SKAIDROJUMI

Nosūtījums uz izmeklējumu – ko der zināt?

Edīte Brikmane, LV portāls24.10.2016
"ĪSUMĀ"
  • Lai persona varētu saņemt valsts apmaksātos sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus,  ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam ir jānoformē nosūtījums.
  • Ārstam nosūtītājam ir jābūt līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
  • Apmeklējot tiešās pieejamības speciālistus, nosūtījums nav nepieciešams.
  • Normatīvie akti nenosaka derīguma termiņu nosūtījumam, tomēr ir pieņemts, ka nosūtījumu var izmantot vienu gadu pēc tā izsniegšanas.
  • Ja nosūtījumam ir noteikts konkrēts termiņš, tam jābūt norādītam uz nosūtījuma veidlapas.
  • Izsniedzot nosūtījumu, ārsts var norādīt, ka pacientam nepieciešama dinamiskā novērošana, un noteikt, cik ilgi šāds nosūtījums ir derīgs (līdz 12 mēnešiem).
  • Ārstniecības iestāde var nepieņemt nosūtījumu, ja tas ir nepareizi aizpildīts vai nav aktuāls.
  • Pakalpojuma saņemšana nav saistīta ar iedzīvotāja faktisko vai deklarēto dzīvesvietu vai nosūtījumā norādīto ārstniecības iestādi.
Apmeklējot ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu, pacientam nereti tiek noformēti nosūtījumi veikt papildu konsultācijas vai diagnostiskos izmeklējumus un analīzes. Taču mēdz gadīties, ka vizīte pie speciālista dažādu iemeslu dēļ tiek atlikta vai ikdienas steigā piemirsta pat uz vairākiem mēnešiem. Tad aktuāls ir jautājums, cik ilgi ar šādu “vecu” nosūtījumu var saņemt vajadzīgo veselības aprūpes pakalpojumu, maksājot tikai pacienta iemaksu? Garo gaidīšanas rindu dēļ dažkārt pacienti apmulst, vai pakalpojums obligāti jāsaņem nosūtījumā norādītajā ārstniecības iestādē vai drīkst izvēlēties citu, kur rindas ir mazākas? Cik reizes var apmeklēt vienu speciālistu ar to pašu nosūtījumu, un kādos gadījumos nosūtījums nav nepieciešams vispār?

Lai persona varētu saņemt valsts apmaksātos sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus,  ko pacientam ambulatorajā vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam ir jānoformē nosūtījums1 jeb veidlapa Nr.027/u "Izraksts no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes"2. Tajā ārstam ir jānorāda pamatojums izmeklējuma, konsultācijas vai plānveida operācijas nepieciešamībai un  informācija no pacienta medicīniskās dokumentācijas - saslimšanas datums, anamnēze (pacienta sūdzības), diagnoze, veiktie diagnostiskie izmeklējumi, slimības gaita, ārstēšana, pašreizējais veselības stāvoklis.

Ārstam nosūtītājam jābūt līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu

Nosūtījumus uz valsts budžeta apmaksātajiem pakalpojumiem ir tiesīgi izsniegt tikai tie ārsti, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus. Savukārt, apmeklējot ārstu, kurš nav noslēdzis līgumu ar NVD, pacientam pakalpojums jāapmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim un jārēķinās, ka šādā gadījumā šis ārsts nav tiesīgs izsniegt nosūtījumu uz citiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem.

Kad nosūtījums no ģimenes ārsta nav vajadzīgs?

Atsevišķos gadījumos ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums nav nepieciešams:

  • saņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību;
  • veicot valsts organizētās krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes (šim nolūkam sievietēm, sasniedzot noteiktu vecumu, NVD nosūta uzaicinājuma vēstuli uz deklarēto dzīvesvietas adresi);
  • pēc savas iniciatīvas vēršoties pie tiešās pieejamības speciālistiem.

Valstī ir noteikti tiešās pieejamības ārsti speciālisti, pie kuriem pacients var doties pēc savas iniciatīvas. Ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams, vēršoties:

  • pie ginekologa;
  • pie oftalmologa (acu ārsta);
  • pie bērnu ķirurga;
  • pie pediatra;
  • pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību;
  • pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi;
  • pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu;
  • pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību;
  • pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
  • pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību;
  • pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju.

Kopš 2016. gada 1. septembra tiešās pieejamības speciālistu sarakstā vairs nav iekļauts sporta ārsts.

Cik ilgi derīgs nosūtījums uz konsultāciju vai diagnostisku izmeklējumu?

Izsniedzot nosūtījumu, ārstam vienmēr ir jānorāda datums, kad nosūtījums izsniegts. Taču normatīvie akti nenosaka derīguma termiņu nosūtījumam. Tādējādi nosūtījums uz konsultāciju pie speciālista vai diagnostisku izmeklējumu, ja nav akūtas nepieciešamības izmeklējumu veikt nekavējoties, ir derīgs tik ilgi, kamēr vien attiecīgais pakalpojums pacientam ir aktuāls. Taču ārstniecības iestādes ņem vērā, ka pirms vairākiem mēnešiem  vai gada izsniegtais nosūtījums, iespējams, zaudējis savu aktualitāti, jo pacienta veselības stāvoklis var izmainīties. "Līdz ar to ir pieņemts, ka nosūtījumu var izmantot vienu gadu pēc tā izsniegšanas datuma," norāda Veselības inspekcijas Pakalpojumu uzraudzības nodaļas vecākā inspektore Natālija Lobova.

Uzaicinājuma vēstule veikt skrīningu derīga divus vai trīs gadus

Latvijā tiek organizēta valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma. Tās ietvaros katra sieviete vecumā no 25-70 gadiem ik pēc trim gadiem saņem NVD uzaicinājuma vēstuli ierasties uz bezmaksas dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu. Uzaicinājums veikt krūts vēža profilaktisko pārbaudi ar mamogrāfijas metodi katrai sievietei vecumā no 50 līdz 69 gadiem tiek nosūtīts reizi divos gados.

Uzaicinājuma vēstules ir derīgas līdz brīdim, kad tiek izsūtīts nākamais uzaicinājums veikt kārtējo profilaktisko pārbaudi:

  • uzaicinājuma vēstule dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai ir derīga trīs gadus;
  • uzaicinājuma vēstule krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai – divus gadus.

"Uzaicinājuma vēstules gan ieteicams izmantot trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas," atgādina NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Tādējādi tiek ievērota profilaktisko pārbaužu veikšanas regularitāte.

Nosūtījuma uz laboratoriskiem izmeklējumiem termiņš līdz 6 mēnešiem

Tomēr ir atsevišķi nosūtījumi, kuriem ir noteikts ievērojami mazāks termiņš, cik ilgā laikā tie izmantojami. Piemēram, nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) ir derīgs tikai divus mēnešus no sagatavošanas datuma.3

Savukārt, ja pacientam tiek izsniegts nosūtījums veikt ambulatoros laboratoriskos izmeklējumus, piemēram, asins vai urīna analīzes, nosūtītājam  - ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam - ir jānorāda nosūtījuma derīguma termiņš un atbilstoši NVD noslēgtajam līgumam ar ārstniecības iestādi 2016. gadā tas nevar būt ilgāks par 6 mēnešiem. 

Jebkurā gadījumā, ja nosūtījumam ir noteikts konkrēts termiņš, tam jābūt norādītam uz nosūtījuma veidlapas.

Kādos gadījumos nosūtījums var tikt uzskatīts par nederīgu?

Ārstniecības iestāde var nepieņemt nosūtījumu, ja tas ir nepareizi aizpildīts (nav norādīta nosūtījumā nepieciešamā informācija), piemēram, nav nosūtījuma datuma, ārsta paraksta un/vai paraksta atšifrējuma. "Tādā gadījumā ir jāvēršas pie ārsta nosūtītāja ar lūgumu aizpildīt nosūtījumu atbilstoši prasībām," skaidro N. Lobova. Pakalpojuma sniedzējam ir jāpārliecinās, ka ārsts, kurš izsniedzis nosūtījumu, ir tiesīgs nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.

"Apmeklējot tiešās pieejamības speciālistus, nosūtījums nav nepieciešams."

Neskatoties uz to, ka nosūtījumam nav derīguma termiņa, "ir virkne izmeklējumu, kurus ģimenes ārsts nosūta veikt pēc iespējas ātrāk, piemēram, radioloģiskie izmeklējumi. Tādā gadījumā vienu gadu vecs nosūtījums var tikt izskatīts par nederīgu. Tāpat var gadīties, ka ģimenes ārsts ir pārtraucis sadarbību ar NVD un tad nav iespējams ievadīt sistēmā ģimenes ārsta identifikāciju," arī šādā situācijā nosūtījums var tikt uzskatīts par nederīgu, pieredzē dalās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Vita Šteina.

Savukārt, ja nosūtījums izrakstīts plānveida operācijas veikšanai, ir jāņem vērā, ka ar nosūtījumu vien nepietiek. "Ierodoties ārstniecības iestādē, pacientam jābūt pilnībā izmeklētam un izmeklējumu rezultātiem  - asins, urīna analīzēm, elektrokardiogrammai, rentgena attēliem – jābūt ne vecākiem par vienu mēnesi," atgādina Veselības inspekcijas pārstāve.

Cik nosūtījumu vajag, ja viens speciālists jāapmeklē vairākkārt?

Dodoties pie ārsta speciālista vienas saslimšanas jeb aprūpes epizodes ietvaros, atkārtots nosūtījums nav nepieciešams.

Aprūpes epizode ir laika periods no brīža, kad pacients ar veselības problēmu vēršas pie veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja (pacienta pirmais kontakts ar ārstu saistībā ar konkrētu problēmu) līdz attiecīgās pacienta problēmas atrisinājumam. "Aprūpes epizodi var īstenot tikai viens ārsts (ģimenes ārsts vai speciālists), un tajā var ietilpt vairāki ambulatorie apmeklējumi," skaidro NVD pārstāve Agnese Jasenoviča. Viena aprūpes epizode ilgst 30 dienas, taču ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas, aprūpes epizodi var pagarināt.

Hroniskas saslimšanas gadījumā, ja pacientam gada laikā vajadzīgas atkārtotas vizītes pie speciālista, izsniedzot nosūtījumu, ārsts var norādīt, ka pacientam nepieciešama dinamiskā novērošana, un noteikt, cik ilgi šāds nosūtījums ir derīgs (līdz 12 mēnešiem). Ja ārsts uz nosūtījuma neveic atzīmes par dinamisko novērošanu, nosūtījums ir derīgs vienreizējam apmeklējumam (vienai aprūpes epizodei).

Vai nosūtījums obligāti jānodod ārstniecības iestādei?

Ja pacients saņem no valsts budžeta apmaksātos pakalpojumus, nosūtījums ir jānodod ārstniecības iestādes reģistratūrā vai ārstam speciālistam. Nosūtījums pamato valsts budžeta apmaksātā pakalpojuma saņemšanu un tiek pievienots pacienta medicīniskajai dokumentācijai. 

Kā rīkoties, kad pacientam jāierodas atkārtoti uz regulārām pārbaudēm pie speciālista ar to pašu nosūtījumu, ir jābūt noteiktam ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumos vai arī to paskaidro ārstējošais ārsts.

Pacients var izvēlēties iestādi, kurā saņemt pakalpojumu

Noteikumi, kas regulē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, paredz, ka ģimenes ārsts vai speciālists ne tikai informē pacientu par nepieciešamību pieteikties uz papildu konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu vai dienas stacionāru, bet kopā ar pacientu pārrunā un izvēlas nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma steidzamību un saņemšanas vietu.4

"Pakalpojuma saņemšana nav saistīta ar nosūtījumā norādīto ārstniecības iestādi."

Līdz ar to, noformējot nosūtījumu, ārsts var norādīt konkrētu ārstniecības iestādi, piemēram, dienas stacionāru (slimnīcu), uz kuru pacients tiek nosūtīts. Taču tā nav obligāta prasība un paredzēta vien pacienta zināšanai. Ārsts nosūtījumā konkrētu ārstniecības iestādi var arī nenorādīt. Gan vienā, gan otrā gadījumā pacients var izvēlēties saņemt valsts apmaksātas speciālistu konsultācijas vai izmeklējumus jebkurā no valsts, pašvaldības vai privātajām  ārstniecības iestādēm Latvijā, kuras ir noslēgušas attiecīgu līgumu ar NVD.

Piemēram, sarunā ar pacientu ārsts informē, ka vajadzīgais pakalpojums ir pieejams slimnīcā Rīgā un norāda konkrēto ārstniecības iestādi nosūtījumā. Vēlāk pacients konstatē, ka viņa dzīvesvietai tuvākā ārstniecības iestādē arī ir pieejams nepieciešamais pakalpojums, turklāt tas pieejams ātrāk. Lai gan nosūtījumā ir norādīta konkrēta ārstniecības iestāde, pacients var droši doties uz citu, kura atrodas tuvāk dzīvesvietai vai kur ir īsākā rinda.  "Pakalpojuma saņemšana nav saistīta ar iedzīvotāja faktisko vai deklarēto dzīvesvietu vai nosūtījumā norādīto ārstniecības iestādi," uzsver NVD.

Priekšstatu par aptuvenajiem gaidīšanas laikiem uz konkrētām konsultācijām un diagnostiskiem izmeklējumiem var rast interneta vietnē www.rindapiearsta.lv. Sīkāka informācija LV portāla publikācijā "Vietne Rindapiearsta – ikviena pacienta palīgs".
 


1Ministru kabineta noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 100. punkts.

2Paraugs pieejams Ministru kabineta noteikumu Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība" 12. pielikumā.

3MK noteikumu Nr. 265 30. pielikums "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju".

4MK noteikumu Nr. 1529 102. punkts.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv