SKAIDROJUMI

Ko zināt katram par jauno civilās aizsardzības likumu

Guntars Laganovskis12.10.2016
"ĪSUMĀ"
  • Civilā aizsardzība ir miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuras mērķis pasargāt iedzīvotājus un tautsaimniecības objektus.
  • Fiziskām un juridiskām personām atkarībā no apdraudējuma veida ir tiesības saņemt palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām.
  • Atbildīgajām institūcijām ir pienākums veikt savlaicīgu brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā.
  • Iesaistīt glābšanas darbos juridisko un fizisko personu rīcībā esošos resursus drīkstēs tikai ar viņu piekrišanu.
  • Ja ir izsludināts izņēmuma stāvoklis, stājas spēkā īpašs tiesiskais režīms, kurš nacionālās drošības interesēs ierobežo fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības.
  • Mājokļa īpašniekam noteikts pienākums rūpēties par tā drošību.
Stājies spēkā jauns likums, kas nosaka valsts un pašvaldību institūciju, kā arī iedzīvotāju pienākumus un tiesības civilo apdraudējumu gadījumā.

"Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums", kurš stājās spēkā šī gada 1. oktobrī, nosaka tiesiskos un organizatoriskos civilās aizsardzības sistēmas darbības un katastrofu pārvaldīšanas principus, lai maksimāli nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras un īpašuma drošību un aizsardzību. Līdzšinējais Civilās aizsardzības likums bija spēkā kopš 2007. Gada, un tā darbības laikā identificētas vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā un plānošanā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kurš saskaņā ar likumu vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību.

Ko nozīmē civilā aizsardzība?

Civilā (lat. civilis – pilsoņu) aizsardzība ir miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuras mērķis  pasargāt iedzīvotājus un tautsaimniecības objektus no dabas un cilvēka radītām katastrofām, ieskaitot militāru iebrukumu, kā arī vajadzības gadījumā veikt glābšanas darbus un katastrofas seku likvidēšanu. Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kam ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības sistēmas uzdevumi ir šādi:

  • nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;
  • pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
  • savlaicīgi prognozēt katastrofas draudus;
  • plānot un savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus;
  • sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;
  • plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;
  • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;
  • atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Kādi ir iespējamākie civilie apdraudējumi Latvijā?

Kā civilie apdraudējumi likumā norādīti gan dabas, gan cilvēka radītas tehnogēnas katastrofas, kā arī sabiedriskās nekārtības un terora akti. Latvijas riska novērtējuma kopsavilkumā kā iespējamākie no tiem minēti meža ugunsgrēki, lieli sauszemes (autoceļu un dzelzceļa) un jūras transporta negadījumi, būtiski IT drošības incidenti, upju un jūras piesārņojums, skaidro VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

Kā varēs uzzināt par apdraudējumu?

Lai veicinātu iedzīvotāju apziņošanu katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, likumā definēta valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kā arī agrīnā brīdināšana – mērķtiecīga un nekavējoties veicama cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību.

Saņemot informāciju, piemēram, no VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par plūdu draudiem, vētras tuvošanos, VUGD to apstrādā un papildina ar informāciju par iespējamajām sekām un nepieciešamo rīcību un izsūta plašsaziņas līdzekļiem publicēšanai, skaidro M. Baltmanis. Vienlaikus šī informācija tiek izplatīta arī VUGD sociālajos tīklos, un arī meteocentrs publicē brīdinājumus savā mājaslapā www.meteo.lv.

"Kā iespējamākie apdraudējumi minēti meža ugunsgrēki, lieli sauszemes un jūras transporta negadījumi, būtiski IT drošības incidenti, upju un jūras piesārņojums."

Ja ir skaidrs, ka katastrofas sekas var radīt vai jau rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, kaitējumu videi vai materiālos zaudējumus, var tikt iedarbināta valsts agrīnās brīdināšanas sistēma. Patlaban brīdināšanas uzdevumu pilda trauksmes sirēnas, bet informācija par to, kas noticis un kā rīkoties, tiek nodota televīzijām un radio, kuri saskaņā ar attiecīgiem līgumiem izpilda iedzīvotāju apziņošanas uzdevumu. Tātad, izdzirdot trauksmes sirēnu, lai saņemtu informāciju par apdraudējumu un turpmāko rīcību, jāieslēdz radio (Latvijas radio 1, 2, 3, 4, 5 vai radio SWH, radio "Skonto", Kristīgais radio, Saldus radio, MG Latgolas radio) vai televīziju (LTV1, LTV7, LNT, TV3, Pirmais Baltijas kanāls, Vidusdaugavas televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Talsu televīzija, Dautkom TV). Vietās, kur trauksmes sirēnas nav sadzirdamas, apziņošanu veic atbildīgo dienestu darbinieki, izmantojot operatīvos transportlīdzekļus un skaļruņus. Neskaidrību gadījumā jāzvana 112.

Informācija par civilajiem apdraudējumiem būs atrodama valsts civilās aizsardzības plānā un sadarbības teritoriju  (apvienojot civilās aizsardzības struktūras pamatvienības: novadus un republikas pilsētas, valstī paredzēts veidot 16 sadarbības teritorijas) civilās aizsardzības plānos, kuri tiks ievietoti VUGD un Iekšlietu ministrijas mājaslapās. Vienlaikus pašvaldību mājaslapās būs pieejami paaugstinātas bīstamības objektu civilās aizsardzības plāni, skaidro M. Baltmanis.

Kāda palīdzība paredzēta?

Atbilstoši jaunā likuma 12. pantam katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā fiziskām un juridiskām personām paredzētas tiesības saņemt palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām.

"Būs jānodrošina iedzīvotāju evakuācija, kā arī pagaidu izmitināšana, ēdināšana un sociālā aprūpe."

"Tas būs atkarīgs no apdraudējuma veida, bet viennozīmīgi pašvaldībai būs jānodrošina iedzīvotāju evakuācija no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī pagaidu izmitināšana, ēdināšana un sociālā aprūpe. Vienlaikus katra valsts iestāde sniegs palīdzību atbilstoši savai kompetencei, kas ir noteikta to Ministru kabineta noteikumos. Piemēram, VUGD pienākums ir ugunsgrēku dzēšana un glābšanas darbu veikšana, taču šādos gadījumos būs lielāks mērogs, līdz ar to būs jāiesaista vairāk resursu," palīdzības apjomu skaidro M. Baltmanis. Var būt arī situācijas, kad civilajā krīzē cietušajiem tiek piešķirts finansējums no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā tas bija 2013. gada plūdos, lai atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta otrai daļai izmaksātu vienreizēju pabalstu cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai vai arī atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13. pantam sniegtu palīdzību personām, kuras īrētais vai īpašumā esošais mājoklis cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā, norāda VUGD pārstāvis.

Kad un kā iesaistīs fizisku vai juridisku personu resursus?

Jaunā likuma 10. pants paredz VUGD tiesības iesaistīt glābšanas darbos valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī to rīcībā esošos resursus.

Šo jomu reglamentēs Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādāšana paredzēta līdz nākamā gada februārim. Fizisko un juridisko personu resursi, kādi varētu būt iesaistīti glābšanas darbos, būs atkarīgi no apdraudējuma un nepieciešamo pasākumu īstenošanas veida. Piemēram, tehnika smagu konstrukciju pacelšanai vai ēka, kurā uz laiku tiek izvietots glābšanas darbu štābs, stāsta M. Baltmanis.

"Jaunais likums paredz VUGD tiesības iesaistīt glābšanas darbos valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kā arī to rīcībā esošos resursus."

Fiziskās vai juridiskās personas resursus varēs iesaistīt tikai ar tās piekrišanu, slēdzot rakstisku vienošanos un pēc tam kompensējot radušos izdevumus vai zaudējumus, izņemot negūto peļņu. Tomēr der zināt: ja ir izsludināts izņēmuma stāvoklis, teritorijā, uz kuru tas attiecas, saskaņā ar likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" stājas spēkā īpašs tiesiskais režīms, kurš valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām nacionālās drošības interesēs ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Piemēram, iekļūt privātā īpašumā, kā arī veikt fizisko personu un to kustamā īpašuma evakuāciju, ieskaitot piespiedu pārvietošanu, lai aizgādātu cilvēkus un materiālās vērtības no uzbrukumam pakļauta uzņēmuma teritorijas. Izņēmuma stāvokļa gadījumā minētajām institūcijām ir dotas tiesības pārņemt turējumā fizisko un juridisko personu īpašumu (kustamo un nekustamo mantu). Piemēram, lai bez īpašnieka piekrišanas ar viņam piederošu transportlīdzekli nogādātu ievainotos medicīnas iestādē. Izņēmumu stāvokli izsludina Ministru kabinets, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, kā arī ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud demokrātisko valsts iekārtu.

Kas jāzina dzīvokļu un ģimenes privātmāju īpašniekiem?

Jaunā likuma 13. pants paredz, ka objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs un nodrošina "objekta drošumu, kā arī uzturēšanu un ekspluatēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām tā, lai neradītu draudus cilvēku, vides un īpašuma drošībai". Tas nozīmē, ka dzīvokļu un ģimenes māju īpašniekiem ir pienākums rūpēties par vispārēju normatīvo aktu, piemēram, Ugunsdrošības noteikumu un būvnormatīvu, prasību ievērošanu attiecībā uz savu mājokli, skaidro M. Baltmanis.

Der zināt

VUGD iesaka: iepriekš nodrošinoties iespējamām ārkārtas, nestandarta situācijām, ieteicams turēt rezervē:

  • sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, petrolejas lampu,
  • radio ar rezerves baterijām,
  • gāzes (spirta) plītiņu,
  • medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles,
  • pārtikas rezerves, kuras uzglabājamas ārpus ledusskapja, un dzeramo ūdeni,
  • skaidru naudu.

Personas dokumentus uzglabājiet visiem ģimenes locekļiem zināmā un pieejamā vietā.

Ja apdraudējuma dēļ nākas pamest mājokli, līdzi ņemamo lietu skaitā vajadzētu būt tikai pašam nepieciešamākajam, rēķinot, lai to svars nepārsniegtu 20 kg: 

  • personu apliecinoši dokumenti (pase, apliecība);
  • nauda, bankas kartes, dārglietas;
  • medikamenti;
  • personīgās higiēnas piederumi (ziepes, zobu pasta, zobu birste u.c.), dvielis;
  • veļas komplekts un zeķes nomaiņai; 
  • pārtikas produkti (konservi, cepumi, sausiņi, cukurs, šokolāde u.c.);
  • dzeramais ūdens;
  • termoss ar karstu tēju, kafiju;
  • bērnu pārtika (ja nepieciešams);
  • šķīvis, krūzīte, nazis, dakša, karote;
  • sērkociņi, šķiltavas;
  • rakstāmpiederumi, papīrs, šķēres;
  • radiouztvērējs ar barošanas elementu komplektu;
  • apgaismes lukturis, sveces, sausā spirta tabletes.

Pirmo reizi kopš aukstā kara laikiem šogad augustā Vācijas valdība ieteica iedzīvotājiem uzkrāt pārtiku un ūdeni vismaz desmit dienām, jo ārkārtas situācijā palīdzības dienesti sākotnēji var būt neaizsniedzami.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv