Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Svētku laiks daudziem, piemēram, pakalpojumu nozarē strādājošajiem, ir jāpavada darbā. Par darbu svētku laikā pienākas paaugstināta samaksa vai kompensējoša atpūtas diena.
FOTO: Freepik
Svētki vairākumam strādājošo ierasti ir brīvdienas. Taču ir pietiekami daudz darbavietu, kurās svētku dienās ir jāstrādā. Kāda samaksa par darbu svētkos pienākas?
Svētku dienas dažādās valstīs gan sakrīt, gan atšķiras. Katra valsts tās uzskaita īpašā normatīvajā aktā. Latvijā valsts svētku dienas, kas ir brīvdienas, noteiktas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.
Latvijā par svētku dienām nosaka:
Būtiski zināt, ka likums arī dod tiesības pareizticīgajiem, vecticībniekiem un pie citām konfesijām piederīgajiem Lieldienas, Vasarsvētkus un Ziemassvētkus atzīmēt šo konfesiju noteiktajās dienās.
Ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad par brīvdienu ir nosakāma nākamā darbdiena.
Viss ir vienkārši, ja darbiniekam svētku diena iekrīt viņam noteiktajā darba dienā, bet darbs nav jāveic. Kā norāda Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultāciju centra vadītāja Dace Stivriņa, svētku diena, kurā darbinieks neveic darbu, ir uzskatāma par apmaksājamu dienu, ja tā vispārējā gadījumā būtu darbinieka darba diena. Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkta mērķis ir kompensēt darbiniekam nenopelnīto darba samaksu, jo darba laiks samazināts no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.
Tas nozīmē, ka saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktu darba devējam ir pienākums par šo laiku aprēķināt un izmaksāt atlīdzību. Ja ir nolīgta laika alga, tad izmaksā noteikto darba samaksu. Ja ir nolīgta akorda alga, par svētku dienām izmaksā vidējo izpeļņu. Proti, darbiniekam svētku diena tiek apmaksāta un, saņemot algu, nekas nav mainījies.
Arī situācijā, kad, piemēram, summētā darba laika gadījumā pēc maiņu grafika svētku dienā darbiniekam nav bijis jāstrādā, ir piemērojams Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punkts neatkarīgi no nolīgtā darba laika organizācijas un nolīgtas darba samaksas veida.
“Galvenais ir konstatēt, vai atbilstoši nolīgtajam darba laikam, tostarp mainīgajam darba grafikam, darbiniekam būtu vai nebūtu jāveic darbs arī tad, ja tā būtu darba diena. Ja darbs nebūtu jāveic, tad par šo dienu nav jāmaksā Darba likuma 74. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktā atlīdzība.
Bet, ja atbilstoši nolīgtajam darba laikam, arī mainīgajam darba grafikam, darbiniekam darbs būtu jāveic un svētku diena būtu parasta darba diena, tad atlīdzība ir jāizmaksā,” skaidro D. Stivriņa.
Darbs svētku dienā ir īpašs. Arī darbiniekiem, kas strādā tā sauktajā maiņu režīmā vai pēc iepriekš sastādīta grafika, darbs svētku dienā nav uzskatāms par ikdienas darbu darba samaksas kontekstā. Darba devējam par darbu svētku dienā ir jāatlīdzina pēc citiem noteikumiem, ievērojot Darba likuma nosacījumus.
Nodarbinātību svētku dienās regulē Darba likuma 144. panta otrā daļa, kas nosaka: “Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, tad ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.”
Atlīdzības apmērs naudā par darbu svētku dienā ir noteikts Darba likuma 68. pantā un ir analogs virsstundu darba apmaksai – piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga: ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Taču likums dod tiesības darba devējam nostrādāto svētku dienu apmaksāt arī ar kompensējošu atpūtu citā darba dienā.
Tas nozīmē, ka darba devējam, ievērojot DL regulējumu, pastāv iespēja darbu svētku dienā atlīdzināt divējādi:
Likumdevējs vispārēji ir paredzējis, ka nakts darbs ir dārgāks, jo tā ir novirze no cilvēka normālā bioloģiskā ritma. Ja darba pienākumi uzliek veikt nakts darbu, tad darba devējam ir jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. To nosaka Darba likuma 67. pants.
Savukārt Darba likuma 68. pantā noteikts, ka darbiniekam, kas veic darbu svētku dienā, jāsaņem piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Tādējādi nakts darbiniekiem, kuri strādājuši svētku naktī, abas likumā paredzētās piemaksas summējas.
Ja darbiniekam svētku dienā jāstrādā virsstundas vai paredzēts darbs svētku naktī, tad piemaksas jāsummē. Pretējā gadījumā netiks sasniegts likuma normās izvirzītais mērķis.
Darba tiesību juriste Velga Slaidiņa izdevumā “Darba tiesības” norāda, ka piemaksām piemīt kompensējošs raksturs, lai atlīdzinātu darbiniekam par tam radītajām negatīvajām sekām, par kurām Darba likumā ir noteikta atlīdzība konkrētas piemaksas apmērā. Ja izveidojas situācija, kad darbiniekam svētku dienā jāstrādā virsstundas vai paredzēts darbs svētku naktī, tad piemaksas jāsummē. Pretējā gadījumā netiks sasniegts likuma normās izvirzītais mērķis1.
Ja darbiniekam valsts svētku dienas iekrīt atvaļinājuma laikā, tad atbilstoši Darba likuma regulējumam atvaļinājums par svētku dienu skaitu tiek pagarināts. Taču vispārēji darba devējs, piemērojot vidējās izpeļņas aprēķinu, atvaļinājuma laikā apmaksā tās dienas, kad darbiniekam būtu bijis jāstrādā.
Tas nozīmē, ka faktiski atvaļinājuma laikā iekritušie svētku dienu datumi netiks apmaksāti un nauda būs mazāka, ja atvaļinājuma laikā būs daudzas svētku dienas. Īpaši tas attiecas uz gada nogali, kad ir gan Ziemassvētki, gan Vecgada diena, gan Jaungada diena. Apmaksātas tiks nevis svētku dienas, bet gan atvaļinājuma pagarinājuma dienas, ja tās būs normālas darba dienas.
Der zināt, ka svētku dienas nevar izmantot kā papildatvaļinājuma dienas, jo papildatvaļinājumu svētku dienā darbiniekam nepiešķir.
Ja svētku laikā gadījies saslimt, atbilstoši likumam “Par maternitātes un slimību apdrošināšanu” darbnespējas lapu A apmaksā darba devējs par tām dienām, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Darbnespējas dienas svētku dēļ netiek pārceltas.
Pirmo slimības dienu darba devējs var neapmaksāt, par otro un trešo dienu jāmaksā ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, sākot ar ceturto dienu – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas.
Tādējādi Līgo dienas un Jāņu dienas gadījumā slimības lapa A netiks apmaksāta par 22. jūniju (pārceltā brīvdiena) un 23. un 24. jūniju (valsts svētku dienas).
Slimības lapa B par visām, arī svētku, dienām vienmēr tiks apmaksāta, ja saslimis bērns.
Ja slimības lapas B piešķiršanas laikā iekrīt svētku dienas, tās visas tiks apmaksātas 80% apmērā no darbinieka vidējās iemaksu algas.
1 Slaidiņa V., Skultāne I. Darba tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017, 176. lpp.
