paketē decembrī pieņemtajos likuma grozījumos ir ietvertas uzņēmējiem labvēlīgas normas, piemēram, papildināti nodokļa atbrīvojuma gadījumi. Savukārt pirms mēneša pieņemtie grozījumi paredz visaptverošu informēšanas sistēmu Eiropas Savienībā, lai pārrobežu darījumos novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas un apkarotu krāpšanu.
Par izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas bija viens no valsts 2024. gada un triju gadu budžeta paketes likumprojektiem, vēstīts jau kopš rudens, kad valdība tos sagatavoja.
Papildus tam Saeima likumā noteica samazināto 12% likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kas ir mazāka par standarta likmi 21%, tomēr lielāka nekā iepriekš uz laiku līdz 2023. gada beigām noteiktie 5%. Viens no argumentiem pret likmes samazināšanu bija šaubas, ka tāpēc vien pašmāju veselīgie produkti lētāki nekļūs.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, pirms Ziemassvētkiem tiekoties ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvjiem un pārrunājot arī PVN izmaiņas svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, aicināja nozari īstenot jaunās PVN likmes piemērošanu godprātīgi un caurskatāmi, neizmantojot regulējuma izmaiņas nepamatotai cenu paaugstināšanai.
Par 2023. gada 7. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis informatīvo materiālu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Likumā noteikts, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro.
Reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana (iepriekšējais bija 40 000 eiro) tikusi raksturota kā atbalsts mazajam biznesam.
Pēc LV portālam e-konsultācijās iesūtītajiem jautājumiem secināms, ka PVN regulējumu ir sarežģīti saprast gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan mazajos uzņēmumos strādājošajiem. Tāpēc LV portāls lūdza VID papildu informāciju un piemērus, kurā brīdī uz nodokļu maksātāju attieksies palielinātais slieksnis, kas ir atskaites punkts.
VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa sniedz nodokļu speciālistu atbildes par vaicāto dažādās situācijās.
VID: Nē, apgrozījuma slieksnis attiecas uz iepriekšējiem 12 mēnešiem, nevis tikai uz darījumiem, kas veikti, sākot ar 01.01.2024.
VID: Nodokļa maksātājam ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja apgrozījums pārsniedz 40 000 eiro.
VID: Nodokļa maksātājam ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro.
VID: Jā, šajā gadījumā ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.
VID: Ja 01.01.2024. apgrozījums par pēdējiem 12 mēnešiem pārsniedz 40 000 eiro, – nav jāreģistrējas. Ja pārsniedz 50 000 eiro, tad ir pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā.
Finanšu ministrija (FM) ir norādījusi, ka, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, palielinās arī uzņēmumu apgrozījums, kas tos tuvina PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai, no kura ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas mazajiem uzņēmumiem.
Likuma 52. panta pirmā daļa papildināta ar 14.1, 14.2 un 14.3 punktu, kas noteic, ka ar PVN neapliek:
Ar grozījumiem likuma 100. panta 11 daļas 2. punkts izteikts jaunā redakcijā. Proti, noteikts, ka priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāms par izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1. punktā minēto automašīnu uzturēšanu (tostarp izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā.
Likuma 105. pants izteikts jaunā redakcijā, paredzot šādas izmaiņas:
Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 45. punktu, kas paredz, ka grozījumi attiecībā uz 105. panta otrajā daļā noteikto zaudētā parāda vērtību vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir attiecināmi uz tiem nodokļa rēķiniem, kas izrakstīti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Atbilstoši grozījumiem likumā 2024. gadā tiek noteikta PVN samazinātā likme no līdzšinējiem pieciem līdz 12 procentiem tādu pārtikas produktu piegādēm, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav termiski vai citādi apstrādāti (piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti).
Ar 2023. gada 9. novembrī pieņemtajiem Pievienotās vērtības likuma grozījumiem noteikti pienākumi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (t. i., kredītiestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, maksājumu iestādēm, dalībvalstī licencētām iestādēm, kas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā uzsākušas darbību Latvijā, kā arī krājaizdevu sabiedrībām) veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem.
VID regulārajā apkopojumā – pārskatā par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada novembrī – informē, ka attiecībā uz minēto pienākumu likums papildināts ar jaunu XIX nodaļu “Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā”.
Pārrobežu datu apmaiņai ir ieviesta centralizētā elektronisko maksājumu informācijas sistēma, kurā ES dalībvalstis veiks maksājumu datu apkopošanu un savstarpēju informācijas apmaiņu.
Likumā veikti grozījumi saistībā ar e-komerciju, papildinot likuma 13.1 un 27. pantu ar nosacījumu, kā ir aprēķināma 10 000 eiro robežvērtība, ja nodokļa maksātājs gan veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, gan sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātājs vai ir nereģistrēts nodokļa maksātājs.
Grozījumi veikti likuma 60. pantā, nosakot pienākumu reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā citas dalībvalsts nodokļa maksātājam, kas iekšzemē sniedz elektronisko sakaru, apraides, elektroniski sniegtus pakalpojumus personām, kuras nav PVN maksātājas, un veic tālpārdošanu, 30 dienu laikā no brīža, kad darījumu kopējā vērtība iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā ES teritorijā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 eiro.
Likuma jaunajā nodaļā (147. pantā) noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam ir pienākums:
Likumā paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
Grozījumu anotācijā norādīts, ka VID veikto darbību rezultātā papildu ienākumu iekasēšana var tikt īstenota 2025. gadā.
FM informācijā par grozījumiem uzsver, ka ar šo regulējumu tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes 2020. gada 18. februāra Direktīvā (ES) 2020/284, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, un tā mērķis ir novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Direktīvas 2020/284 preambulā norādīts: “Elektroniskās komercijas (“e-komercijas”) pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešajā teritorijā vai trešajā valstī. Tomēr krāpnieciski uzņēmumi izmanto e-komercijas iespējas, lai gūtu negodīgas tirgus priekšrocības, nepildot savus PVN pienākumus. Ja piemēro principu par nodokļa uzlikšanu galamērķī, jo patērētājiem nav uzskaites veikšanas pienākumu, patēriņa dalībvalstīm ir vajadzīgi atbilstoši instrumenti, lai atklātu un kontrolētu šādus krāpnieciskus uzņēmumus. Ir svarīgi apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā, ko izraisa dažu uzņēmumu krāpnieciska rīcība pārrobežu e-komercijas jomā.”
Grozījumu anotācijā minēts, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā Direktīvas 2020/284 prasības, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai sniedz maksājumu pakalpojumus ES, ir jāuzglabā noteikta informācija par pārrobežu maksājumiem, ko veikuši maksātāji dalībvalstīs, un konkrēta informācija par maksājumu saņēmējiem un jānosūta nodokļu administrācijai. Saskaņā ar ES Padomes 2020. gada 18. februāra Regulu (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistīto krāpšanu, dalībvalstu nodokļu administrācijām minētā informācija jānosūta uz centralizēto elektronisko maksājumu informācijas sistēmu (Central Electronic System of Payment information, CESOP), kuru pārvalda un tehniski uztur Eiropas Komisija.
Plānots, ka ES dalībvalstu nodokļu administrāciju rīcībā, izmantojot CESOP, nonāks informācija par pārrobežu darījumiem, kura nodrošinās iespēju aprēķināt un iekasēt lielākas PVN summas, kas savukārt ļautu palielināt budžeta ieņēmumus.
