PERSONĪBA

Miljardu administratore

Inese Helmane, LV portāls07.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Uz CFLA atnācu strādāt brīdī, kad Latvija sāka gatavoties struktūrfondu investīcijām, un šo gadu laikā aģentūrā esmu strādājusi dažādās pozīcijās.
  • Ļoti labi atceros to brīdi, kad gatavoju pirmos līgumus, kas summējās miljona apmērā. Toreiz tas likās milzu apjoms! Tagad šādi līgumi mums ir ikdiena.
  • Man ir ļoti laba komanda – cilvēki, kuriem varu pilnībā uzticēties, kam rūp, lai darbs būtu paveikts godprātīgi, kam nav vienalga, kur un kā investīcijas tiek ieguldītas.
  • Kohēzijas un sociālā politika ir ļoti nozīmīgas visas ES mērķu sasniegšanai, tādēļ domāju – kā instrumenti tās tiks uzturētas.
  • Mani iedvesmo šāda veida uzdrīkstēšanās – sekot savai sirdsbalsij un nepakļauties tradicionāliem sabiedrības standartiem.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore ANITA KRŪMIŅA no pārrobežu sadarbības projekta koordinatores asistentes vairāk nekā desmit gadu laikā kļuvusi par vadītāju iestādei, kas administrē miljardiem vērtus Eiropas Savienības projektus. Rūpīgi tiek vērtēts katrs projekts, jo tā ir atbildība ne tikai Eiropas, bet arī sabiedrības acīs, apgalvo fondu pārraudzītāja, uzsverot, ka viņu iedvesmo cilvēki, kuru acīs ir degsme par to, ko viņi dara.

Kā no "Phare/Interreg IIC" pārrobežu sadarbības projekta koordinatora asistentes amata Rīgas rajona padomē var kļūt par galvenās ES fondus administrējošās iestādes CFLA vadītāju?

Mana pirmā darbavieta Rīgas rajona padomē projekta "Via Baltica telpiskās attīstības zona" īstenošanā deva lielisku pieredzi liela starptautiska projekta vadības komandā. Tad arī radās interese par projektu īstenošanas praksi, uzraudzības pieeju un iespēju būt daļai no valstij nozīmīgiem investīciju un attīstības procesiem.

Uz CFLA atnācu strādāt brīdī, kad Latvija sāka gatavoties struktūrfondu investīcijām, un šo gadu laikā aģentūrā esmu strādājusi dažādās pozīcijās, dažādos atbildības līmeņos, līdz ar to izgājusi cauri visiem programmu un projektu uzraudzības posmiem. Strādājot aģentūrā, vienmēr bijuši aizvien jauni izaicinājumi, iespējas sevi pilnveidot, uzņemties jaunus pienākumus. Apzinos, ka jābūt pastāvīgā kustībā, jaunu risinājumu meklējumos, nevaru iestigt rutīnā. Vadot aģentūru, man šādas iespējas tiek dotas, varam intensīvi strādāt pie fondu uzraudzības sistēmas optimizācijas. Uzskatu, ka, esot jebkurā amata pozīcijā, svarīgākais ir godprātīga attieksme pret to, ko dari, kā arī apņēmība darīt arvien labāk.

No ES struktūrfondiem šajā plānošanas periodā Latvija saņems 4,4 miljardus eiro, lielāko daļu no šīs naudas administrē CFLA. Kāda ir sajūta, akceptējot miljardu projektus?

Ļoti labi atceros to brīdi, kad gatavoju pirmos līgumus, kas summējās miljona apmērā. Toreiz tas likās milzu apjoms! Tagad šādi līgumi mums ir ikdiena. Lielo projektu nozīmīgums vairāk tiek vērtēts un uztverts sasniedzamo rezultātu un iespējamo risku kategorijās, bet atbildības izjūta jau nav mainījusies – svarīgs ir ikviens projekts, arī mazais.

Šobrīd aģentūrai ir ļoti nozīmīgs posms – atbildība par visa Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma uzraudzību ne tikai Eiropas Komisijas kā finansējuma piešķīrēja, bet arī visas sabiedrības priekšā. Tādēļ arī aģentūrā pret to izturamies ļoti atbildīgi. Viens no mūsu mērķiem ir mainīt sabiedrības attieksmi un vairot uzticēšanos valsts pārvaldei, ar savu pieeju demonstrējot, ka valsts pārvalde ir uzticams sadarbības partneris – ES fondu gadījumā esam kā mediators starp sabiedrības vajadzībām un jēgpilnām investīcijām Latvijas tautsaimniecības attīstībā, starp projektu īstenotājiem un finansētājiem.

Patiesi priecājos, ka man ir ļoti laba komanda – cilvēki, kuriem varu pilnībā uzticēties, kam rūp, lai darbs būtu paveikts godprātīgi, kam nav vienalga, kur un kā investīcijas tiek ieguldītas. Bez šādas komandas tik augsta līmeņa mērķu sasniegšana nebūtu iespējama. Ļoti rūpējamies, lai sniedzam klientiem pēc iespējas labāku pakalpojumu – palīdzam viņiem gan skaidrot fondu nosacījumus, prasības, gan arī rast pareizākos risinājumus un sasniegt rezultātus.

No ES struktūrfondiem piešķir arī grantus. Vai tāda naudas dalīšana, savā ziņā par velti, pretendentiem nav likusi paskatīties uz to kā "vieglo" naudu? 

Tiem, kuri savā darbā jau ir saskārušies ar ES fondu finansēto projektu ieviešanu, ir skaidrs, ka fondi nav nekāda "vieglā" nauda. Ceļš uz fondu atbalstu, līdzīgi kā uz katru lielu mērķi, ir bruģēts daudziem tehniskiem, bet svarīgiem visu pušu pienākumiem, kuru ievērošana ir būtiska. Fondu investīcijas ir ļoti nozīmīgas mūsu valsts izaugsmei un ekonomiskajai attīstībai, tādēļ ir jāgūst pilnīga pārliecība, ka šī nauda tiek patiešām atbilstoši ieguldīta. Galu galā fondu līdzekļi ir ikviena nodokļu maksātāja ieguldījums mūsu nākotnē un labklājībā. Tādēļ ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas rūpējas par mērķtiecīgu un caurspīdīgu līdzekļu izlietojumu ES fondu projektos, ir noteikts nulles tolerances līmenis pret jebkādu krāpšanos. Te savu ieguldījumu var dot arī sabiedrība – aktīvi aicinām ziņot par nelikumībām vai krāpšanu tādu projektu īstenošanā, kam piesaistīts fondu finansējums.

Ja runājam par atbalsta veidu, tad Eiropas Komisijas līmenī jau šobrīd notiek pāreja no grantu politikas uz cita veida investīcijām – uz finansējuma pieejamības plašāku nodrošināšanu, finanšu instrumentiem, kā arī stratēģiski apzinātām publiskajām investīcijām, kas risina sociālās un bezdarba problēmas.

Publiskajā telpā notiek diskusijas par to, kas ar Latvijas tautsaimniecību un attīstību notiks pēc tam, kad beigsies ES fondu otrais plānošanas periods, t.i., pēc 2020. gadā. Kā jūs domājat, kas notiks?

Eiropas kohēzijas politika tik ātri vēl nepazudīs. Jā, varbūt mainīsies uzsvari un finanšu pieejamības veids, bet kohēzijas un sociālā politika ir ļoti nozīmīgas visas ES mērķu sasniegšanai, tādēļ domāju – kā instrumenti tās tiks uzturētas. Jau šajā budžeta periodā (2014.–2020.) lielāka uzmanība tika pievērsta mērķtiecīgākai fondu plānošanai – lai katrs ieguldītais eiro tiešām dod vislielāko atdevi. Protams, būtisks jautājums ir, kā dalībvalstis to ievieš praksē, vai ir gatavas izstrādāt stratēģiski pārdomātas investīciju programmas.

Esat bijusi īstermiņa lektore ES fondu vadības jautājumos Eiropas Nodokļu, ekonomikas un tieslietu akadēmijā Berlīnē, arī īstermiņa eksperte vadības kontroles sistēmas jautājumos Eiropas Komisijas līdzfinansētos projektos Horvātijā. Kāpēc esat tur aicināta?

Eiropā Latvijas pieredzi fondu vadībā un Latvijas ekspertu atbildīgo pieeju ļoti labi novērtē. Mūs joprojām uzskata par "jauno" dalībvalsti, līdz ar to mums ir salīdzinoši jauna pieeja arī fondu sistēmas izveidē un ir svaigāks skats uz šiem jautājumiem.

Fondu sistēmā strādāju jau 15 gadus, pastāvīgi meklējot jaunas pieejas un rodot optimālus risinājumus, tādēļ arī kolēģi citās Eiropas institūcijās aicina dalīties ar pieredzi. No savas puses labprāt šādām iniciatīvām atsaucos. Tas dod iespēju arī man uzklausīt citu dalībvalstu pieredzi, notiek tūlītēja informācijas un viedokļu apmaiņa, un šādā sadarbībā arī pati gūstu daudz jaunu ideju mūsu sistēmas attīstībai.

CFLA darbība, cik saprotu, ir terminēta. Kādu plānojat tālāko karjeru?

Šobrīd visi plāni ir saistīti ar aģentūras darbības nodrošinājumu, ņemot vērā, ka esam ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda projektu sākšanas fāzē un priekšā vēl ir vismaz septiņi intensīvi projektu īstenošanas gadi. Aģentūrai kā centralizētai fondu sadarbības iestādei šai plānošanas periodā jāsasniedz nozīmīgi mērķi, ļoti strauji augam, attīstāmies, tādēļ vēl ir daudz darāmā.

Nodrošināt iestādes darbību tādas izaugsmes laikā ir milzīgs izaicinājums, un tai pat laikā tā ir arī milzīga pašattīstības iespēja. Karjeras ziņā esmu atvērta dažādiem iespējamiem tālākajiem risinājumiem. Saredzu iespējas turpināt darbu gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā, ļoti interesē darbs starptautiskā vidē. Galvenais, lai būtu rīcības brīvība, atbalsts jaunām idejām un izaugsmei, dinamiska vide un iespēja strādāt saskaņā ar savām vērtībām.

Foto: no A. Krūmiņas personīgā arhīva

Profesionāli nepārtraukti mācāties dažādos semināros. Vai ir kādas lietas, ko apgūstat vien savam sirdspriekam? Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Man ir ļoti plašs interešu loks. Tas radies jau bērnībā, kad spēlēju klavieres, dziedāju korī, ansamblī, dejoju gan tautiskās, gan modernās dejas. Ja tolaik tas ne īpaši patika, tad tagad ļoti novērtēju, jo šobrīd daudzpusīgas aktivitātes ārpus darba sagādā lielu prieku. Aktīvi interesējos par mākslu, mūziku, kino, teātri, dažādiem intelektuāliem un fiziskiem treniņiem, jo aktīvs jāuztur ne tikai ķermenis, bet arī prāts.

Tomēr vislabāk brīvajā laikā man patīk iepazīt pasauli, izmantojot iespēju ieelpot citu valstu gaisu jebkurās brīvdienās, kas kaut par dienu garākas kā tikai nedēļas nogale. Tā ir ceļošana uz dažādām pasaules valstīm ar mērķi  izzināt to dzīvesveidu – dabu, virtuvi, kultūru, mākslu un mūziku. Pasaule ir tik dažāda, cenšos maksimāli to visu apgūt. Ja tā ir Ķīna, tad ar 10 km "pastaigu" pa Lielo Ķīnas mūri, ja Venecuēla, tad ar dzīvošanu džungļos, ja Sicīlija, tad jākāpj kūpošā Etnā. Studentu gados ar draugiem esam izmantojuši arī tā saucamo "dīvānu" tūrisma metodi, t.i., ceļojot apmesties pie kāda vietējā iedzīvotāja. Tas devis fantastisku iespēju iepazīt vietējo dzīvesveidu. Man ceļošana nepieciešama kā pozitīvās enerģijas avots. Pirms jebkura izbrauciena apzinu kultūras, mākslas pasākumu iespējas attiecīgajā vietā. Tā nedēļas nogali kādā Eiropas pilsētā var apvienot ar laba kultūras pasākuma apmeklējumu.

Mani ļoti iedvesmo mūzika, klausos visu – no klasikas līdz alternatīvai mūzikai. Izvēle ir atkarīga no attiecīgā brīža dvēseles stāvokļa. Arī jebkura ceļojuma neatņemama sastāvdaļa man ir tās valsts vietējā mūzika, to noteikti vedu arī līdzi uz mājām, tādēļ ir izveidojusies krietna dažādu tautu mūzikas kolekcija.

Vēl viena joma, kuru aktīvi apgūstu, ir kulinārijas un vīna pasaule. Patīk gan tuviniekus, gan draugus pārsteigt ar dažādiem virtuves eksperimentiem – tā, lai ir bauda gan acīm, gan degunam, gan garšas kārpiņām. Arī vīns, manuprāt, ir neatņemama labas maltītes sastāvdaļa, bet tā izzināšana un iepazīšana ir vesela pasaule, mācību process – laikam jau visas dzīves garumā.   

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Mani ļoti ietekmē pozitīvas personības, cilvēki, kam ir degsme acīs, kas ar savu nodarbošanos ir patiesi aizrāvušies un ir pozitīvi domājoši. Ļoti priecājos, ja tādi pievienojas arī mūsu aģentūras kolektīvam.

Profesionālā ziņā laikam visvairāk ir iedvesmojusi mana bijusī vadītāja, kas manī saskatīja potenciālu, nemitīgi cēla manu pašattīstības latiņu un mudināja meklēt arvien jaunus izaicinājumus. Sadarbība ar šādiem vadītājiem un profesionālām autoritātēm ir liela veiksme. Tādēļ man patīk strādāt starptautiskos projektos – tā ir iespēja satikt savas jomas profesionāļus, kas savu pieredzi ir uzkrājuši ilgtermiņā, turklāt starptautiskā mērogā.

Ar Warao iemītniekiem Orinoko džungļos
Foto: no A. Krūmiņas personīgā arhīva
Bieži mani iedvesmojuši nejauši sastapti drosmīgi cilvēki. Atceros dziļos Orinoko džungļos satiktu puisi, kurš, kaut arī ieguvis ļoti labu izglītību, tomēr, sava aicinājuma vadīts, dzīvo tālu prom no tradicionālās civilizācijas, ar normālu transportu nesasniedzamā vietā, bez mobilajiem un interneta sakariem un māca mazajiem Warao indiāņu bērniņiem lasīt, rakstīt, ekoloģisku dzīvesveidu un to, kā sadzīvot ar strauji tuvojošās civilizācijas ietekmi. Mani iedvesmo šāda veida uzdrīkstēšanās – sekot savai sirdsbalsij un nepakļauties tradicionāliem sabiedrības standartiem.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Katrā dzīves ciklā izpratne un sapņi ir mainījušies. Jau tādā apzinīgākā vecumā gribēju būt mākslas zinātniece, jo vienu brīdi mani ļoti iedvesmoja tā laika skolas mākslas vēstures skolotāja, kas savu priekšmetu pasniedza ar lielu aizrautību. Likās fantastiski pētīt dažādu laikmetu, piemēram, renesanses, gleznas, visas sīkākās detaļas, kompozīciju, mēģināt izprast stāstu, ko gleznotājs savā darbā ielicis, ko viņš gribējis pateikt. Mākslu joprojām aizrautīgi baudu. Gan Vatikāns, gan citi Itālijas vai Londonas, Amsterdamas mākslas muzeji man ir vietas, kur "pazaudēties" uz ilgāku laiku. Jebkuras valsts apmeklējums ir pilnvērtīgs, ja esmu apmeklējusi arī kādu mākslas izstādi. Mans vēl nepiepildītais sapnis ir pašai mācīties zīmēt.

Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Laikam virzītos vairāk jurisprudences virzienā. Mana pirmā izglītība bija ekonomists ar tiesību zinātņu virzienu. Pamats ir ielikts, varētu to tālāk arī mācīties un attīstīt.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Dzīvē viss ir iespējams, ja vien ir griba un apņēmība!

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv