SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
11. oktobrī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
4
4

Dodies peļņā ražas darbos? Zini, ko prasa darba un nodokļu likumi

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: SXC

Saeimā dala valsts budžeta naudu, kuras visiem vajag vairāk, nekā esošie nodokļu maksātāji spēj to piepildīt, arī to vietā, kas darbojas ēnu ekonomikas zonā. Nākamajam gadam tiek gatavots 15% sezonas laukstrādnieku nodoklis, lai arī sezonas darbos strādājošos iesaistītu nodokļu maksāšanā un daļēji sociālajā apdrošināšanā. Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem pašreiz spēkā esošie normatīvie akti jāievēro arī tad, ja nodarbina cilvēkus īslaicīgos sezonas darbos, jo tam nav atsevišķa regulējuma. Kādas pašreiz ir darba un nodokļu likumu prasības, atbildot uz LV portāla jautājumiem, izklāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti.
īsumā
  • Ar sezonā nodarbināto jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums.
  • Jāmaksā IIN un VSOAI.
  • Nodarbinātais jāreģistrē VID.
  • Jāsniedz ziņojums VID par darba ņēmējam izmaksātajām summām.
  • Darba likums neparedz samaksu natūrā.
  • Saimnieciskās darbības ietvaros dāvana ir atlīdzība, kas apliekama ar IIN.

Darbs un līgumi

Ja lauksaimniecības produkcijas, kas paredzēta tirdzniecībai, audzētājs aicina palīgā strādniekus ražas novākšanā, kā samaksu par darbu piedāvājot dienas beigās daļu ražas, piemēram, spaini lielogu dzērveņu, paturēt sev, šādu strādāšanu ir maldīgi uzskatīt par talku. Tās ir darba attiecības, nevis parašu tiesības jeb talka.

Tiesiskais regulējums paredz, ka pašlaik ar personu, kas tiek nodarbināta sezonas rakstura darbos, ir jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums. Uzņēmuma līguma pamata principus nosaka Civillikums. Slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku, piemērojami darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti.

Līgumi un nodokļi

Algota darba ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma  nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) ir apliekams fiziskās personas gūtais ienākums  saskaņā ar uzņēmuma līgumu.

Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteic, ka darba devējs katru darba ņēmēju, pirms tas uzsāk darbu, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (8.1.apakšpunkts), savukārt, ja darba ņēmējs zaudē darba ņēmēja statusu, tad darba devējam ir pienākums triju darbdienu laikā par to paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (8.2.apakšpunkts).

Savukārt darba devējs, kurš ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā atzīto un reģistrēto uzņēmumu sarakstā vai Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, vai Augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzētāju reģistrā un kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, var reģistrēt darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā dienā, kad persona faktiski sāk darbu, ja darba ņēmējs tiek nodarbināts šādos darbos:

  • augļkoku, ogulāju un dārzeņu sēja un stādīšana;
  • augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējumu un stādījumu kopšana;
  • augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšana;
  • augļu, ogu un dārzeņu šķirošana (8.1 punkts).

Visiem algotā darbā aprēķinātiem ienākumiem ir jāpiemēro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"14.panta pirmā daļa).

Darba devējam ir pienākums aprēķināt un veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par katru darba ņēmēju gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu (likuma 20.panta pirmā un otrā daļa, 21.panta pirmā un otrā daļa). Kā arī darba devējam ir pienākums katru mēnesi līdz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas datumam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem (likuma 23.panta pirmā daļa).

"Lauksaimniecības produkcijas dāvinājums kā atlīdzība ir apliekama ar IIN."

Ja fiziskā persona, kas izpilda darbu saskaņā ar uzņēmuma līgumu, nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, tad tā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē ir uzskatāma par darba ņēmēju. Šajā gadījumā darba devējam (tāpat kā tad, ja persona ir nodarbināta uz darba līguma pamata) ir pienākums šo  personu reģistrēt VID kā darba ņēmēju, aprēķināt no tās ienākumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iemaksāt tās budžetā un katru mēnesi līdz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas datumam iesniegt VID ziņojumu par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī.

Turklāt, ja persona ir nodarbināta uz darba līguma pamata, tad papildus minētajam ziņojumam VID ir jāiesniedz paziņojums par fiziskām personām izmaksātām summām līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.

Vai kartupeļu maiss ir samaksa graudā?

Vai atlīdzība (samaksa) par darbu var būt noformēta arī natūrā, piemēram, 1 maiss kartupeļu, 1 spainis dzērveņu, 1 kaste ābolu par vienu darba dienu?

Valsts darba inspekcija paskaidro, ka Darba likums neparedz darba algas izmaksu "graudā". Darba likuma 70.pants noteic, ka:  "Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies."

Darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma piecu darba dienu laikā ir jāizsniedz šim darbiniekam izziņa par viņa darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko attiecību ilgumu un profesiju (Darba likuma 64.pants).

Nodokļu maksāšanas pienākums nezūd, ja atlīdzību noformē kā dāvinājumu, jo, kā norāda VID, attiecībā uz dāvinājumu atlīdzības nozīmē, kas ir gūts naturālā izteiksmē lauksaimniecības produkcijas veidā, jāņem vērā, ka šāds ienākums fiziskajai personai ir uzskatāms kā atlīdzība par paveikto darbu un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

VDI uzraudzībā ir visi darba devēji

Valsts darba inspekcija (VDI) ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. VDI darbību reglamentē Valsts darba inspekcijas likums.

Uz jautājumu, vai VDI ir informācija, cik daudz ir saimniecību (dārzeņu audzētāju, augļkopju, ogu audzētāju), kuri rudens sezonā nodarbina cilvēkus, nenoformējot darba tiesiskās attiecības un vai tiek kontrolēti lauksaimniecības produkcijas ražošanas uzņēmumi, kuru kartupeļu lauku, augļu dārzu, dzērveņu purvu hektāros strādā cilvēki bez noformētām darba attiecībām, VDI norāda, ka nav statistikas datu par to, cik konkrēti personu tiek nodarbinātas bez rakstveida darba līguma sezonas darbos. Taču ir konstatēts, ka tieši vasaras laikā, kad ir sezonāla rakstura darbi, pieaug nereģistrēti nodarbināto skaits.

"Valsts darba inspekcija veic uzraudzību un kontroli pār visiem darba devējiem, tādēļ arī veicam pārbaudes lauksaimniecības uzņēmumos gan preventīvā nolūkā, piemēram, pārbaudot darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu šajos uzņēmumos, kā arī veicam apsekojumus saistībā ar informāciju par iespējamo nereģistrēto nodarbinātību. 2012.gadā Valsts darba inspekcija īstenoja tematisko pārbaudi lauksaimniecības uzņēmumos, īpašu uzmanību pievēršot darba aizsardzības jautājumiem, vienlaikus pārbaužu laikā konstatējot personas, kas uzņēmumos tika nodarbinātas bez rakstveida darba līgumiem," informē VDI.

Sezonas laukstrādnieka nodokļu normas Saeimā pieņemtas 1.lasījumā

VDI informēja, ka Saeima 19.septembrī 1.lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un 2013.gada 26.septembrī 1.lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", kas paredz no 2014.gada 1.aprīļa ieviest sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, ko varēs piemērot ienākumam, ko sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs gūs taksācijas gada periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim sezonas rakstura darbos augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Nodokļa likme plānota 15%.

Turklāt ar speciālo nodokļu režīmu tiks samazināts administratīvais slogs sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa izmaksātājam.

LV portāls jau rakstīja, ka jauno nodokli paredzēts ieviest no nākamā gada 1.aprīļa, paredzot vienkāršotas prasības darbinieku reģistrēšanā un ievērojami mazāku darbaspēka nodokļu slogu nekā vispārējā gadījumā, jo 15% likmē ietilps gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan apdrošināšana, taču tikai vienam veidam - pensijai.

"Vasaras laikā, kad ir sezonas darbi, pieaug nereģistrēti nodarbināto skaits."

Salīdzināšanai: nākamgad vispārējās nodokļu likmes paredzētas šādas: iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 24% (ietur darba devējs no algas) un valsts sociālā obligātā apdrošināšanas iemaksu (VSOAI) likme – 34,09% (23,59% maksā darba devējs, 10,5% - darbinieks (ietur darba devējs no algas)).

Finanšu ministrijas valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam" iekļauti Zemkopības ministrijas (ZM), VDI un VID sniegtie dati un secinājumi. Saskaņā ar VID sniegto informāciju 2011.gadā no 400 uzņēmējiem – augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem – tikai 32 uzņēmēji nodarbināja 232 sezonas darbiniekus.

Pēc ZM aplēsēm, ik gadu augļkopības un dārzkopības nozarē kopumā (ievērojot nevienmērīgo nozares nodarbinātības specifiku ar augstāku nodarbināto skaitu ražas novākšanas laikā) ir jānodarbina aptuveni 38 500 sezonas darbinieku. Veicot aprēķinu, cik personas ir jānodarbina sezonas laikā, ZM ir balstījusies uz nozares ekspertu pieņēmumiem attiecībā uz platībām, kuru apsaimniekošanai sezonas laikā tiek izmantots darbaspēks, t.i., 60% Lauku atbalsta dienestā deklarēto platību, kas tiek izmantotas komerciāliem nolūkiem (sadalot tās pa audzējamo kultūru veidiem). Aprēķinā ir ņemta vērā nozares ekspertu aplēse, cik personas ir jāiesaista sezonas darbos, lai apsaimniekotu 1 hektāru konkrētas audzējamās kultūras un dienu skaitu, cik strādā viens darbinieks platībā, kurā tiek audzēta konkrēta kultūra.

Līdz ar to secināts, ka legāli nodarbināts nesamērīgi mazs sezonas darbinieku skaits (attiecīgi maza ir samaksāto nodokļu summa), savukārt nozarē dominē nelegālā nodarbinātība.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI