Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Turpretim patapinājums atbilstoši Civillikuma 1947. pantam ir lietošanas aizdevums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. 

No minētajām tiesību normām izriet, ka gan īres, gan patapinājuma attiecībās līguma priekšmets ir kādas lietas lietošanas tiesību nodošana citai personai. Atšķiras vienīgi maksāšanas pienākums par šīs lietas lietošanu, proti, īres attiecībās lietošanas tiesības tiek nodotas par samaksu, bet patapinājuma tiesiskajās attiecībās – bez maksas. 

Dzīvokļa lietošanas tiesības jūsu izklāstītajā gadījumā personai ir nodotas bez maksas. Lai gan līgums ir nodēvēts par īres līgumu, pamatojoties uz iepriekšminētajām normām, šis līgums neatbilst Civillikuma 2112. pantā minētajai īres līguma definīcijai, jo trūkst īres līguma būtiskās sastāvdaļas – īres maksas. Līgums turpretī atbilst 1947. pantā minētajām patapinājuma līguma pazīmēm. 

Tiesību zinātnē šādu darījumu dēvē par simulatīvu darījumu. Proti, puses acīmredzami ir vēlējušās stāties patapinājuma attiecībās, bet aiz tiesību normu nepārzināšanas vai, iespējams, pat apzināti, lai imitētu cita darījuma attiecību pastāvēšanu, ir šo darījumu nosaukušas par dzīvokļa īres līgumu. 

Šādos gadījumos likums noteic, ka darījums ir interpretējams tādējādi, ka faktiski pušu gribētais līgums (šajā gadījumā –patapinājuma līgums) paliek spēkā, ja vien darījuma patiesais nolūks nav bijis pievilt kādu trešo personu vai veikt kaut ko prettiesisku. Savukārt simulatīvais līgums (šajā gadījumā – īres darījums) pēc būtības izmantojams tikai tik tālu, lai palīdzētu interpretēt pušu patiesi iecerētā darījuma – tātad patapinājuma līguma – būtību. Proti, Civillikuma 1439. pants nosaka: kad darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad pirmais ir spēkā, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu; bet otrs, tikai izskata pēc noslēgtais darījums paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai spēkā.  

Jūsu aprakstītajā situācijā patapinājuma devējs turklāt ir dzīvokļa bijušais īpašnieks. Jāuzsver, ka likumā nav noteikts patapinājuma darījumu regulējums, kas aizsargātu patapinājuma ņēmēju patapinātās lietas īpašnieka maiņas gadījumā, kā tas atsevišķos gadījumos ir noteikts īres tiesībās.  

Tādējādi, ņemot vērā, ka šis līgums būtu jāatzīst par patapinājuma, nevis īres līgumu, tas nav saistošs dzīvokļa jaunajam īpašniekam. Dzīvokļa jaunajam īpašniekam tamdēļ ir tiesības prasīt, lai persona, kas mitinās dzīvoklī, to nodod dzīvokļa īpašniekam. Ja persona šo lūgumu neizpilda, tad dzīvokļa jaunajam īpašniekam ar prasību par personas izlikšanu būs jāvēršas tiesā.