SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
29. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
3
3

Ko der zināt par drošību publiskos pasākumos

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publisks pasākums nozīmē atrašanos neikdienišķā vidē, kura diemžēl slēpj dažādus riskus. Nekad nebūs par lieku tos pienācīgi novērtēt, lai no izklaides atgrieztos tikai ar pozitīviem iespaidiem.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Vasaras festivālu un citu plašu publisku pasākumu sezona vēršas plašumā. Lai gan varētu šķist, ka koncerts, pilsētas svētki vai sporta sacensības nozīmē nedalītu ļaušanos nodoties bezrūpīgai atpūtai, pieredze liecina, ka der padomāt arī par savu personīgo un mantu drošību.
īsumā
  • Plānojot pasākuma apmeklēšanu, jau iepriekš iepazīstieties ar tā organizatoru prasībām.
  • Aizliegumi un ierobežojumi, kas attiecas uz priekšmetiem, ko var vai nevar ienest pasākuma vietā, visbiežāk ir norādīti uz ieejas biļetēm.
  • Nevēlamo lietu skaitā ir arī pārtika, izņemot bērnu ēdienu, kā arī jebkāda veida šķidrums – sula, pat dzeramais ūdens, jo pastāv risks, ka pudelē var būt iepildīts alkohols, degošs vai sprāgstošs šķidrums.
  • Neņemiet lieki līdzi vērtīgas lietas.
  • Novērtējiet drūzmas un veselības riskus.

Pieredze rāda, ka savas neuzmanības vai nezināšanas dēļ pasākumu apmeklētāji nokļūst nepatīkamās un pat bīstamās situācijās. Tādēļ ir svarīgi ievērot vairākus drošības pamatprincipus, skaidro drošības kompānijas "GRIFS AG" Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs un katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics.

Iepriekš izplānojiet, kādā veidā un ar ko dosieties uz pasākumu un no tā. Ja nebraucat ar savu auto, noskaidrojiet sabiedriskā transporta kursēšanas grafiku, pieturas atrašanās vietu gan turpceļam, gan nokļūšanai mājup. Ja braucat ar draugu vai paziņu mašīnu, laikus noskaidrojiet, kurš būs autovadītājs atpakaļceļā. Drošības pēc atlieciet naudu taksometram.

Par organizētiem autobusiem uz pasākuma norises vietu, auto novietošanu, telts vietām u.tml. ir iespējams noskaidrot pasākumu organizatoru interneta vietnēs vai zvanot uz norādītajiem uzziņu telefona numuriem.

"Lielākā daļa ļaundaru uzbrūk ārpus pasākuma teritorijas cilvēkiem alkohola reibumā."

Ja pasākuma norises vieta atrodas tuvu mājām un ir nodoms kājām pamest pasākumu, izvērtējiet apstākļus – diennakts laiku un pašsajūtu, apsveriet, vai ceļu ir prātīgi mērot vienatnē. Ja ieplānots lietot alkoholu, īpaši rūpīgi jādomā par došanos mājup, jo lielākā daļa ļaundaru uzbrūk ārpus pasākuma teritorijas cilvēkiem alkohola reibumā vai arī tiem, kuri laupītājam šķiet vājāki par viņu pašu. Autostopi būtu pēdējais iespējamais variants, bet, ja tomēr nav citas izvēles, tad to vajadzētu darīt kopā ar vēl kādu draugu vai sēsties tādās mašīnās, kur līdz ar autovadītāju pasažieri ir arī bērni.

Laikus iepazīstieties ar pasākuma norises vietas iekšējās kārtības noteikumiem. Aizliegumi un ierobežojumi, kas attiecas uz priekšmetiem, ko var vai nevar ienest pasākuma vietā, visbiežāk ir norādīti uz ieejas biļetēm. Taču neatkarīgi no tā der zināt, ka apsardzes darbinieki var jūs neielaist pasākumā, ja jums līdzi ir lietas, kas potenciāli rada draudus savainot cilvēkus, piemēram, priekšmeti, ar kuriem iespējams sadurt vai radīt sitienus. Nevēlamo lietu skaitā ir arī pārtika, izņemot bērnu ēdienu, kā arī jebkāda veida šķidrums – sula, pat dzeramais ūdens, jo pastāv risks, ka pudelē var būt iepildīts alkohols, degošs vai sprāgstošs šķidrums. Īpaši bīstamas ir stikla pudeles, kuru lauskas, pat ja tās nomestas zemē, var klātesošajiem radīt savainojumus. Pārtikas izstrādājumu kategorijā, kas var raisīt aizdomas par neatļautu vielu ienešanu pasākuma norises vietā, pieskaitāmi arī saldumi, piemēram, dražejas, kuras ārēji var atgādināt narkotiskas iedarbības tabletes. Lai nerastos lieki pārpratumi, šādas lietas labāk līdzi neņemt, iesaka U.Začs. Rēķinieties, ka pasākuma teritorijā jūs var neielaist arī ar profesionālu foto un video tehniku, plakātiem, kuru saturs mudina uz naidu un var izraisīt konfliktsituācijas, kā arī ar dzīvniekiem.

"Aizliegumi un ierobežojumi, kas attiecas uz priekšmetiem, ko nevar ienest pasākuma vietā, visbiežāk ir norādīti uz ieejas biļetēm."

Lai novērstu nevēlamu priekšmetu ienešanu pasākuma norises vietā, apsardzes darbiniekam ir tiesības lūgt pasākuma apmeklētājiem uzrādīt līdzi nestos priekšmetus un liegt ieeju, ja apmeklētājs atsakās to darīt. Konflikta situācijā, ja tāda radusies starp apmeklētāju un apsardzi, vai rodoties aizdomām par likumpārkāpumu, var tikt pieaicināti policijas darbinieki.

Katram publiska pasākuma apmeklētājam jārēķinās ar citu cilvēku labsajūtu, jāievēro smēķēšanas un alkohola lietošanas ierobežojumi.

Lai nepievērstu zagļu uzmanību, ieteicams ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko. Vērtīgas rotaslietas labāk noderēs, dodoties uz teātri vai kādu citu pasākumu, bet līdzi nepaņemtais dārgais telefons, fotoaparāts vai dators dos iespēju atpūsties bez lieka satraukuma. Tāpat jāizsver, vai tiešām pasākumā nepieciešams maks, pilns ar dažādām kartēm un dokumentiem. Naudu un kartes ieteicams turēt atsevišķi, lai apzagšanas gadījumā zaudējums nebūtu tik liels. Labāk izvēlēties nelielu somiņu, kura visu laiku ir redzeslokā - to iespējams uzlikt plecā un turēt sev līdzās.

Īpaši uzmanību pievērsiet bērniem. Pirmkārt, izvērtējiet, vai vispār nepieciešams ņemt līdzi bērnu uz masu pasākumu, kurš viņam var būt gan nogurdinošs, gan riskants, norāda gan U.Začs, gan M.Šics. Atcerieties - bērni no 7 līdz 16 gadu vecumam, tātad skolēni, bez vecāku vai citu pilngadīgu personu klātbūtnes var uzturēties publiskās vietās no pulksten 6 līdz 22.

"Sevišķi bīstama ir panikas izcelšanās pūlī."

Bez uzraudzības palicis bērns pasākuma apmeklētāju burzmā viegli var pazust un apmaldīties. Šādu situāciju diemžēl masu publiskajos pasākumos izmanto cilvēki ar ļauniem nodomiem. Situācijās, kad pazudis bērns vai radušās bailes par savu drošību, ieteicams pēc palīdzības vērsties tieši pie apsardzes darbiniekiem, jo viņu galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību. Savukārt bērnam der paskaidrot, ka nomaldīšanās gadījumā, ja nav iespējams sazināties ar vecākiem, viņš var vērsties pēc palīdzības pie jebkuras personas, kas saistīta ar drošības uzturēšanu pasākuma norises vietā, – apsardzes, policista, ugunsdzēsēja, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieka. Vai dod bērnam pasākuma laikā līdzi mobilo tālruni? Tas, protams, noderēs saziņai ar vecākiem, ja bērns noklīdis, taču vienlaikus tālrunis var kļūt par zagļa tīkojumu objektu. Šajā ziņā daudz kas atkarīgs no bērna vecuma un citiem apstākļiem, tāpēc katrs gadījums ir ļoti individuāls, un vecāku pašu ziņā ir pareizi novērtēt situāciju, atzīst U.Začs. Vecākiem ir jāpārliecinās par savas atvases spējām pastāvīgi pieņemt lēmumus un novērtēt riskus.

Katram publiska pasākuma apmeklētājam būtu noderīgi izvērtēt riskus, kādi var rasties vietās, kur vienlaikus drūzmējas liels skaits cilvēku. Izvērtējiet, vai ir vērts mēģināt nokļūt pirmajās rindās pie skatuves, jo pūļa darbības un virzības var būt neparedzamas un ir lielāka iespēja gūt nopietnas traumas.

Sevišķi bīstama ir panikas izcelšanās pūlī. Tā var radīt haotisku cilvēku spiešanos, kuras rezultātā ikvienam ir risks tikt saspiestam, sabradātam vai citādi savainotam. Sevišķi tas attiecas uz bērniem, vecākiem ļaudīm, sievietēm. Lai izvairītos no šādām nepatikšanām, jau, ierodoties pasākuma norises vietā, izpētiet evakuācijas plānu, lai ārkārtas situācijā izvēlētos īsākos un drošākos ceļus.

Pūļa spiešanās novēršana un organizēta pasākuma apmeklētāju izklīdināšana pēkšņa incidenta gadījumā ir organizatoru atbildība, kuriem lielākoties jau ir pieredze šādās lietās, norāda M.Šics. Turklāt publiskās būves, piemēram, stadioni, projektētas tā, lai drūzmēšanās gadījumā apmeklētāju plūsmu vienmērīgi sadalītu mazākās grupās, kur cilvēku saspiešanas risks ir daudz mazāks.

Ja nu tomēr bīstama drūzmēšanās izcēlusies, ja iespējams, ieteicams nogaidīt, kamēr lielākās cilvēku masas izklīdušas un tikai tad pamest pasākuma vietu. Centieties atrast kādu patvērumu vai aizsegu – stabu vai nožogojumu, kur pūļa straume iet garām. Ja tas nav iespējams, labāk ļauties cilvēku plūsmai, jo, pretojoties tai, ir lielāka iespējamība pakrist vai tikt saspiestam citādi. Bērnus šādā situācijā paceliet uz rokām. Ja pakrītat, centieties pēc iespējās ātrāk piecelties.

Situācija pūļa spiešanās katrā gadījumā var būt ļoti atšķirīga, tādēļ – pats galvenais – ir neļauties panikai un ar skaidru prātu novērtēt stāvokli, lai rastu labāko risinājumu, kā sevi pasargāt. Atcerieties – pūļa drūzmēšanās mēdz notikt ne tikai pasākuma norises vietā, bet arī pie tuvējām transporta pieturvietām pēc tā. Necentieties par katru cenu iespraukties pirmajā tramvajā, kas piestāj pie tās.     

"Jebkuru ar veselību saistītu raižu gadījumā vērsieties pie pasākuma vietā dežurējošajiem mediķiem vai zvaniet uz 112 vai 113."

Pirms publiska pasākuma apmeklējuma katram vajadzētu novērtēt savu veselības stāvokli, īpaši ļaudīm ar veselības problēmām, piemēram, ar tādām hroniskām saslimšanām kā diabēts un sirds slimības, paaugstināts asinsspiediens. Šādiem cilvēkiem pirms pasākuma apmeklēšanas, sevišķi ja tas ilgst vairākas dienas, derētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu par iespējamajiem riskiem, neaizmirst paņemt līdzi ieteiktos medikamentus un atcerēties savu pieredzi līdzīgās situācijās, ja tādas bijušas iepriekš, norāda M.Šics. Cilvēkiem ar veselības problēmām publiskus pasākumus vislabāk apmeklēt kopā ar draugiem vai paziņām, kas vajadzības gadījumā spētu nekavējoties reaģēt.

Pienācīgi novērtēt ar veselību saistītos riskus vajadzētu arī cilvēkiem, kuriem sūdzību par veselību nav – publisks pasākums var būt saistīts gan ar organisma bioloģisko ritmu un ēšanas režīma izjaukšanu, gan bīstamu atūdeņošanos, pārkaršanu, pārsalšanu, izmirkšanu u.tml. Jebkuru ar veselību saistītu raižu gadījumā vērsieties pie pasākuma vietā dežurējošajiem mediķiem vai zvaniet uz 112 vai 113. Negaidiet, ka tādi bīstami simptomi kā pēkšņas sāpes krūtīs vai vēderā pāries pašas. Tās var izvērsties infarktā vai akūtā apendicītā. Dzīvībai bīstami stāvokļi, kas prasa nekavējošu medicīnisko palīdzību, ir:

  • bezsamaņa, krampji, nav elpošanas;
  • smaga trauma;
  • spēcīga asiņošana;
  • pēkšņas sāpes krūtīs;
  • stipras, pēkšņas sāpes jebkurā ķermeņa vietā (rokās, galvā, kājās, vēderā);
  • ķermeņa vienas puses pēkšņs nejutīgums, nekustīgums;
  • izteikts, pēkšņs elpas trūkums u.c. dzīvībai kritiski stāvokļi.
Atcerieties – jebkuras šaubas ir jātulko par labu pacientam. Sarunas laikā ar dispečeru nosauciet pēc iespējas precīzāku adresi, minot tuvumā esošus orientierus. Uzmanīgi klausieties dispečera jautājumus un centieties runāt skaidri, bez liekām emocijām.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI