"Vieni no lielākajiem Eiropas elektroenerģijas tirgus trūkumiem saistās ar pārrobežu aizliegumiem un barjerām elektroenerģijas tirdzniecībā. Tirgus darbību traucē daudzie un atšķirīgie atbalsta mehānismi, obligātie iepirkumi, kā arī pastāvošās barjeras tirdzniecībai starp dalībvalstīm. Likumprojektu mērķis ir stiprināt konkurences iespējas, atteikties no regulētajām cenām un valstu robežu aizliegumiem tirgot elektrību, kā arī ierobežot tirgu kropļojošās subsīdijas, lai patērētājs būtu ieguvējs un izmaksas samazinātos," pēc komitejas balsojuma uzsvēra likumprojektu autors Krišjānis Kariņš.
Likumprojekti noteiks Eiropas elektrības tirgus uzbūvi nākotnē, tie iekļauj tādus jautājumus kā pārvades sistēmu operatoru ciešāka sadarbība, valsts iejaukšanās, mazo ražotāju iesaiste, vienotu noteikumu piemērošana visiem tirgus dalībniekiem, kā arī subsīdiju izskaušana un patērētāju rēķinu vienkāršošana.
Eiropas Komisija 2016. gada novembrī nāca klajā ar enerģētikas likumprojektu kopumu, kas ir noslēdzošais posms likumdošanā Eiropas Enerģētikas savienības izveidošanai. Krišjānis Kariņš ir atbildīgs par izstrādi un virzību Eiropas Parlamentā diviem no šiem likumprojektiem, kas nosaka elektrības tirgus uzbūvi - Regula par elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīva par kopīgiem noteikumiem.
Līdz ar komitejas balsojumu tiek uzsāktas sarunas ar Padomi jeb dalībvalstīm par likumprojekta gala tekstu. Eiropas Parlamentu sarunās ar dalībvalstīm pārstāvēs Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš starptautiskās nevalstiskās organizācijas "VoteWatch Europe" pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem enerģētikas politikas jomā ieņem ceturto vietu. Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
