SAEIMĀ

Infografika: Prostitūciju ierobežos ar likumu

Aiga Dambe, LV portāls; Linda Balode, LV portāls19.10.2017
Pasaulē prostitūciju regulē dažādos veidos – dažviet tā ir legalizēta kā profesija vai nodarbošanās, citur tā ir aizliegta vai ierobežota, bet vēl citur ir legāla, taču ar noteiktiem aizliegumiem. Šobrīd Latvijā prostitūcija ir atļauta, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzētos aizliegumus un ierobežojumus, un tuvākajā nākotnē to neplāno aizliegt, bet ierobežot ar jaunu likumu, nosakot, ka, piemēram, ar prostitūciju aizliegts nodarboties personai, kura jaunāka par 25 gadiem (līdzšinējo 18 gadu vietā).

Šobrīd kārtību, kādā ierobežo prostitūciju, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 32 "Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi", taču, ņemot vērā nevalstisko organizāciju un tiesībsarga pausto viedokli, ka minētajos MK noteikumos paredzētajiem ierobežojumiem nav izvēlēts atbilstošs tiesiskā regulējuma līmenis un tie ir nosakāmi likuma līmenī, MK ir izsludināts likumprojekts "Prostitūcijas ierobežošanas likums", kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Turklāt likumprojekts paredz izmaiņas pašreiz MK noteikumos noteiktajos ierobežojumos un aizliegumos.

Likumprojekta mērķis

Likumprojektā ir norādīts, ka tā mērķis ir "ierobežot un samazināt prostitūciju, mazināt cilvēku tirdzniecības riskus, aizsargāt indivīda un sabiedrības veselību, labklājību, novērst bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, mazināt vardarbības riskus, kas vērsti pret personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju, veicināt atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju un prostitūcijas izmantošanu".

Būtiskākās izmaiņas

Iekšlietu ministrijas (IeM) Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriskonsulte Ieva Skirusa kā būtiskākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, min sekojošās:

  • jēdzienā "prostitūcija" nelieto terminu "pakalpojums";
  • atļaujai nodarboties ar prostitūciju ir noteikta vecuma paaugstināšana;
  • administratīvā atbildība par prostitūcijas izmantošanu neatļautās vietās draud arī personai, kura izmanto prostitūciju;
  • ar prostitūciju vairs neaizliedz nodarboties dzīvojamā telpā, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas;
  • precizētas infekcijas slimības, kuras konstatējot persona turpmāk vai ārstēšanās un medicīniskās novērošanas laikā nevar nodarboties ar prostitūciju un izmantot prostitūciju, tāpat slimību uzskaitījumā ir pievienota tuberkuloze, kā arī atsevišķas saslimšanas ir svītrotas;
  • persona, kura saņem antiretroviālo terapiju, sasniedzot un saglabājot nenosakāmu vīrusu slodzi, un kura saglabā antivielas pret HIV asinīs, taču neapdraud citu personu veselību, var nodarboties ar prostitūciju un izmantot prostitūciju;
  • komersanta komercdarbības veikšanas vietas vai objekta īpašniekam ir pienākums nepieļaut, ka viņa īpašumā persona nodarbojas ar prostitūciju un izmanto prostitūciju;
  • personai, kura nodarbojas ar prostitūciju un izmanto prostitūciju, ir pienākums apzināties apdraudējumu, ko prostitūcija rada veselībai, pārzināt profilakses paņēmienus infekcijas slimību ierobežošanai, būt atbildīgai par savu veselības stāvokli un zināšanām, regulāri apmeklējot ārstniecības iestādes, kā arī lietot prezervatīvus.

Kāpēc neaizliedz?

Lai izstrādātu likumprojektu, izveidoja darba grupu, kurā tika iekļauti pārstāvji no IeM, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas (LM), Tiesībsarga biroja (TB), nevalstiskajām organizācijām, kā arī Valsts un Rīgas pašvaldības policijas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, darba grupā viedokļi bija dažādi – gan par to, kāds modelis Latvijā būtu jāizvēlas, gan par to, kas tad īsti ir prostitūcija, proti, vai tā ir sociāla problēma, vai tās ir personu tiesības brīvi izvēlēties savu nodarbošanos atbilstoši spējām, vai tā ir vardarbība pret sievieti, vai tomēr tās ir sievietes tiesības.

Neskatoties uz iepriekš minēto un to, ka no ētikas viedokļa prostitūcija un tās pirkšana ir nosodāma, darba grupa tomēr lēma, ka prostitūcijas aizliegums Latvijā nav atbalstāms, jo, piemēram, ja ieviestu Zviedrijas modeli (soda seksuālo pakalpojumu pircēju), tad prostitūcija kļūtu latenta.

Piedāvājums nepastāv bez pieprasījuma

Jāvērš uzmanība, ka prostitūcijā ir iesaistītas divas puses, proti, bez pieprasījuma nepastāv piedāvājums, tādēļ informatīvajā ziņojumā par ārvalstu pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā un priekšlikumiem prostitūcijas mazināšanai Latvijā ir uzsvērts, ka būtiski ir strādāt ne tikai ar seksuālo pakalpojumu piedāvātājām, bet arī meklēt risinājumus, kā izglītot un likt uzņemties atbildību seksuālo pakalpojumu pircējiem, jo nereti sabiedrība nosoda, stigmatizē un prasa atbildību tikai no vienas iesaistītās puses.

Prostitūcija cieši ir saistīta arī ar ekonomisko situāciju valstī. "Vienlaikus ir jāņem vērā, ka ne visi nabadzīgākie Latvijas iedzīvotāji izvēlas naudu pelnīt, pārdodot savu ķermeni, un otrādi – ne visiem seksuālo pakalpojumu sniedzējiem trūkst iztikas līdzekļu," skaidro I. Skirusa.

Jācīnās ar cēloņiem

Lai ierobežotu un samazinātu prostitūciju, ir jācīnās ar tās cēloņiem. I. Skirusa norāda, ka "vairākumam personu, kuras nodarbojas ar prostitūciju, ir konstatējami konkrēti šķēršļi un iemesli, kas kavē pārtraukt šo nodarbi, piemēram, finansiālais stāvoklis (parādi, nav stabilu ienākumu, personas neprot rīkoties ar naudu), psiholoģiskā degradācija, sociālā atstumtība, emocionālā nestabilitāte, praktisko iemaņu un zināšanu, kā arī izglītības trūkums, lai atrastu atalgotu nodarbošanos kā alternatīvu".

Tomēr Valsts un pašvaldības policijas kompetencē nav minēto jautājumu risināšana. Šobrīd personām, kuras nodarbojas vai ir nodarbojušās ar prostitūciju, nav nodrošināta nepārtraukta un ilglaicīga, viņu specifiskajām vajadzībām atbilstoša sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumu sniegšana. Tāpēc likumprojektā paredz personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju un vēlas to pārtraukt vai kuras ir nodarbojušās ar prostitūciju, iespēju saņemt sociālo rehabilitāciju.

Nodrošinās sociālo rehabilitāciju

Plānots, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sniegs trīs posmos:

  • personu identificēšanas un motivēšanas pakalpojumi (speciālistu mobilo brigāžu izbraukumi uz vietām, personai individuāls sociālā darbinieka motivācijas darbs, citu speciālistu konsultācijas, piemēram, narkologa, jurista);
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kurss (personas iesaistīšana apmācības un izglītības programmās, psihologa un sociālā darbinieka psihosociāla palīdzība, atbalsta sniegšana personas integrācijai, dažādu speciālistu individuālās konsultācijas, piemēram, narkologa, jurista, finanšu konsultanta, atbalsta grupas nodarbības psihologa vadībā);
  • atbalsta pakalpojumi pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kursa pabeigšanas (pasākumi, kas orientēti uz grupas dalībnieku attīstību un izaugsmi, sociālā mentora atbalsts personas problēmu risināšanai, psihosociāla palīdzība, individuālas sociālā darbinieka, psihologa, jurista un citu speciālistu konsultācijas).

Sociālo dienestu slogs nepalielināsies

"Ņemot vērā to, ka sociālās rehabilitācijas mērķis ir sniegt palīdzību minētajām personām un motivēt to sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, ilgstoša sociālā rehabilitācija varētu palīdzēt novērst cēloņus, kādēļ konkrētā persona ir iesaistījusies prostitūcijā, tādējādi nodrošinot personu atteikšanos no nodarbošanās ar prostitūciju," uzskata I. Skirusa.

Savukārt LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste atzīmē, ka, "plānojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, nav paredzēts palielināt sociālo dienestu administratīvo slogu, bet paredzēts, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ar šīm personām strādās LM piesaistīti pakalpojuma sniedzēji (NVO, tostarp atlase pakalpojumam notiks, piemēram, ielu sociālā darba ietvaros)".

Konstatējot pārkāpumu, jāziņo Valsts policijai

Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu izpildi kontrolē Valsts un pašvaldības policija. Ja tā konstatē, ka persona pārkāpj attiecīgos noteikumus, policija noformē administratīvā pārkāpuma protokolu un piemēro naudas sodu. "Ja cita persona konstatē prostitūcijas ierobežošanas un prasību pārkāpšanu, lūgums zvanīt un par to ziņot policijai," norāda Valsts policija.

Likumprojekts paredz, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana ir brīvprātīga. Taču, ja konstatēs likumā noteikto aizliegumu un ierobežojumu pārkāpumu, kontrolējošā institūcija vispirms piedāvās personai iesaistīties sociālās rehabilitācijas programmā un saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Proti, ja persona piekritīs iesaistīties sociālajā rehabilitācijā, tad viņu atbrīvos no administratīvās atbildības.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv