APRAKSTS

Latvijas tiesu sistēmas reformas pirmais pusgads

Mudīte Luksa, LV portāls20.02.2014
Pērn 13.jūnijā Saeima pieņēma vērienīgus grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas tiesu sistēmas pārvaldībā ieviesuši virkni jauninājumu. Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi bija nepieciešami, lai tiesu sistēmu padarītu efektīvāku, uzlabotu tās darba organizāciju, turpinātu pilnveidot civilprocesuālo regulējumu. Iepriekš spēkā esošajā likuma redakcijā bija arī daudz neprecizitāšu, vairākas normas bija zaudējušas savu aktualitāti, savukārt likuma grozījumos vajadzēja iekļaut tās normas, kuras dzīvē praktiski jau tika īstenotas, bet likumā tām nebija skaidra regulējuma.

Likuma "Par tiesu varu" grozījumi stājās spēkā 1.septembrī, un tagad, gandrīz pēc pusgada, jau iezīmējies jaunā regulējuma ieviešanas progress, reāli īstenotās pārmaiņas un izgaismojušās arī ar tām saistītās problēmas. Jāatgādina, ka likuma grozījumi tapa saspringtās tiesnešu, nozares ekspertu un ierēdņu debatēs.

Civillietu izskatīšanā – lielas izmaiņas

Ziņojumā Saeimas Tiesu politikas apakškomisijai par minēto likuma grozījumu ieviešanu Tieslietu ministrija (TM) informē, ka pirmām kārtām ir nodrošināts tiesiskais pamats Augstākās tiesas (AT) reformai un kompetenču pārdalei starp tiesu instancēm ("tīro tiesu instanču" ieviešana).

Tas nozīmē, ka visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējās kārtības, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa izskata apgabaltiesa, apelācijas kārtībā – attiecīgā AT Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā – AT Senāts. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu, un pārdale skārusi gan civillietas, gan krimināllietas.

Paredzēts, ka AT Krimināllietu tiesu palāta turpina darbu līdz šā gada 31.decembrim, bet Civillietu tiesu palāta - līdz 2016.gada beigām.

Lai šo uzstādījumu īstenotu, stājas spēkā arī grozījumi pārējos saistītajos likumos, kas nodrošina pakāpenisku kompetenču pārdali starp tiesu instancēm.

Kā liecina TM ziņojumā ietvertie dati, laikposmā no pērnā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim AT Civillietu palātā saņemtas 1655 civillietas, izskatītas 1593 lietas, un uzkrājumu veido 1130 lietas.

Savukārt apgabaltiesu pirmajās instancēs šajā laikā kopumā saņemtas 5628, bet izskatītas 5997 civillietas, neizskatītas bija 1303 civillietas, no kurām lielākā daļa (977) bija Rīgas apgabaltiesā. Sastrēgumi patiešām ir milzīgi.

"Ir nodrošināts tiesiskais pamats AT reformai un kompetenču pārdalei starp tiesu instancēm."

Janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (CPL) - apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā vairs nav nododamas lietas, ja prasības summa pārsniedz 210 000 eiro; tās nonāk rajona (pilsētu) tiesu kompetencē.

Irēna Kucina, TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, informē: TM sagatavoti CPL grozījumi, lai pieteikumus par nekustamā īpašuma izsoles aktu apstiprināšanu izskatīšanu nodotu rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļām. Šo grozījumu spēkā stāšanās paredzēta šā gada otrajā pusē. Plānots, ka tad stāsies spēkā vēl citi CPL grozījumi saistībā ar lietu pārdali tiesās, un tie skartu:

  • lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību;
  • lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju;
  • lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.

Pašlaik panākta konceptuāla vienošanās, ka minēto lietu pirmo grupu varētu izskatīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā - tātad notiktu specializēšanās šādās lietās, attiecīgi pilnveidojot arī tiesnešu kvalifikāciju. Savukārt pēdējo divu grupu lietas no apgabaltiesām tiktu virzītas uz rajona (pilsētu) tiesām.

CPL grozījumi atļauj civillietu pārdali jeb nodošanu citai tiesai, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi.

Likumā iekļautās izmaiņas paredz, ka lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, pēc tiesas iniciatīvas augstāka līmeņa tiesas priekšsēdētājs var nodot izskatīšanai citai tā paša vai cita tiesu apgabala tiesai. Tas attiecas gan uz pirmās instances lietām, gan apelācijas instances lietām. Šī likuma norma ir terminēta un zaudē spēku līdz ar palātu darbības izbeigšanu.

I.Kucina stāsta, ka šajā saistībā ir bijušas gana saspringtas diskusijas, tomēr šis process jau ir sācies – gan Latgales, gan Rīgas tiesu apgabalos.

"Tīro tiesu instanču" ieviešana krimināllietās

No Tiesu informatīvās sistēmas datiem izriet, ka pērnā gada beigās AT Krimināllietu tiesu palātā nebija izskatītas 139 krimināllietas. Lai nodrošinātu, ka AT no 2015.gada vairs neizskata krimināllietas apelācijas kārtībā un funkcionē vienīgi kā kasācijas instance, ar 2013.gada 19.decembra grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) ieviestas papildu izmaiņas, lai apturētu lietu plūsmu uz AT Krimināllietu tiesu palātu. Kopš janvāra tas konsekventi tiek īstenots, informē I.Kucina. Minēto KPL grozījumu pārejas noteikumos iekļauts šāds regulējums:

  • Lietās, kuras izskatītas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, apelācijas kārtībā pēc 2014.gada 1.janvāra pārsūdzētu nolēmumu izskata tā pati apgabaltiesa kā apelācijas instances tiesa.
  • Lietas, kuras nodotas izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palātā līdz 2013.gada 31.decembrim, bet kurās tiesas izmeklēšana nav uzsākta līdz 2014.gada 30.jūnijam, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
  • Lietas, kurās AT Krimināllietu tiesu palātā ir uzsākta tiesas izmeklēšana, bet kuras līdz 2014.gada 31.decembrim nav izskatītas, nodod izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
  • Lietas, kuras nodotas izskatīšanai apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un kurās līdz 2014.gada 31.decembrim pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015.gada 1.janvāra nodod rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.
  • Lietas, kuras nodotas izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palātā un kurās pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu, pēc 2015.gada 1.janvāra nodod apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
  • AT Krimināllietu tiesu palātā izskatītās lietas, kurās pēc 2014.gada 1.janvāra kasācijas instance ir atcēlusi nolēmumu, nosūta jaunai izskatīšanai apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai.
  • Ja pēc 2014.gada 1.janvāra lietā, kas izskatīta apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā, ir izlemjami ar nolēmuma izpildi saistīti jautājumi, tos nosūta izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai kā pirmās instances tiesai.

Likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumos Ministru kabinetam dots uzdevums izvērtēt AT Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas ietekmi uz tiesvedību krimināllietās un līdz 1.martam par to iesniegt Saeimai ziņojumu. TM sadarbībā ar AT pašlaik šādu dokumentu izstrādā.

Lietu izskatīšanas termiņu standarts

Nozīmīgs likuma "Par tiesu varu" grozījumu mērķis ir lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības mehānisma ieviešana, kas ļautu nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Šajā nolūkā tiek ieviests lietu izskatīšanas termiņu standarts, kuru apstiprina tiesas priekšsēdētājs. Viņš sadarbībā ar tiesas tiesnešiem plāno un nosaka tiesas darba mērķus saistībā ar vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem, kā arī pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Līdz katra gada 1.februārim tiesas priekšsēdētājam par apstiprināto standartu jāiesniedz informācija Tieslietu padomei.

Lai palīdzētu tiesām tikt ar šo uzdevumu galā, TM, pamatojoties uz Eiropas Komisijas tiesu darba efektivizācijas programmas ietvaros izstrādātajām vadlīnijām par tiesvedības laika pārvaldību, ir izstrādājusi vietējās (Latvijas) vadlīnijas minētā standarta noteikšanai. Šo dokumentu decembrī akceptējusi arī Tieslietu padome.

Neskaidrības ar nolēmumu publiskošanu

Likuma "Par tiesu varu" grozījumi ievieš arī regulējumu (84.pants), kā tiesnesis atstādināms no amata; uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem tiek piedāvāts cits darbs vai maksāta minimālā alga. Likumā arī noteikts, ka tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi.  

Kopš 1.septembra ne katrā tiesā jābūt izmeklēšanas tiesnesim, jo tagad likumā ir noteikts, ka apgabaltiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par rajona (pilsētas) tiesām, kurās ir norīkojams šāds tiesnesis. Vidzemes un Zemgales apgabaltiesas gan noteikušas, ka izmeklēšanas tiesnesis norīkojams katrā no to teritorijā ietilpstošajām rajona (pilsētas) tiesām, bet ir arī tiesas, kuras jau vienojušās par kooperēšanos šajā jomā.

"No pērnā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim AT Civillietu palātā saņemtas 1655 civillietas."

Taču ir citi jauninājumi, ar kuru ieviešanu galīgi neiet gludi. Piemēram, likuma "Par tiesu varu" grozījumi prasa atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicēt tiesu portālā internetā. Tālab 30.jūlijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.441 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.123 "Noteikumi par tiesu informācijas publicēšanu mājaslapā internetā un tiesu nolēmumu apstrādi pirms to izsniegšanas"". Taču šie noteikumi nolēmumu publicēšanas kārtību nosaka visai lakoniski: to 15. un 16.punktā ir teikts: "Sagatavojot nolēmuma tekstu publicēšanai tiesu portālā, pārbauda, vai tas nesatur informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem informācijas atklātības jomā un fizisko personu datu aizsardzības jomā ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu. Ja nolēmums satur ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu, attiecīgo daļu dzēš, aizstājot to ar norādi, kādēļ šī daļa nav vispārpieejama.

Sagatavojot slēgtā tiesas sēdē pieņemta nolēmuma tekstu, tiesu portālā publicē tikai tiesas nolēmuma ievaddaļu un rezolutīvo daļu, ja tās pasludinātas publiski. Ja arī nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa pasludināta slēgtā tiesas sēdē, šādu nolēmumu nepublicē."

Tādēļ joprojām nav īstas skaidrības, kurām informācijas vienībām publiskotajos nolēmumos jābūt anonīmām; tiesas datus anonimizē diezgan atšķirīgi.

Kā liecina Tiesu administrācijas apkopotie dati, kopš pērnā gada 1.septembra līdz februārim publicēti vairāk nekā 7000 nolēmumu. Taču Tiesu politikas apakškomisijas sēdē 21.janvārī izvērtās saspringta domu apmaiņa par to, ka Valsts datu inspekcija prasa anonimizēt ne tikai konkrētus personas datus, bet arī tiešās un netiešās norādes, pēc kurām personu iespējams atšifrēt. Deputāte Ilma Čepāne atgādināja, ka Eiropas Cilvēktiesības tiesas spriedumi, kā arī Satversmes tiesas spriedumi nav anonīmi. Kādēļ ir prasība par tik lielu, nesaprātīgu slepenību, ja, piemēram, par atklātu tiesas sēdi publiskajā telpā jau ir izplatīta sīka informācija? Arī apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pauda līdzīgu viedokli – Eiropas Cilvēktiesību tiesā spriedumi publiskoti ar konkrētiem personu vārdiem, bet šeit, Latvijā, ievērojama īpaša slepenība.

Par šo jautājumu atkārtoti sprieda apakškomisijas sēdē 4.februārī, un atkal klātesošo domas dalījās. Piemēram, deputāts Andrejs Judins sacīja, ka vairāk ir jādomā par to, kādus datus nevajadzētu publiskot, nevis otrādi. Taču, ja nav argumentu, kāpēc konkrēta informācija ir slēpjama, tai jābūt atklātai. Šobrīd skaidrs ir viens - tiesas nolēmumu anonimizēšanā vienota risinājuma joprojām nav.

Likuma "Par tiesu varu" grozījumos ir arī noteikts: "Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē tiesas sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā."

Advokātu kalendārs ir izveidots, taču tajā reģistrēto advokātu skaits ir ļoti pieticīgs – 20.janvārī to bija 116. Tiesu administrācijas veiktajā aptaujā vairāk nekā puse advokātu nedomā, ka kalendāra lietošana ikdienas darbu īpaši atvieglotu, un arī tikai puse aptaujāto atzinusi, ka kalendāra lietošana palīdzējusi samazināt atlikto tiesas sēžu skaitu.

"Pērnā gada beigās AT Krimināllietu tiesu palātā nebija izskatītas 139 krimināllietas."

Pārmaiņas turpinās. Juridiskā komisija 18.februārī nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus CPL, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro.

No 1.aprīļa  šādas pārsūdzības plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības.

"Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo tiesāšanos tiesāšanās pēc un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne. 

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv