FOTO: Freepik.
2023. gadā bija vērojams maksātnespējas procesu skaita samazinājums. 2024. gada sākumā Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzībā ir 2240 maksātnespējas procesi un 85 tiesiskās aizsardzības procesi. Savukārt pirms gada – 2023. gada sākumā – dienesta uzraudzībā bija 2400 maksātnespējas procesi un 86 tiesiskās aizsardzības procesi. Šis gads maksātnespējas jomā sācies ar maksātnespējas procesa administratoru jaunu uzraudzības stratēģiju. Viens no tās mērķiem ir novērst, ka maksātnespējas procesi tiek izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju apiešanā un pārkāpšanā.
Maksātnespējas kontroles dienesta apkopotā informācija liecina, ka pērn ierosinātas 308 juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, kā rezultātā pasludināti 242 juridiskās personas maksātnespējas procesi.
Salīdzinot ar 2022. gadu, vērojams juridiskās personas maksātnespējas procesu skaita kritums, sasniedzot 2021. gada līmeni, kad bija spēkā maksātnespējas procesa uzsākšanas ierobežojumi Covid-19 seku mazināšanai.
“Procesu skaita samazinājums 2023. gadā liecina, ka ne Covid-19, ne Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izraisīto ekonomisko sarežģījumu sekas maksātnespējas nozarē vēl nav jūtamas,” secina Maksātnespējas kontroles dienests.
Maksātnespējas kontroles dienesta infografika.
Salīdzinot ar aizvadīto gadu, 2023. gadā ir samazinājies uzsākto tiesiskās aizsardzības procesu skaits – ierosinātas 90 lietas.
Vienlaikus ir pieaudzis pasludināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits, proti, pasludināti 25 procesi. Līdz ar to būtiski paaugstinājies rādītājs, kas raksturo attiecību starp ierosinātajiem un pasludinātajiem tiesiskās aizsardzības procesiem. 2023. gadā šis rādītājs ir 28%, turpretī 2022. gadā tas bija 12%.
Tiesa pasludina uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ja tas atbilst likuma prasībām un to ir saskaņojis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.
“Tādējādi secināms, ka pagājušajā gadā uzņēmumi, kas nonākuši finansiālās grūtībās, rūpīgāk strādājuši pie tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu izstrādes un kreditori bijuši vairāk ieinteresēti šos plānus atbalstīt,” rezumē dienests.
Maksātnespējas kontroles dienesta infografika.
2023. gadā nemainīga ir palikusi tendence samazināties fiziskās personas maksātnespējas procesu skaitam – pasludināti 737 maksātnespējas procesi.
Ik gadu, palielinoties valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, pieaug fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīts. 2023. gadā tas bija 1280, bet 2024. gadā jau ir 1400 eiro, līdz ar to minētais process personām, kuras nonākušas finansiālās grūtībās, kļūst arvien dārgāks.
2024. gads maksātnespējas jomā sācies ar maksātnespējas procesa administratoru jaunu Uzraudzības stratēģiju 2024.–2025. gadam, kas izstrādāta, pamatojoties uz iestādes iepriekšējā perioda uzraudzības rezultātiem un ņemot vērā uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju – Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Finanšu nozares asociācijas – viedokli par prioritātēm maksātnespējas nozares uzraudzībā.
Stratēģijā noteikts, ka “uzraudzības mērķis ir panākt administratora un uzraugošās personas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī novērst, ka maksātnespējas procesi tiek izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju apiešanā un pārkāpšanā, tādējādi veicinot maksātnespējas procedūru tiesiskumu un efektivitāti un pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu, un investīciju piesaisti”.
Lai veicinātu to, ka Maksātnespējas kontroles dienesta rīcība ir vērsta uz iepriekš minētā mērķa sasniegšanu, iestāde savā darbībā ievēro šādus stratēģijā ietvertos uzraudzības principus:
Plānojot un veicot uzraudzības pasākumus, dienests izmanto uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un vadās pēc proporcionalitātes principa – jo zemāks risks, jo mazāk resursu tiek veltīts tā uzraudzībai.
Piemērojot uzraudzības instrumentus, iestāde izvēlas to instrumentu, kas vērsts uz uzraudzības mērķa sasniegšanu un vislabāk sekmē atbilstības panākšanu, kā arī ievēro vienlīdzību un proporcionalitātes principu – jo būtiskāks pārkāpums, jo smagākas sekas.
Maksātnespējas kontroles dienests informē uzraugāmos subjektus par normatīvo aktu prasībām un iestādes viedokli to piemērošanas jautājumos (piemēram, skaidrojumi, viedokļi, vadlīnijas u. c., katrā konkrētajā gadījumā izvēloties efektīvāko saziņas veidu).
Iestāde ir vērsta uz sadarbību, regulāri sniedz informāciju par uzraudzības rezultātiem, kā arī uzklausa un izvērtē saņemtos priekšlikumus.
“Stratēģijas periodā joprojām lielu uzmanību pievērsīsim, kā administratori ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL) noteiktās prasības, piemēram, veicot tematiskās pārbaudes par administratoru darbības risku novērtējuma un iekšējo kontroles sistēmu atbilstību likuma prasībām. Tāpat, ņemot vērā pēdējos grozījumus Sankciju likumā, pārbaudīsim, kā administratori nodrošina pienācīgu un efektīvu sankciju riska pārvaldību,” informē Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.
Maksātnespējas kontroles dienests īsteno uzraudzību trijos virzienos atbilstoši Maksātnespējas likumā, NILLTPFNL un Sankciju likumā noteiktajai kompetencei.
Nosakot prioritātes uzraudzības jomā, dienests ņēmis vērā iepriekšējā uzraudzības periodā konstatētos pārkāpumu veidus (apkopojums pieejams stratēģijas izklāstā).
Veicot uzraudzību saskaņā ar Maksātnespējas likumu, iestāde prioritāri pārbaudīs, vai administrators (uzraugošā persona, ja attiecināms) ir veicis šādas darbības:
Veicot uzraudzību saskaņā ar NILLTPFNL un Sankciju likumu, iestāde prioritāri pārbaudīs, vai administrators ir:
Detalizētāka informācija pieejama Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapas sadaļā “Par mums” >> “Uzraudzības stratēģija”.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
