FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā plānots noteikt, ka fiziskā persona nekustamo īpašumu zemesgrāmatā varēs ierakstīt tikai tad, ja reģistrēsies Fizisko personu reģistrā, bet ārvalsts juridiskā persona – ja identificēs savu patieso labuma guvēju. Savukārt grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz, ka ārzemnieku Fizisko personu reģistrā varēs reģistrēt, balstoties arī uz noteiktā kārtībā izsniegtiem un apliecinātiem publiskiem dokumentiem.
Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā paredzēts, ka ārvalstī reģistrētai juridiskajai personai nostiprinājuma lūgumam būs jāpievieno reģistrācijas vietas valsts kompetentās iestādes izsniegts apliecinājums par juridiskās personas patieso labuma guvēju.
LZAP norāda, ka Lietuva, Igaunija un citas Eiropas valstis dara vairāk, nekā vienkārši apkopo informāciju par to, kam pieder īpašums, – īpašumtiesības zemesgrāmatā tiek nostiprinātas ar zvērināta notāra starpniecību.
Izmaiņas tiesiskajā regulējumā Saeimai ir iesniegusi Nacionālās drošības komisija. Likumprojektu “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā” 3. oktobra sēdē ir atbalstījusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un 12. oktobrī konceptuāli to ir atbalstījusi arī Saeima. Savukārt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” Saeimas Juridiskā komisija 17. oktobrī atbalstīja pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, atvieglot sankciju piemērošanu, tostarp uzlabot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt to, ka tiek iegūta minimāli nepieciešamā informācija par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem – kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskajām personām, norādīts likumprojekta anotācijā.
Plānots noteikt, ka fiziskajai personai nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā būs iespējama tikai tad, ja tā būs reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet ārvalstī reģistrētai juridiskajai personai – ja varēs identificēt tās patieso labuma guvēju.
Tāpat paredzēts noteikt, ka zemesgrāmatu personu rādītājā tiek uzturēta minimālā informācija par ārvalsts juridisko personu patieso labuma guvēju, kā arī pārstāvjiem.
Zemesgrāmatu likuma 119. pants šobrīd noteic, ka ierakstos jānorāda:
Regulējums ir ieviests, lai vieglāk varētu identificēt nekustamā īpašuma īpašnieku un personas, kuru labā taisāms nostiprinājums. Tomēr praksē ne vienmēr ir iespējams noskaidrot valstisko piederību ārvalsts pilsoņiem, kuriem pieder nekustamais īpašums Latvijā, kā arī ārvalstīs reģistrēto juridisko personu faktiskos īpašniekus un kontrolētājus un attiecīgi to valstisko piederību, skaidrots anotācijā.
2023. gada 10. martā Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas personu rādītājā bija reģistrētas 23 195 fiziskas personas ar statusu “ārvalstnieks”, kam tiek izmantots piešķirtais kods (sākas ar “8”).
Tas tiek piešķirts, ja personu vai nu zvērinātam notāram, vai rajona (pilsētas) tiesai, vai kādai citai kompetentai iestādei nav izdevies identificēt.
Piemēram, tā var notikt tad, ja ārzemnieka vārdā nekustamā īpašuma darījumi tiek kārtoti ar pilnvarotās personas starpniecību vai ārzemniekam nav bijusi iespēja ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs Māris Kumerdanks Juridiskās komisijas sēdē norādīja, ka “dažādas valsts informācijas sistēmas vai iestādes veido atšķirīgus kodus vienam un tam pašam ārvalstniekam. Līdz ar to nevar pateikt, cik nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu pieder konkrētajai personai, jo nav vienota identifikācijas koda. Turklāt vairākumā gadījumu ārvalstnieki nekustamo īpašumu iegūst uz pilnvaru pamata. Tātad ir zināms daudzums ārvalstnieku, par kuriem nav informācijas. Taču drošības iestādes un citas institūcijas interesējas par datiem zemesgrāmatā, par to, kam pieder konkrētais īpašums, kādā apjomā un kuras valsts pilsonis ir īpašnieks”.
Pašreizējais tiesiskais regulējums nenoteic pienākumu fiziskajai personai reģistrēties Fizisko personu reģistrā pirms nekustamā īpašuma iegādes.
Ar Zemesgrāmatu likuma grozījumiem plānots noteikt, ka fiziskajai personai būs jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā, lai tā iegūtu nekustamo īpašumu vai lietu tiesību uz nekustamo īpašumu.
Tādēļ Zemesgrāmatu likuma 77. pants tiek papildināts ar nosacījumu, par kura izpildi būs jāpārliecinās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, izskatot nostiprinājuma lūgumu.
Ja fiziskā persona – nekustamā īpašuma īpašnieks vai persona, kuras labā taisāms nostiprinājums, – nebūs reģistrēta Fizisko personu reģistrā, tad nostiprinājuma lūgums netiks izskatīts.
Vienlaikus ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā tiek virzīti saistīti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, paredzot alternatīvu risinājumu ārzemnieku reģistrācijai.
Proti, ziņas par ārzemnieku, kuram ir tiesiska saikne ar Latviju (uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā) un kura ir identificēta, taisot publisku dokumentu vai publisku apliecinājumu, pirms reģistrācijas Fizisko personu reģistrā tiks pārbaudītas pēc personu apliecinoša dokumenta atvasinājuma, kurš legalizēts saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likumu.
Tiesiskā regulējuma izmaiņas raisīja ilgas diskusijas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 17. oktobrī. Deputāts Edgars Zelderis, kurš iepriekš praktizējis kā zvērināts advokāts, vairākkārt esot saskāries ar ārvalstīs izdotiem iestāžu dokumentiem, tostarp apliecinājumiem juridiskām personām, un ir secinājis, ka tie ir ļoti dažādi. “Vai visi ārvalstīs izsniegtie dokumenti būs tādi, kas mūsu izpratnē ir apliecinājums?” jautāja E. Zelteris, kā piemēru minot Kiprā izsniegtus dokumentus, kuros dažkārt neparādās pat reģistrācijas numurs.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš uzsvēra, ka, ārvalstnieku datu iekļaušana Fizisko personu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu atvasinājumu, pazemina reģistra datu ticamību, proti, pastāv risks, ka šajā reģistrā varētu tikt iekļauti dati, kas nav pārbaudīti un tādējādi nav pietiekami ticami.
Šim viedoklim piekrita arī PMLP, Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, uzsverot, ka dokumentu atvasinājumu izmantošana neļaus pilnībā pārliecināties par patieso personas identitāti.
Savukārt Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Kristīne Miļevska norādīja: “Iesniegtais priekšlikums paredz, ka personas apliecinošā dokumenta atvasinājums tiek pievienots un ir pielikums dokumentam, kas ir apliecināts vai nu kā notariāls akts, vai pilnvara, vai cits darījuma dokuments. Tas ir publisks dokuments, kas norāda, ka konkrētā persona ir identificēta pēc pievienotā personas apliecinošā dokumenta, kurš ir datu avots ziņu iekļaušanai Fizisko personu reģistrā. Šī ārzemnieka identitāte būs pārbaudīta un tiks konstatēta no publiska dokumenta vai publiska apliecinājuma.”
Gan K. Miļevska, gan Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna komisijas sēdē uzsvēra, ka šis priekšlikums ir izšķiršanās: vai palikt pie šībrīža tiesiskā regulējuma vai ilgtermiņā iegūt datus par ārzemniekiem, kam šeit pieder nekustamais īpašums.
Kas notiks ar 23 195 fiziskajām personām, kuru valstiskā piederība un identitāte nav zināma? K. Miļevska norādīja: kad nepilnīgi identificētais ārvalstnieks vēlēsies atsavināt vai nostiprināt hipotēku, viņam saskaņā ar grozījumiem Zemesgrāmatu likuma 77. pantā vajadzēs reģistrēties Fizisko personu reģistrā.
Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās sankcijas tiek piemērotas ne tikai īpašumiem, kas sankciju subjektam pieder, bet arī tiem īpašumiem, kas ir šo subjektu valdījumā vai kontrolē.
Tādējādi no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13. panta piektās daļas kopsakarā ar attiecīgajām Eiropas Savienības sankciju regulām izriet, ka ierobežojumi tiek piemēroti ne tikai situācijā, kad sankciju subjektam pieder nekustamais īpašums, bet arī tad, kad sankciju subjektam pieder juridiska persona, kurā tam ir vairāk nekā 50% īpašumtiesību, vai sankciju subjekts ir kontrolpaketes īpašnieks vai patiesais labuma guvējs.
Ja trūkst informācijas par ārvalstīs reģistrēto juridisko personu patieso labuma guvēju, tad nav iespējams efektīvi piemērot sankcijas, norādīts anotācijā.
Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā paredzēts, ka ārvalstī reģistrētai juridiskajai personai nostiprinājuma lūgumam būs jāpievieno reģistrācijas vietas valsts kompetentās iestādes izsniegts apliecinājums par patieso labuma guvēju.
Šis nosacījums tiks ietverts Zemesgrāmatu likuma 61. pantā. Apliecinājuma nepievienošana būs pamats nostiprinājuma lūguma atstāšanai bez virzības (atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 77. panta pirmās daļas 1. punktam).
Ja ārvalsts juridiskajai personai nostiprinājuma lūgumam nebūs iespējams pievienot kompetentās iestādes apliecinājumu, tad nostiprinājuma pamatā varēs būt arī notariāls akts. Šajā gadījumā zvērināts notārs kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts pārbaudīs naudas līdzekļu izcelsmi un darījumu veicēju statusu, tostarp to, vai notariālā akta dalībnieks nav sankciju subjekts.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Kramiņa iebilda pret grozījumiem Zemesgrāmatu likuma 61. pantā, kurš paredz, ka tiek prasīts kompetentās iestādes apliecinājums. Tas, viņasprāt, ir pārāk šaurs formulējums. Savukārt alternatīva – šos darījumus kārtot notariālā akta kārtībā – esot ļoti dārga. I. Kramiņas ieskatā būtu plašāk jāformulē iesniedzamo dokumentu kopums, kas apliecina patieso labuma guvēju, nevis jāprasa viens konkrēts apliecinājums.
I. Kramiņa ieteica arī izvērtēt to, vai visiem nostiprinājuma lūgumiem ir vajadzīga izziņa par patieso labuma guvēju. Piemēram, priekšlikums noteic, ka šāda izziņa vajadzīga arī nomas līguma pagarinājuma reģistrācijai. Tas, viņasprāt, nebūtu samērīgi.
I. Miļevska skaidroja: ar “kompetentās valsts iestādes izsniegtu apliecinājumu” jāsaprot attiecīgās valsts iestāde, kas apliecina, ka konkrētā persona ir patiesais labuma guvējs. Paplašinot tvērumu, varētu rasties neskaidrības par to, kādi dokumenti ir jāpievieno.
Grozījumi paredz Zemesgrāmatu likumu papildināt ar 118.2 pantu, norādot, kādas ziņas par ārvalstī reģistrēto juridisko personu, tās likumiskajiem un līgumiskajiem pārstāvjiem, ja tādi ir, un patiesajiem labuma guvējiem jāiekļauj zemesgrāmatas personu rādītājā.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) pārstāvis Mārcis Krūmiņš deputātiem Juridiskās komisijas sēdē jautāja: “Ko gribam panākt ar grozījumiem: savākt statistiku vai pārvaldīt riskus? Zemesgrāmatu likums vairāk virzās uz statistikas vākšanu. Lietuva, Igaunija un citas Eiropas valstis dara vairāk, nekā vienkārši apkopo informāciju par to, kam pieder īpašums. Šajās valstīs nekustamais īpašums zemesgrāmatā tiek nostiprināts notariālā procesā. 2017. gadā Satversmes tiesa norādīja, ka valsts kontrole pār nekustamajiem īpašumiem nav pietiekama. Ir pagājuši seši gadi, bet neko neesam darījuši. Arī Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis ziņojumu, kurā norādīts, ka nekustamā īpašuma jautājumā vajag iesaistīties pēc būtības. Ja grib rūpēties par valsts aizsardzību, tad ir jāizmanto citi mehānismi, ko 30 gadus jau dara Lietuva un Igaunija.”
Plašāk par tēmu >>
LZAP pārstāvis atgādināja: jau pirms vairākiem gadiem tika spriests, ka trešo valstu pilsoņiem jānosaka prasība nekustamā īpašuma darījumus slēgt ar zvērinātu notāru starpniecību. Zvērināts notārs veiktu pilnu pārbaudi, kas izriet no AML (no angliskā saīsinājuma anti-money laundering jeb naudas atmazgāšanas novēršana – red.) un sankciju regulējuma. Tad notārs pēc būtības iedziļinātos darījuma attiecībās. Šobrīd notārs pārbauda tikai to, ko likumdevējs ir uzdevis. “Šādi visus riskus pārbaudīt nav iespējams,” uzsvēra zvērināts advokāts.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
