SAEIMĀ

Lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumus skatīs vēlreiz

Inese Helmane, LV portāls05.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem.
  • Saeima varētu lemt par augstāka līmeņa valodas zināšanu prasību noteikšanu, lai salāgotu abas normas, uz kuru pretrunīgumu norādījis Valsts prezidents. 
  • Personas, kuras pēc 2014. gada 1. novembra neatbilda likuma nosacījumiem, atsevišķos gadījumos slēdza darījumus ar atpakaļejošu datumu, lai apietu likuma nosacījumus.
  • Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, bija plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību.
Valsts prezidents nav izsludinājis 23. martā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredzēja izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumos fiziskām un juridiskām personām, norādījis uz vairākām pretrunām deputātu atbalstītajās izmaiņās un prasa likumprojekta otrreizēju caurlūkošanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, jo likumā ietvertās prasības ir savstarpēji pretrunīgas, kā arī ir pretrunā ar citiem likumiem, tādēļ ir pamats apšaubīt likuma efektīvas piemērošanas iespējas.

Pretrunas valodas zināšanu prasībās

Viņš norāda, ka, pieņemot grozījumus, Saeima ir novērsusi Eiropas Komisijas (EK) līdzšinējos iebildumus saistībā ar lauksaimniecības zemes pircējiem noteiktajām prasībām par attiecīgas pieredzes vai izglītības nepieciešamību. Tomēr pretrunas rada likumā noteiktās jaunās prasības lauksaimniecības zemes pircējiem.

Likumā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī ir pretrunā prasībai spēt valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu un atbildēt uz pašvaldības komisijas locekļu jautājumiem. Likuma izpildei nepieciešamais valsts valodas prasmju līmenis ir augstāks nekā tajā noteiktā prasība par valsts valodas zināšanu līmeni.

Savukārt likumā ietvertā prasība, kas paredz personas pienākumu spēt prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, ir pretrunā citai šajā likumā ietvertajai prasībai rakstveidā apliecināt zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Likuma teksts nedod skaidrību par personas pienākumiem, apsaimniekojot lauksaimniecības zemi.

"Spēkā esošais regulējums neuzliek personai pienākumu lauksaimniecības zemi tikai un vienīgi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā. Tāpēc nav pamata spēju prezentēt lauksaimniecības zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā izvirzīt kā nosacījumu, no kā būtu atkarīgas tiesības lauksaimniecības zemi iegūt īpašumā," uzsver R. Vējonis.

No likuma teksta netop skaidrs, uz kāda pamata privātpersonām tiks liegtas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Tāpat likumā pašvaldības komisijām piešķirtā rīcības brīvība lemt par darījumu ar lauksaimniecības zemi pieļaujamību ir ārkārtīgi liela.

"Likuma regulējums nedrīkst būt tik neskaidrs, ka tas ne tikai apdraud tiesību normu precīzas piemērošanas iespējas, bet arī rada patvaļas un pat korupcijas riskus gadījumos, kad normas to neprecizitātes dēļ var tikt piemērotas ļaunprātīgi vai kādu atsevišķu personu interesēs," uzsver Valsts prezidents.

No izmaiņām atteikties negrasās

Saeimas deputāts Edgars Putra, kurš bija viens no likuma izmaiņu autoriem, no valodas ierobežojumiem atteikties negrasās. Ziņu aģentūrai LETA viņš teicis, ka Saeima varētu lemt par augstāka līmeņa valodas zināšanu prasību noteikšanu, lai salāgotu abas normas, uz kuru pretrunīgumu norādījis Valsts prezidents.

Tagad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai (Tautsaimniecības komisija) būs jāvērtē R. Vējoņa sniegtie norādījumi. E. Putra arī informēja, ka paredzēts sākt darbu pie jauniem grozījumiem, lai novērstu ārvalstu uzņēmēju, piemēram, Zviedrijas investīciju fondu, spekulācijas ar Latvijas lauksaimniecības zemi.

Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš jau iepriekš LV portālam norādīja, ka darbam ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nav pielikts punkts, jo regulējumu ir nepieciešams pilnveidot. Nākamais būtiskais solis būtu vēl vairāk ierobežot spekulācijas ar zemes darījumiem, lai lauksaimniecībā izmatojamā zeme nekļūtu par juridisko personu spekulatīvu darījumu objektu.

EK ierosinājusi pārkāpuma procedūru

Izmaiņas likumā, kuras Saeima pieņēma 23. martā, bija nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru, iebilstot pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu. EK ieskatā ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis pēc Saeimas 23. marta balsojuma LV portālam teica, ka, pēc ministrijas domām, EK pārkāpuma procedūra ir jāpārtrauc, jo Latvija ir izpildījusi Briseles izvirzītās prasības. 

Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors Guntis Vilnītis LV portālam atzina, ka grozījumu mērķis ir lauksaimniecības zemi izmantot ražošanā, nevis spekulācijām, un tas arī ir panākts.

Iebildes saistībā ar profesionālo kvalifikāciju

EK ir ierosinājusi pret Latviju pārkāpumu procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. panta pirmo daļu par to, ka lauksaimniecības zemes iegāde ir saistīta ar prasībām par profesionālo kvalifikāciju, kas izteikta likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.1 pantā un stājās spēkā 2014. gada 1. novembrī, LV portālam skaidroja Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vecākais referents Rihards Pauniņš. Pirms divarpus gadiem deputāti nobalsoja par būtiskām izmaiņām lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, lai atvieglotu tās iegādes noteikumus vietējiem zemniekiem un ierobežotu ārzemnieku vēlmi pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

"Nākamais būtiskais solis būtu vēl vairāk ierobežot spekulācijas ar zemes darījumiem, lai lauksaimniecībā izmatojamā zeme nekļūtu par juridisko personu spekulatīvu darījumu objektu."

2014. gada vasarā atbalstītie grozījumi noteica, ka zemi drīkst pirkt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus, vai to ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas veido vismaz vienu trešdaļu no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt juridiskām personām vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir vajadzīga atbilstoša profesionālā izglītība, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmā.

Valsts valoda A līmenī

Tomēr izmaiņas, kuras Saeima pieņēma 23. martā, gan atcēla nepieciešamību pēc profesionālās kvalifikācijas, bet paredzēja fiziskajām un juridiskajām personām, iegādājoties zemi Latvijā, prast latviešu valodu viszemākajā – vismaz A līmeņa 1. pakāpē. Turklāt personām pašvaldības komisijām būtu bijis jāspēj valsts valodā prezentēt plānu par zemes turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā un atbildēt uz jautājumiem.

Likumprojekts paredzēja arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā. Izmaiņas noteica, ka zemi nedrīkstētu iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attiektos arī uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstētu.

Fiktīvie līgumi

Personas, kuras pēc 2014. gada 1. novembra neatbilda likuma nosacījumiem, atsevišķos gadījumos slēdza darījumus ar atpakaļejošu datumu, lai apietu likuma nosacījumus, skaidroja R. Pauniņš.

Uz to norādīja arī Valsts zemes dienests (VZD): pēc likumdošanas izmaiņām 2014. gadā ietekme tirgū bija tikai 2015. gadā – darījumi kritās par 20–30%. VZD šādu tendenci skaidroja ar to, ka tirgus dalībnieki atsevišķos gadījumos pirkuma līgumus slēdza ar atpakaļejošu datumu, tā izvairoties no ierobežojošu normu pieņemšanas.

Tāpēc, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018. gada 1. janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiktu pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Lēmumu par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā pašvaldības komisija noformētu izziņas veidā, un darījuma akts būtu derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota minētā izziņa. Lēmumu par atteikumu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā darījuma pusēm būtu tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Drīkstētu iegādāties līdz 4000 ha

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemes koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība bija papildināta ar jaunu ierobežojumu – saistītās personas turpmāk drīkstētu iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Lai gan patlaban viena fiziskā vai juridiskā persona zemi var iegādāties līdz 2000 hektāriem, šie "griesti" nedarbojas, jo tie neliedz vienas vai vairāku ģimeņu ietvaros – tēvam 2000 ha, vedeklai 2000 ha, znotam 2000 ha utt. – pirkt zemi, apejot ierobežojumus.

Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, varētu noteikt zemes iegādes ierobežojumus, tāpēc nopirkto platību apjomi varētu būt arī mazāki.

Pirmpirkuma tiesības

Likuma grozījumi arī paredzēja, ka pašvaldības no 2018. gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varētu nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi iznomātu uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varētu pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāktu zemes apsaimniekošanu. Zemi varētu izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā.

"Reversās nomas būtība: lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams stabilizēt naudas plūsmu, ir iespēja pārdot savu īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai."

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, bija plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlētos savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būtu zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

Zemes fonda pilnvaras

Saeimas pieņemtajā regulējumā bija nostiprinātas "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītā Latvijas Zemes fonda, kas izveidots 2015. gada vidū, pilnvaras. Valstij jeb Zemes fondam turpmāk būtu pirmpirkuma tiesības lauksaimniecības zemes darījumos. Likumprojekta 38. panta papildinājumi noteica, ka fonda pārvaldītājs veiktu darījumus ar lauksaimniecības zemi, tostarp slēdzot nekustamā īpašuma nomas, atpakaļpirkuma, pirkuma, pārdevuma vai maiņas darījumus. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru iegādātos Latvijas Zemes fonda pārvaldītājs ar atpakaļpirkuma līgumu, tiktu iznomāta pārdevējam uz pieciem gadiem.

LOSP vadītājs G. Vilnītis akcentēja reversās nomas nepieciešamību, sakot, ka organizācijā griezušies vairāki piensaimnieki, kuriem piena krīzes dēļ bija problēmas ar naudas apriti un kuri ir gatavi zemi pārdot fondam, turpinot to nomāt, un atpirkt par fiksēto cenu.

Palīdzēs novērst bankrotu

"Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš LV portālam uzsvēra, ka "reversās nomas būtība: lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams stabilizēt naudas plūsmu, ir iespēja pārdot savu īpašumu Zemes fondam un, nomājot to no fonda, turpināt lietot ražošanai. Lauksaimniekiem tas ļautu iegūt darbības turpināšanai nepieciešamos finanšu resursus, kad tie nav pieejami komercbankā, sakārtot naudas plūsmu, saglabājot garantētas zemes atpirkšanas tiesības par garantētu cenu".

Zemes fonds kopš darbības sākuma līdz šī gada marta vidum iegādājies 2038 hektārus zemes, kopumā 112 īpašumus  4,635 miljonu eiro vērtībā.  Zemes fonda darbības aktivitāte 2016. gadā ir pārsniegusi prognozēto gan īpašumu iegādes piedāvājumā, gan fonda īpašumā esošo zemes īpašumu nomas pieprasījumā.  Uz 2016. gada 31. decembri 92% fonda īpašumu bija atrasti nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai, tostarp zeme iznomāta arī desmit jaunajiem lauksaimniekiem. Visvairāk lauksaimniecības zemes fonds ir nopircis Zemgalē – 863 hektārus.

SAISTĪTIE RESURSI
Tiesību akti
KOMENTĀRI
1


drošības attēls
Armands
Iesaka:  +0 -0
Viltīgi sadalījuši :D Cik diez zem juridiskās personas slēpjas ārvalstnieki - kā labuma guvēji un cik Latvijas iedzīvotāji.Vai ir kād to parēķinājis? 0.8% ārzemnieku ir ļoti nepatiess rādītājs!
05.04.2017 11:40:43
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv