Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmā daļa nosaka kārtību, kādā darba devējam jāapmaksā darbnespējas periods, proti: „Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā.”

Konkrētajā gadījumā Darba inspekcijas ieskatā ir jāizvērtē darbnespējas lapas izsniegšanas pamatojums konkrētā datumā, proti, 3.02.2014. kontekstā ar slimības naudas izmaksāšanas mērķi. Proti, jāatceras, ka slimības nauda tiek izmaksāta gadījumos, kad darbinieks neierodas darbā, tādējādi zaudējot algotā darba gūstamos ienākumus. Tādējādi periodā, kad darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, viņš neveic savus darba pienākumus un arī nezaudē algotā darba ienākumus.  

Gadījumā ja darbnespējas lapa 3.04.2014. izsniegta pamatoti, tā turpinās līdz 12.02.2014. Darba inspekcijas ieskatā darba devējam jāapmaksā darbnespējas periods no 4.03.2014. līdz 12.02.2014. Šādā gadījumā par darbnespējas otro dienu Darba inspekcijas ieskatā uzskatāms 4.03.2014.