Labdien! Īpašumā ir 1/2 domājamās daļas no kopīpašuma (zemes). Uz katras domājamās daļas ar atsevišķu kadastra numuru zemes daļu īpašnieki ir izbūvējuši dzīvojamās mājas. Mēs vēlamies savu daļu un māju pārdot. Ir koplietošanas un dalītas lietošanas līgums, kurā atrunāts, ka ikviens var brīvi rīkoties ar savu daļu un, mainoties īpašniekiem, otram domājamās daļas īpašniekam nekas nav jāziņo. Īpašuma pārdošanas iemesls ir saspringtas attiecības ar kaimiņiem, ir grūti sadzīvot. Vai pareizi saprotam, ja reiz līgumos ir atrunāts, ka varam pārdot, nesaskaņojot ar otru īpašnieku, tas nozīmē, ka kaimiņam nav pirmpirkuma tiesību un mums viņam nekas nav jāpiedāvā (kā arī viņš nedrīkst pieprasīt, lai viņam par pārdošanu atskaitītos)?
Civillikuma tiesību normas, kas regulē kopīpašuma institūtu, paredz līgumisko pirmpirkuma tiesības pastāvēšanu kopīpašnieku starpā. Proti, Civillikuma 1073. pants nosaka: ja kāds nekustama īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. panta 2. daļa un 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesība (1381. un turpmākie panti).
Likums tieši neregulē jautājumu, vai kopīpašnieki savā starpā var vienoties par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Juridiskajā literatūrā minēta atziņa: atšķirībā, piemēram, no iepriekšējas atteikšanās no tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas nodarīti ar ļaunu nolūku (sk. Civillikuma 1643. pantu), vai tiesības atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ (sk. Civillikuma 1921. pantu), likumā nav noteikts, ka iepriekšēja atteikšanās no pirmpirkuma tiesības ir spēkā neesoša. Uz šāda pamata izteikts viedoklis, ka kopīpašnieki var atteikties no pirmpirkuma tiesības uz turpmāku laiku, iepriekš vienojoties ar pārējiem (vai dažiem) kopīpašniekiem, ka viņi neizlietos šo tiesību, ja kāds no kopīpašniekiem nākotnē pārdos savu domājamo daļu trešajai personai.1
Judikatūrā savukārt pausta atziņa, ka likums neparedz kopīpašnieka atteikšanos no pirmpirkuma tiesības, tās nostiprināšanu zemesgrāmatā. Senāts, paplašinātā sastāvā skatot lietu, secinājis: Civillikums neparedz, ka zemesgrāmatā ierakstīta atteikšanās no pirmpirkuma tiesības izlietošanas rada kādas tiesiskas sekas, tostarp iegūst saistošu spēku pret trešajām personām (Senāta 2011. gada 21. septembra lēmums lietā Nr. 1089/2011).
Ņemot vērā minētās judikatūras atziņas, kopīpašuma domājamo daļu atsavināšanas gadījumā ir ieteicams otram kopīpašniekam piedāvāt izlietot pirmpirkuma tiesības, kā to paredz Civillikuma 1073. pants.
1 Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. 2. izd. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 272. lpp.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
