TUVPLĀNĀ

KNAB vairāk nekā pusei partiju konstatē pārkāpumus

Linda Balode, LV portāls12.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • 2017. gada kārtējās republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās piedalījās 51 politiskā partija. Par tām KNAB ir veicis pārbaudes.
  • Politiskās partijas un to apvienības 2017. gada vēlēšanu izdevumiem kopā izlietoja 2,7 miljonus eiro.
  • Ja salīdzina dāvinājumus (ziedojumus) partijām pēdējo trīs pašvaldību vēlēšanu griezumā, tad ar katrām vēlēšanām ziedojumi partijām kļūst arvien mazāki.
  • KNAB, veicot politisko partiju un to apvienību iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, ir konstatējis vairākus pārkāpumus.
  • Pārkāpumos konstatēto finanšu līdzekļu summa ir jāatmaksā valsts budžetā.
  • Sabiedrībai ir jāiesaistās un jābūt informētai, jo tajos gadījumos, kad politisko organizāciju biedri, valde un vadītāji veic pārkāpumus un nenovērš kaitīgās sekas, sabiedrības rokās ir lemt, kāds būs turpmākais šo personu politiskais liktenis.
Vairākos gadījumos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis, ka politiskie spēki iesniegtajās vēlēšanu deklarācijās nav norādījuši patiesu informāciju, kā arī pieņēmuši neatļautus dāvinājumus no juridiskajām personām. Normatīvie akti nosaka, ka pārkāpumos konstatēto finanšu līdzekļu summa ir jāatmaksā valsts budžetā, taču izredzes, ka tas tā notiks, ir mazas. Biroja ieskatā, mērķis ir informēt sabiedrību un panākt, lai tā zina par izdarītajām nelikumībām.

Pagājušajā gadā kārtējās republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās piedalījās 51 politiskā partija, par kuru iesniegtajām vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām (turpmāk tekstā – deklarācijas), kā arī priekšvēlēšanu aģitāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica pārbaudes, proti:

  • informācijas par partiju 3897 saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) kopējā apmērā 1 770 980 eiro pārbaudi;
  • reklāmas pakalpojumu sniedzēju, politisko partiju un nesaistīto personu 1960 iesniegto paziņojumu par noslēgtajiem aģitācijas līgumiem pārbaudi;
  • 315 saņemto sūdzību un iesniegumu pārbaudi;
  • 205 iespējamu priekšvēlēšanu aģitācijas un finansēšanas pārkāpumu pārbaudi;
  • 17 iespējamo administratīvo resursu izmantošanas pārkāpumu pārbaudi;
  • 93 gadījumos sniedza normatīvo aktu piemērošanas skaidrojumus.

Kas ir vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas?

KNAB norāda, ka pērn politiskajām partijām bija jāiesniedz deklarācijas par laika posmu no 2017. gada 4. februāra līdz vēlēšanu dienai, 2017. gada 3. jūnijam.

"2017. gadā gandrīz 80% partiju ieņēmumu veido dāvinājumi (ziedojumi)."

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta otrā daļa paredz, ka vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā ir norādāmi visi ieņēmumi un izdevumi, kas radušies laika posmā no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai, neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums par:

  • reklāmas izvietošanu (televīzijā, radio, laikrakstos, žurnālos, internetā, telpās, publiskajās vietās u. tml.);
  • pasta (arī e-pasta) pakalpojumu izmantošanu aģitācijas materiālu nosūtīšanai;
  • visu veidu reklāmas materiālu sagatavošanu, lai tos izplatītu iepriekš minētajos veidos;
  • vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu;
  • vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām un citiem maksājumiem;
  • kustamas vai nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām;
  • laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām;
  • labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus);
  • citu ar vēlēšanu kampaņu saistīto izdevumu segšanu, tos norādot pa atsevišķiem veidiem.

Ziedojumi – būtiskākie partiju ieņēmumi

Politiskās partijas un to apvienības 2017. gada vēlēšanu izdevumiem kopā izlietoja 2,7 miljonus eiro. KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Jaunskunga norāda, ka 2017. gadā gandrīz 80% (1 901 736,07 eiro) partiju ieņēmumu veido dāvinājumi (ziedojumi), kurus partijas ir saņēmušas. Pārējos ieņēmumus veido biedru un iestāšanās naudas (319 821,76 eiro) un valsts budžeta finansējums (235 363,91 eiro).

"Šobrīd Uzņēmumu reģistra Politisko partiju reģistrā ir reģistrētas 78 politiskās partijas un to apvienības."

Ja salīdzina dāvinājumus (ziedojumus) partijām pēdējo trīs pašvaldību vēlēšanu griezumā, tad ar katrām vēlēšanām ziedojumi partijām kļūst arvien mazāki:

  • 07.02.–06.06.2009. – 3 079 532,86 eiro;
  • 02.02.–03.06.2013. – 2 262 974,11 eiro;
  • 04.02.–03.06.2017. – 1 770 979,98 eiro.

Deklarāciju nepatiesums

KNAB, veicot politisko partiju un to apvienību iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, konstatēja vairākus pārkāpumus:

  • 19 partijas un to apvienības norādīja nepatiesas ziņas deklarācijā, kopumā nenorādot finanšu līdzekļus 80 592,90 eiro apmērā;
  • 6 politiskās partijas un to apvienības pieņēma neatļautus dāvinājumus (ziedojumus) no juridiskām personām 37 857,28 eiro apmērā;
  • 26 politiskās partijas un to apvienības neievēroja priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu noformēšanas kārtību;
  • 16 politiskās partijas un to apvienības neievēroja likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu iesniegšanas kārtību.

Atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām pārkāpumos konstatēto finanšu līdzekļu summa ir jāatmaksā valsts budžetā. Sīkāku informāciju par to, kādām konkrēti politiskajām partijām ir atklāti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, kā arī ir parādsaistības pret valsti, var meklēt KNAB sagatavotajā pārskatā "Par atklātajiem partiju finansēšanas pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā".

Parādsaistības vairāk nekā miljons eiro

Saskaņā ar minēto pārskatu 34 politisko partiju vai to apvienību valdes locekļi un ieceltie likvidatori nav pabeiguši politisko partiju likvidāciju Uzņēmumu reģistrā. Savukārt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Ivdra norāda, ka šobrīd Uzņēmumu reģistra Politisko partiju reģistrā ir reģistrētas 78 politiskās partijas un to apvienības un tikai 19 partijām ir uzsākts likvidācijas process.

A. Jaunskunga vērš uzmanību, ka, neturpinot partijas likvidācijas procesu, proti, neizslēdzot partiju no partiju reģistra, partiju turpina uzskatīt par reģistrētu politisko partiju, kura turpina neiesniegt deklarācijas un nenokārtot parādus pret valsti.

"Parādsaistību summa ir ļoti būtiska, šobrīd tā ir vairāk nekā miljons eiro."

Izredzes atgūt šo naudu valsts budžetā ir pavisam mazas. "Parādsaistību summa ir ļoti būtiska, šobrīd tā ir vairāk nekā miljons eiro, taču atgūt šo naudu, manuprāt, ir gandrīz neiespējami," uzskata A. Jaunskunga. Viņa norāda, ka pamatā partijas, kurām ir parādsaistības, atrodas likvidācijas procesā, kas arī rada lielākās problēmas.

Soģiem jābūt sabiedrībai

"Ne vienmēr mērķis ir panākt, lai partiju likvidē un lai tā piemēroto sodu nomaksā," stāsta A. Jaunskunga. Mērķis ir informēt sabiedrību, iesaistīt to un panākt, lai tā zina par izdarītajiem pārkāpumiem.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume ir pārliecināts, ka "soģiem ir jābūt sabiedrībai – vēlētājiem, jo politiskā atbildība atduras tikai un vienīgi pret viņu balsīm".

J. Straume uzsver, ka sabiedrībai ir jāiesaistās un jābūt informētai, jo tajos gadījumos, kad politisko organizāciju biedri, valde un vadītāji veic pārkāpumus un nenovērš kaitīgās sekas, sabiedrības rokās ir lemt, kāds būs turpmākais šo personu politiskais liktenis.

Mērķis – taisnīgs vēlēšanu iznākums

Atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajai KNAB darbības stratēģijai 2018.–2019. gadam viens no mērķiem ir mazināt naudas lomu politikā. Kā prioritātes J. Straume min:

  • uzlabot politisko partiju finansēšanas kontroles ietvaru;
  • uzlabot politisko partiju aģitācijas kontroli internetā;
  • šī gada Saeimas vēlēšanām izveidot interaktīvo karti, kura būs publiski pieejama un kurā būs informācija par vides aģitāciju – kur, cik daudz, par ko ir samaksāts, kur ir nelikumības u. tml. (lai šo karti varētu papildināt, KNAB lūgs arī sabiedrības iesaistīšanos).

"Mērķis ir salīdzināt iepriekšējo gadu vēlēšanas, kā arī aizvien vairāk un vairāk mazināt naudas lomu politikā un tās ietekmi uz aģitāciju, līdz ar to arī uz taisnīgu vēlēšanu iznākumu," skaidro J. Straume.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv