FOTO: Freepik.
Par zāļu blaknēm var ziņot gan ārstniecības personas un farmaceiti, gan pacienti. Tas ir viens no veidiem, kā atklāt riskus, kas saistīti ar zāļu lietošanu. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati, 2020. gadā tika saņemts 921 ziņojums par zāļu blakusparādībām, 2021. gadā – 3929 ziņojumi, bet pērn – 802 ziņojumi par nevēlamām zāļu blakusparādībām, no kuriem 58% sagatavojuši veselības aprūpes speciālisti un farmaceiti, savukārt 42% – iedzīvotāji.
“Balstoties uz ziņojumiem par blakusparādībām, kas saņemti no iedzīvotājiem, var tikt veiktas izmaiņas zāļu lietošanas instrukcijā, to papildinot ar jaunu informāciju par blakusparādībām, vai citas darbības, kas mazina zāļu blakusparādību iespējamību,” norāda ZVA Farmakovigilances nodaļas vadītāja Zane Stade.
“Ziņojumus par zāļu blakusparādībām var viegli un ērti iesniegt ZVA tīmekļvietnē, klikšķinot uz sāna joslā esošā banera “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties sadaļu “Ziņot par zāļu blaknēm”,” paskaidro ZVA.
Norāde saistībā ar iespēju ziņot par zāļu blakusparādībām ZVA tīmekļvietnē iekļauta arī Ministru kabineta noteikumos “Farmakovigilances kārtība”, kas regulē kārtību, kādā ārstniecības personas, farmaceiti un pacienti ziņo par zāļu blakusparādībām, nosaka ZVA, zāļu reģistrācijas īpašnieka, zāļu paralēlā importētāja un zāļu paralēlā izplatītāja pienākumus zāļu blakusparādību identificēšanas gadījumā un citas ar zāļu iespējamām blakusparādībām saistītas lietas.
MK noteikumi paredz, ka ZVA, saņemot ziņojumu par zāļu iespējamām blakusparādībām, to izvērtē un gadījumā, ja ziņots par būtiskām vai mazāk būtiskām zāļu blakusparādībām, nosūta ievietošanai EudraVigilance datubāzē, kuru uztur Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) un kurā tiek glabāti zāļu blakusparādību ziņojumi no visām EEZ valstīm. Saņemtā informācija tiek iekļauta arī Latvijas blakusparādību ziņojumu datubāzē.
Kā skaidrots MK noteikumos, būtiska zāļu blakusparādība ir tāda blakusparādība, kas izraisa nāvi, apdraud dzīvību, kuras dēļ ir nepieciešama pacienta hospitalizācija vai hospitalizācijas laika pagarināšana, kura rada paliekošu vai smagu invaliditāti vai darbnespēju, ir iedzimta anomālija vai citā veidā ir medicīniski būtiska, savukārt mazāk būtiska zāļu blakusparādība ir tāda, kas neatbilst nevienam no būtiskas zāļu blakusparādības kritērijiem.
EudraVigilance datubāzes vietnē EZA norāda, ka tajā iekļautā informācija par iespējamām blakusparādībām nenozīmē, ka zāles vai aktīvā viela izraisa nevēlamo efektu vai to lietošana nav droša. Dati publicēti ar nolūku, lai ieinteresētās personas, tostarp pacienti, varētu piekļūt informācijai, ko EZA izmanto, lai pārskatītu zāļu vai aktīvās vielas drošumu. “Tikai visu pieejamo datu detalizēta novērtēšana un zinātniska izpēte ļauj viennozīmīgi secināt par zāļu ieguvumu un risku,” uzsver EZA.
Lai veicinātu informētību saistībā ar ziņošanas par zāļu blakusparādībām nozīmību, ZVA, tāpat kā vairāk nekā 80 zāles regulējošo iestāžu visā pasaulē, no 6. līdz 12. novembrim piedalās starptautiskā informatīvā kampaņā “Zāļu drošuma nedēļa” (#MedSafetyWeek).
Kampaņa, ko vada Upsalas Monitoringa centrs (UMC) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskais zāļu uzraudzības sadarbības centrs, notiek jau septīto gadu, katru reizi pievēršoties citai tēmai. Šī gada kampaņas tēma ir “Kurš var ziņot?”, un tā ir vērsta uz katra pacienta, ārsta, medicīnas māsas un farmaceita nozīmi, ziņojot par zāļu blakusparādībām un sniedzot ieguldījumu zāļu drošuma uzlabošanā.
ZVA, aicinot izmantot ZVA tīmekļvietnē pieejamo iespēju ziņot par zāļu blaknēm, akcentē, ka zāļu drošuma uzraudzības mērķis ir iegūt detalizētu informāciju par jau zināmām zāļu blakusparādībām un uzzināt par jaunām blakusparādībām. Pastāvīga informācijas iegūšana no ziņojumiem un tās uzraudzība palīdz atklāt riskus, kas saistīti ar zālēm, un veikt nepieciešamās darbības kaitējuma mazināšanai.
Zāļu blakusparādība ir nevēlama un kaitīga cilvēka organisma reakcija, ko var izraisīt zāļu lietošana, norāda ZVA.
Jebkurām zālēm ir iespējamas blaknes, tomēr ne visiem cilvēkiem tās rodas. Vienkāršākās blaknes ir galvassāpes, drudzis, nogurums, ādas izsitumi, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis. Retos gadījumos, kad blaknes izpaužas ar nopietniem veselības traucējumiem, nepieciešams mainīt ārstēšanā lietotās zāles pret citām un saņemt papildu ārstēšanu.
Blaknes var rasties tūlīt pēc zāļu lietošanas sākšanas vai pēc ilgāka laika. Dažkārt blaknes izpaužas krietnu laiku pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas. Tās var izraisīt arī vairāku zāļu savstarpēja mijiedarbība, zāļu mijiedarbība ar uztura bagātinātājiem, pārtiku (ēdienu vai dzērieniem), kosmētikā lietotajiem līdzekļiem.
