Brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.

Par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Tas ir noteikts Civillikuma 994. pantā. Tas nozīmē arī to, ka nekustamajam īpašumam, kuru jūs vēlaties dāvināt, ir jābūt ierakstītam zemesgrāmatā.

Lai dāvinājums būtu spēkā, tas jāpieņem apdāvināmajam vai viņa vietniekam. Izsakot piekrišanu dāvinājumu pieņemt, apdāvinātais, kā arī viņa mantinieki iegūst tiesību prasīt tiesas ceļā dāvanas nodošanu tiklab no dāvinātāja, kā arī no viņa mantiniekiem (atbilstoši Civillikuma 1915. pantā noteiktajam).

Dāvināto īpašumu mantos apdāvinātās personas mantinieki vai testamentā vai mantojuma līgumā nosauktās personas. Mantinieku sarakstu iepriekš paredzēt nav iespējams, jo Civillikumā ir paredzēti trīs mantošanas veidi: līgumiskā, testamentārā un likumiskā mantošana.

Jums ir tiesības dāvinājuma līgumā noteikt pirmpirkuma tiesības uzdāvinātajam nekustamajam īpašumam, atrunāt zemes īres maksas apmēru vai atbrīvojumu no tās (zeme, uz kuras atrodas ēkas), kā arī citus nosacījumus. Tādā gadījumā atbilstoši Civillikuma 1928. un 1929. pantā noteiktajam tas būs dāvinājuma līgums ar uzlikumu.

Vairāk par to, kas jāzina, slēdzot dāvinājuma līgumu, varat uzzināt LV portāla skaidrojumā.

Ja jums rodas šaubas par dāvinājuma līguma saturu un tā tiesiskajām sekām, tad dāvinājuma līgumu ir ieteicams slēgt pie notāra. Notāru kontakti ir pieejami šeit.