SKAIDROJUMI

Video: Kā darbojas tiesu sistēma Latvijā?

Tiesu administrācija12.10.2017
"ĪSUMĀ"
  • Latvijā darbojas trīspakāpju tiesu sistēma: pirmās instances tiesas, apelācijas tiesas un kasācijas instances tiesa.
  • Personai ar prasību vispirms jāvēršas pirmās instances tiesā. Ja šīs tiesas spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt apgabaltiesā. Ja arī tas prasības iesniedzēju neapmierina, tad tālāk jādodas uz Augstāko tiesu.
  • Ja persona uzskata, ka tiesas piemērotais normatīvais akts aizskar tās pamattiesības, tai ir iespēja vērsties Satversmes tiesā. Aiz tās ir pārnacionālās tiesas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
  • Galvenās ar tiesu varu saistītās institūcijas Latvijā ir Tieslietu padome, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Šajā skaidrojumā sniedzam ieskatu, kā darbojas tiesu sistēma mūsu valstī un kur vērsties, ja persona vēlas iesniegt tiesā prasību vai sūdzību.

Latvijā darbojas trīspakāpju tiesu sistēma:

Pirmās instances tiesas:

    • rajonu (pilsētu) tiesas (32);
    • administratīvās rajonu tiesas, kas sastāv no pieciem tiesu namiem.

      Apelācijas tiesas:

    • apgabaltiesas (8, tostarp 3 tiesu nami);
    • administratīvās apgabaltiesas (5).

      Kasācijas instances tiesa:

    • Augstākā tiesa.

Pirmajā instancē civillietas un krimināllietas tiek izskatītas rajonu (pilsētu) tiesās, savukārt administratīvās lietas – administratīvajās rajonu tiesās.

Apgabaltiesas kā apelācijas instances tiesas izskata lietas apelācijas kārtībā. Proti, pēc personas lūguma izskata pirmā līmeņa tiesas pieņemto lēmumu, ja persona uzskata, ka tiesas pieņemtais lēmums ir nepareizs.

Augstākā tiesa ir trešā, augstākā, līmeņa tiesa, kas izskata lietas kasācijas instancē. Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Šajā instancē Augstākā tiesa pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem.

Administratīvi Augstākā tiesa nav saistīta ar rajona (pilsētu) vai apgabaltiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt vai dot norādījumus zemāka līmeņa tiesu tiesnešiem par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem.

Personai ar prasību vispirms jāvēršas pirmās instances tiesā. Ja šīs tiesas spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt apgabaltiesā. Ja arī tas prasības iesniedzēju neapmierina, tad tālāk jādodas uz Augstāko tiesu.

Līdzās tiesu sistēmai tiesu varu Latvijā veido arī Satversmes tiesa, kas vērtē likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

Rajona pilsētu tiesu sastāvā atrodas arī zemesgrāmatu nodaļas. Tās ieraksta zemesgrāmatās nekustamos īpašumus un nostiprina jeb reģistrē ar šiem īpašumiem saistītās tiesības. Ziņas, kas atrodas zemesgrāmatās, ir publiski pieejamas.

Tiesas darbojas saskaņā ar noteiktiem, likumā nostiprinātiem principiem. Ir gan kopēji principi, kas attiecas uz visām tiesām, gan arī sevišķi principi, kas attiecas uz noteiktu lietu izskatīšanu.

Galvenās ar tiesu varu saistītās institūcijas Latvijā ir:

  • Tieslietu padome;
  • Tieslietu ministrija;
  • Tiesu administrācija.

Tieslietu padome piedalās tieslietu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē un tiesu sistēmas darba organizācijā un pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. 

Tieslietu padomes sastāvā ir pastāvīgie locekļi – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī septiņi Augstākās tiesas plēnuma un Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.

Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija.

Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs un ir augstākā iestāde padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm. Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram. Tās pārziņā ir:

  • normatīvo aktu jautājumos, kas saistīti ar tiesu darbu, izstrādāšana;
  • tiesu darbu organizēšanas pārraudzība;
  • dialoga veidošana ar sabiedrību;
  • Latvijas Republikas pārstāvēšana Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas tiesiskās sabiedrības tīklā.

Tiesu administrācija organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu. Tā pārzina tiesu budžetu un finanses, informācijas sistēmas, personālvadību, materiāltehnisko nodrošinājumu un organizē starptautisko sadarbību.

Kā rīkoties, ja ir radusies nepieciešamība vērsties tiesā?

Praktisku informāciju par tiesu sistēmas darbību sniedz Tiesu administrācijas veidotais tiesu portāls manas.tiesas.lv. Tiesu e-pakalpojumi ietaupa personas laiku un naudu. Portāla lietotājiem pieejama šāda informācija un e-pakalpojumi:

  • tiesu darbības teritorijas noteikšana – informācija par to, kurā rajona tiesā prasība jāiesniedz;
  • e-veidlapas – iespēja iesniegt pieteikumu tiesai elektroniski, parakstot ar e-parakstu;
  • nodevu kalkulators – ar tiesvedību saistīto izdevumu aprēķināšanas rīks;
  • iespēja uzdot jautājumu, kā arī apskatīt anonimizētus tiesu nolēmumus.

Tāpat, ievadot tiesas vai pavēstes numuru, portālā ir iespējams apskatīt konkrētās tiesvedības gaitu un redzēt tiesu kalendāru – nozīmēto sēžu datumus.

Reģistrētie lietotāji var piekļūt savas lietas datiem, saņemt tiesas sēžu audio protokolus un nolēmumus. Autentificēties portālā var ar e-parakstu, eID karti vai izmantojot portālu www.latvija.lv.

Kas notiek pēc tiesas procesa?

Pēc tiesas procesa pabeigšanas persona saņem taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu un sākas nolēmuma izpilde.

Piemēram, civilprocesā kreditors atgūst parādu, kriminālprocesā zaglis saņem sodu, bet cietušais – kaitējuma kompensācijas apmierinājumu, administratīvajā procesā tiesa atzīst pašvaldības atteikumu būvniecības veikšanai par nelikumīgu.

Izmantojot visus Latvijas tiesu sistēmas piedāvātos tiesību aizsardzības līdzekļus, persona var izlemt, vai ir sasniegusi cerēto rezultātu. Ja persona uzskata, ka tiesas piemērotais normatīvais akts aizskar tās pamattiesības, tai ir iespēja vērsties Satversmes tiesā, kas ir pēdējais nacionālais tiesību aizsardzības līdzeklis. Aiz tā ir pārnacionālās tiesas, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi veic zvērināti tiesu izpildītāji. Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesu administrācija izveidojusi skaidrojošu video, kas viegli uztveramā veidā stāsta par to, kā darbojas tiesu sistēma Latvijā:

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv