SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. decembrī, 2023
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Veselība
6
6

E-veselības sistēmā tiks uzglabāti jauni dati par pacientu, tostarp visu analīžu rezultāti

Stājas spēkā 14.12.2023.

No 1. janvāra visi laboratorisko izmeklējumu rezultāti tiks uzglabāti E-veselības sistēmā, kur tiem jebkurā laikā un bez maksas varēs piekļūt gan pacients, gan ārsti. Tāpat no 1. janvāra tiks reģistrēti jauni dati par onkoloģiskajiem pacientiem, paverot plašākas iespējas medicīniskās aprūpes efektivitātes izvērtēšanai. Savukārt no 2025. gada 1. janvāra atzinums tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai tiks sagatavots tikai elektroniski, tādējādi ievērojami atvieglojot un paātrinot datu apmaiņu un pakalpojuma izpildi.

Šīs izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, kas stājas spēkā 14. decembrī, bet tiks piemēroti no jaunā gada.

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti E-veselībā tiks iesniegti bez kavēšanās

Līdz šim normatīvais regulējums neparedzēja pienākumu ārstniecības iestādēm E-veselības sistēmā sniegt informāciju par pacientam veikto laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Tādēļ bieži radās situācijas, kad ārstam nācās pacientu nosūtīt uz analīzēm, kas viņam jau bija veiktas pie cita speciālista.

Lai izvairītos no nevajadzīgiem atkārtotiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, MK noteikumu grozījumi paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra visām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no tā, vai laboratoriskie izmeklējumi ir apmaksāti no valsts budžeta, pacienta vai apdrošinātāja līdzekļiem, būs pienākumus laboratorisko izmeklējumu rezultātus iesniegt E-veselībā, kur tie bez maksas būs pieejami gan pacientam, gan ārstiem.

Šie dati ārstniecības iestādei E-veselības sistēmā jāiesniedz uzreiz pēc to iegūšanas, tātad nekavējoties.

Sistēmā tie tiks uzglabāti un būs pieejami 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves – tikpat ilgi, cik tiek uzglabāti medicīniskie dokumenti papīra formā.

Vēža pacienta kartē aktualizēti par pacientu norādāmie dati

Līdz šim MK noteikumi Nr. 134 paredzēja, ka informācija par vēža pacientu iekļaujama onkoloģiskā pacienta reģistrācijas kartē un onkoloģiskā pacienta ārstēšanas kartē. Kā skaidrots anotācijā, šīs abas kartes neparedz vairāku nepieciešamu datu veidu iekļaušanu E-veselības sistēmā, kā arī paredz tādu datu iekļaušanu, kas vairs nav aktuāli, tāpēc grozītajos noteikumos šīs abas kartes aizvietotas ar aktualizētu karti – vēža pacienta karti.

Līdz ar grozījumiem ārstniecības personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģiskajam pacientam, apstrādājot E-veselības sistēmā iekļautos ierobežotas pieejamības datus par pacientu, būs iespējams labot vai dzēst cita sistēmas lietotāja ievadītos datus vēža pacienta kartē, kas nebija iespējams līdz šim.

Gadījumos, kad vajadzēs detalizēti redzēt ierakstu modifikācijas, piemēram, veicot izmeklējumus, sistēmā būs pieejami auditācijas pieraksti, norādīts anotācijā.

Aktualizētajā vēža pacienta kartē papildus tiks iekļauta, piemēram, šāda informācija:

  • diagnozes noteikšanas valsts, lai identificētu pacientus, kuriem sākotnējā vēža diagnostika ir veikta citā valstī, lai šīs personas netiktu iekļautas Latvijā diagnosticēto vēža gadījumu skaitā un novērstu ziņošanu par dubultu pacientu skaitu Eiropas datubāzēm;
  • pacientam veiktie skrīninga izmeklējumi un rezultāti, lai identificētu skrīningā atklātos vēža gadījumus un analizētu skrīninga ietekmi uz saslimstības un mirstības rādītājiem, kā arī nodrošinātu valsts organizētā krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas efektivitātes un kvalitātes analīzi un veiktu nepieciešamos uzlabojumus skrīninga programmās;
  • pacienta esamība zaļajā koridorā, lai noteiktu, cik daudz pacientu, kuriem ir atklāts ļaundabīgs audzējs, ir bijuši iekļauti zaļajā koridorā, kā arī noteiktu pieejamību primārajiem un sekundārajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem, noteiktu laiku līdz diagnozes apstiprināšanai un ārstēšanas uzsākšanai, kā arī uzlabotu datu analīzes iespējas un izvērtētu zaļā koridora efektivitāti;
  • pacienta esamība dzeltenajā koridorā, lai izvērtētu primārās un sekundārās diagnostikas pakalpojumu pieejamību pacientiem ar slimības progresiju (recidīviem), tādējādi izvērtējot arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un dzeltenā koridora efektivitāti;
  • molekulārā un citoģenētiskā izmeklēšana, lai iegūtu informāciju par pacientam veiktajiem molekulārās un citoģenētiskās izmeklēšanas rezultātiem diagnozes precizēšanai un izvēlētos pacientam piemērotu individualizētu ārstēšanas taktiku un prognozētu slimības norises gaitu, kā arī lai novērtētu uz rezultātu vērstas terapijas efektivitāti;
  • ķīmijterapijas, endokrīnās terapijas, imūnterapijas vai mērķterapijas pārtraukšanas iemesls un datums, lai nodrošinātu iespēju analizēt informāciju par valsts apmaksāto terapiju (kompensējamiem medikamentiem onkoloģisko pacientu ārstēšanā), identificētu medikamentus, ar kuriem terapija tiek uzsākta, bet netiek turpināta noteiktu iemeslu dēļ (piemēram, slimības progresija, kas varētu liecināt par terapijas neefektivitāti).

Savukārt vēža pacienta kartē vairs netiks iekļauti tādi datu lauki kā, piemēram, informācija par riska faktoriem (smēķēšana, alkohola lietošana, starojums, ķīmiskas vielas, pārmantotība, iedzimts sindroms, kas predisponē, citostatiska ārstēšana), jo šis lauks tika aizpildīts vien retos gadījumos, tādējādi nebija objektīvi interpretējams. Piemēram, kā norādīts anotācijā, laika posmā no 2005. līdz 2019. gadam reģistrētajiem plaušu vēža gadījumiem smēķēšanas statuss nebija aizpildīts 86% gadījumu. Tāpat vairs netiks iekļauta arī informācija par vēlīnas diagnostikas iemesliem, jo speciālistu vidū nav vienotas izpratnes par šī lauka izmantošanu, interpretēšanu un lietderību.

Paredzēts, ka jau ievāktie dati tiks integrēti jaunajā funkcionalitātē, taču dati par kartēm, kas izveidotas pirms 2014. gada, netiks pilnvērtīgi konvertēti vēža pacienta kartē, jo tie ir nepilnīgi, skaidrots anotācijā.

Dati par pacienta iekļaušanu zaļajā vai dzeltenajā koridorā būs pieejami no 2025. gada 1. janvāra.

Vēža pacienta kartē pacientu raksturojošā informācija tiek izmantota, lai nodrošinātu Oficiālās statistikas programmas rādītājus, kā arī sniegtu datus starptautiskajām vēža izpētes institūcijām (International Agency for Research on Cancer, European Network of Cancer Registries).

Pacients Vēža reģistrā tiek identificēts pēc personas koda, kas tiek izmantots arī datu sasaistei ar Fizisko personu reģistru un Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi.

Tehniskos palīglīdzekļus varēs saņemt ātrāk

Šobrīd pacients ārstniecības iestādes izsniegtu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai saņem papīra formātā. Stājoties spēkā grozījumiem MK noteikumos, no 2024. gada 1. janvāra iestādēm tiks nodrošināta iespēja atzinumu sagatavot arī elektroniski un uzglabāt E-veselības sistēmā, taču no 2025. gada 1. janvāra šī prasība būs obligāta.

Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka E-veselībā reģistrētie dati tiks bez kavēšanās nodoti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmai (SPOLIS), kur tie tiks iekļauti personas lietā. Līdz ar izmaiņām būs arī iespējams izsekot tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšanas procesu konkrētajā gadījumā. Paredzams, ka šīs izmaiņas atvieglos un paātrinās tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu pacientam un izsniegšanu pakalpojuma sniedzējam, tajā skaitā nodrošinot tūlītēju informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un Labklājības ministriju, norādīts anotācijā.

Grozījumi paredz, ka ārstniecības iestāde E-veselības sistēmā datus iesniegs nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darba dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas pacientam. Dati tiks uzglabāti 10 gadus pēc pēdējā ieraksta.  

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI