Pašvaldību darbības regulējums mainīts, reaģējot uz finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes valstspilsētas domes vairākuma deputātu rīcību – viņi neieradās uz domes sēdēm, lai tādējādi panāktu tās atlaišanu sev politiski izdevīgā situācijā.
FOTO: Einārs Dervinieks, LETA
Spēkā stājušies pašvaldību darbības regulējuma grozījumi, kuriem jānodrošina vietvaru domes darba nepārtrauktība un lemtspēja gadījumos, kad tā nevar sanākt pilnā sastāvā. LV portāla uzrunātie eksperti izmaiņās saskata gan ieguvumus, gan nepilnības.
Pašvaldības deputātam par neattaisnotu domes sēžu neapmeklēšanu mandātu anulēt varēs ne vien pati dome, bet arī nozares ministrs. Savukārt likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā kārtējo domes sēdi varēs sasaukt arī trešā daļa domes deputātu.
To paredz likumu grozījumi, kas stājušies spēkā 14. decembrī. Regulējums mainīts, reaģējot uz finanšu grūtībās nonākušās Rēzeknes valstspilsētas domes vairākuma deputātu rīcību – viņi neieradās uz domes sēdēm, lai tādējādi panāktu tās atlaišanu sev politiski izdevīgā situācijā. Par spīti tam, ka dome nesanāca uz sēdēm trīs reizes, ministre neizmantoja savas tiesības rosināt domes atlaišanu, taču piedāvāja izmaiņas regulējumā, paredzot iespēju atsaukt deputātu par vairāku sēžu kavējumiem un pieļaut sēžu sasaukšanu mazākā sastāvā, ja trūkst kvoruma.
Pašvaldību likuma 28. pants līdz šim noteica, ka tiesības sasaukt kārtējo domes sēdi ir tikai domes priekšsēdētājam.
Likums paredz, ka domes kārtējā sēde jāsasauc ne retāk kā reizi mēnesī.
Grozījumi noteic, ka sasaukt kārtējo domes sēdi var vismaz trešā daļa domes deputātu, ja “domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks ir aizkavēti pildīt savus pienākumus, ir atlaisti, atbrīvoti vai atkāpušies no amata vai likumā un pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā nav sasaukta domes kārtējā sēde un nepieciešams nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību”.
Ja uz šādā veidā sasauktu kārtējo domes sēdi domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas, tad sēdi vada deputāts, kurš pirmais parakstījis paziņojumu par domes sēdes sasaukšanu. Domes kārtējās sēdes darba kārtību pēc deputātu pieprasījuma sagatavo pašvaldības izpilddirektors.
Savukārt, ja minētajā situācijā mēneša laikā kopš iepriekšējās sēdes vismaz trešā daļa domes deputātu nebūs sasaukuši kārtējo sēdi, tad likumā tiek noteikts pašvaldības izpilddirektora pienākums triju darba dienu laikā sagatavot kārtējās domes sēdes darba kārtības projektu un nosūtīt to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram ar lūgumu sasaukt kārtējo domes sēdi.
Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks neierodas arī uz ministra sasaukto kārtējo domes sēdi, tad sēdes vadītāju no sava vidus ieceļ klātesošie deputāti.
Attiecīgi papildināts arī Pašvaldību likuma 32. pants par atkārtotas domes sēdes sasaukšanu, ja iepriekšminētajā kārtībā sasauktajā kārtējā domes sēdē nav kvoruma. Ja domes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētāja vietnieks nesasauc atkārtotu kārtējo domes sēdi, tad arī to var sasaukt vismaz trešā daļa domes deputātu. Ja atkārtotā domes sēdē nav kvoruma, tad likumā noteikta nākamās atkārtotās sēdes sasukšanas kārtība.
Ar Pašvaldību likuma 32. panta sesto daļu noteikts, ka nākamajā atkārtotajā domes kārtējā sēdē neskata:
Šādā gadījumā domei lēmums jāpieņem nākamajā kārtējā sēdē ar klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Līdz šim atbilstoši Pašvaldību likuma 70. pantā noteiktajam, ja pašvaldība trīs sēdes pēc kārtas nav spējīga pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ, tad pašvaldības domi ar likumu var atlaist Saeima, ieceļot pagaidu administrāciju.
Vienlaikus grozījumi Pašvaldības domes deputāta statusa likumā paredz: ja deputāts triju mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies vairāk nekā pusē no kārtējām domes sēdēm, tad viņa pilnvaras varēs anulēt dome vai arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Līdz šim Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 4. panta pirmā daļa noteica, ka par neattaisnotu domes sēžu kavēšanu anulēt deputāta pilnvaras var tikai attiecīgās pašvaldības dome.
Vienlaikus grozījumos paredzēts, ka ministrs drīkst anulēt deputāta pilnvaras, ja neattaisnoto kavējumu dēļ vairākas kārtējās domes sēdes nevarēja notikt, jo trūka kvoruma.
Ja deputāta pilnvaras ir anulētas, tad viņa vietā stājas nākamais kandidāts Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.
Grozījumi vajadzīgi, lai nodrošinātu nepārtrauktu pašvaldības domes darbu un lemtspēju situācijā, kad viens vai vairāki deputāti sistemātiski bez attaisnojoša iemesla nepiedalās kārtējās domes sēdēs un apdraud pilnvērtīgu pašvaldības funkciju izpildi, teikts likumprojekta anotācijā.
LV portāls jautā: Kā vērtējami grozījumi Pašvaldību likumā un Pašvaldības domes deputāta statusa likumā?
Māris Pūķis
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks
Foto: Paula Čurkste, LETA
Grozījumi ir līdzeklis, lai piespiestu domi strādāt gadījumos, kad tā – kā tas bijis Rēzeknē – no atlaišanas varētu iegūt kādu politisko kapitālu.
Labi, ka Saeima ir ņēmusi vērā mūsu iebildumus un noteikusi, ka samazinātā sastāvā dome var sanākt uz sēdēm nevis ar vismaz vienu piekto daļu deputātu, kā bija paredzēts sākotnējā redakcijā, bet gan ar trešdaļu deputātu – kā tagad noteikts likumā.
Latvijas Pašvaldību savienība piedāvāja likumā arī noteikt, ka domes sēdes samazinātā sastāvā var sanākt ne vairāk kā divas reizes, taču tas netika ņemts vērā.
Bet, ja šādas sēdes, kurās piedalās trešā daļa deputātu, tiek pieļautas vairāk pār pāris reizēm, tad tas draud kļūt bīstami, jo nav garantiju, ka nerodas vilinājums to izmantot kā pastāvīgu domes darba formātu. Kā zināms, Latvijā daudzas lietas, kas tikušas ieviestas kā pagaidu risinājums, ir kļuvušas par pastāvīgu praksi.
Iveta Reinholde
Latvijas Universitātes profesore, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Regulējuma grozījumi ir reakcija uz problēmām Rēzeknes domē, kura izmantojusi zināmā mērā inovatīvu risinājumu, cerot uz pārvēlēšanu.
Lai arī grozījumi šajā situācijā ir saprotami, tie balansē uz robežas un var aizskart Eiropas vietējo pašvaldību hartā paredzēto pašvaldību autonomiju.
Pašvaldības domes deputātus ievēlē iedzīvotāji, un, iespējams, viņiem ir jādod iespēja šos deputātus arī atsaukt, ja tie nepilda savus pienākumus. Vietējo pašvaldību referendumu likums, kurš stāsies spēkā nākamajā gadā (Saeima lēmusi likuma stāšanās spēkā laiku pārcelt uz 2024. gada 1. septembri – red.), paredz iespēju iedzīvotājiem lemt par visas domes atlaišanu, ko var darīt ne agrāk kā gadu pirms vai ne vēlāk kā gadu pēc vēlēšanām.
Kamēr grozījumos paredzētās izmaiņas netiek izmantotas kādu neleģitīmu politisku mērķu sasniegšanai, tie var būt efektīvi un vajadzīgi. Taču nevaram būt droši, ka grozījumi netiek lietoti, lai izdarītu nepieļaujamu spiedienu uz pašvaldībām un panāktu lielāku pašvaldību lojalitāti.
Līga Stafecka
Sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības jautājumos
Foto: Ieva Lūka, LETA
Pašvaldības darbības nepārtrauktība krīzes gadījumos ir svarīgs, likumos risināms jautājums. Būtiski, ka pastāv tiesiskais regulējums par to, kā saglabāt pašvaldības lemtspēju, piemēram, kara gadījumā.
Šo grozījumu lielākā problēma ir tā, ka to uzdevums primāri bija piespiest Rēzeknes valstspilsētas domes deputātus strādāt un izvairīties no nepieciešamības domi atlaist. Problēma ir arī tā, ka grozījumi pieņemti steidzamības kārtībā.
Pastāv risks, ka tie nespēs novērst visas hipotētiskās situācijas, kurās kāds deputāts vai partija vietējā varā varētu sabotēt pašvaldības darbu.
Gan domes atlaišana, gan samazinātais kvorums ir tikai iespējas – likums norāda, ka tos var izmantot, nevis obligāti vajag likt lietā, tādēļ zināmā mērā šie papildinājumi Pašvaldību likumā paplašina politiskā manevra iespējas valstij piespiest pašvaldību deputātus darīt savu darbu. Bet tikpat labi arī pašvaldību deputātiem paveras iespējas dažādiem jauniem manevriem.
Šī risinājuma konceptuālā neskaidrība – cik ilgi ir pieļaujams samazinātais kvorums un attiecīgi arī samazinātā vēlētāju pārstāvniecība? Tāpat arī rodas jautājums par to, kas vairāk atbilst vēlētāju interesēm: agonējošs domes sastāvs, kurš var pieņemt ierobežotu jautājumu loku, vai tomēr iespēja pārvēlēt domi un tādējādi izteikt arī savu vērtējumu par deputātu darbu? Katrā ziņā šo grozījumu kontekstā kā Saeimas deputātu, tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumā pietrūka argumentu, kādēļ līdz šim likumā paredzētais risinājums – Pašvaldību likuma 70. pants, kas paredz domes atlaišanu, – nav gana labs šādās situācijās.
