Vajāšana ir izplatīta vardarbība partnerattiecībās, arī starp bijušajiem
partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši
bīstama, jo varmākas rīcībā ir plaša informācija par upuri, tostarp zināmi viņa
ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta u.c. Par vajāšanu varēs piemērot
īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Likumā paredzēti arī precizējumi, lai pilnveidotu ar vardarbības novēršanu
saistīto tiesisko regulējumu, un izmaiņas izstrādātas saistībā ar Eiropas
Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē
novēršanu un apkarošanu. Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl
nav ratificējusi.
Krimināllikumā paredzēts paplašināt to noziegumu loku, kuros tiek noteikts
pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt tiesvedību arī pēc tam, kad
cietušais sasniedzis pilngadību. Ja noziedzīgs nodarījums vērsts pret
nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības
noilguma termiņš ir divdesmit gadi, un to aprēķina no dienas, kad cietusī
persona sasniegusi 18 gadu vecumu.
Plānots paplašināt atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un noteikt, ka par
vainu pastiprinošu apstākli uzskatāms arī tas, ka vardarbīga un seksuāla
rakstura noziegumi veikti nepilngadīgo klātbūtnē.
Saeima šodien atbakstījusi arī priekšlikumu, kas pie kriminālatbildības paredz
saukt ne tikai par izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts
pienākums apgādāt un dot uzturu saviem vecākiem, vecvecākiem, bērniem,
mazbērniem vai citām personām, bet arī par izvairīšanos no kompetentas valsts
institūcijas lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts tāds pats pienākums. Tādējādi
kriminālatbildība būs arī tajos gadījumos, kad persona nepilda ne tikai tiesas
nolēmumu, bet arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, kurā
noteikts pienākums apgādāt un dot uzturu savam bērnam. Par to varēs piemērot
īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu.
Vienlaikus likuma grozījumi paredz atteikties no kriminālatbildības piemērošanas
par vieglākiem pārkāpumiem maksātnespējas procesā, atbildīgos saucot pie
administratīvās atbildības. Piemēram, paredzēts nepiemērot kriminālatbildību
administratoram maksātnespējas procesā par informācijas nesniegšanu tiesai un
kreditoru sapulcei. Taču krimināli sodāma joprojām būs tiesas vai kreditoru
sapulces maldināšana.
Krimināllikuma grozījumi arī paredz noteikt atbildību par valsts aizsardzībā
esoša kultūras pieminekļa nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas vai tā nelikumīgu
atsavināšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības
interesēm. Par šādu rīcību paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem
gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Tāpat likuma grozījumi paredz ieviest kriminālatbildību par valstij piederošu
senlietu nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu
vai par to nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas. Par šādām darbībām personu varēs
sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt gadījumos, kad nelikumīgā ceļā iegūtas, glabātas, pārvietotas vai
pārsūtītas valstij piederošas senlietas būs labprātīgi atdotas, personu no
kriminālatbildības paredzēts atbrīvot.
Likumprojektā arī iekļautas normas, kas paredz pastiprināt atbildību par kukuļa
piesavināšanos, kā arī pilnveidota tādu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija, kas
tiek izdarīti grupā.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos
grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību".
Izmaiņas abos likumos stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.