SKAIDROJUMI

Topošie juristi kārtos vienotu eksāmenu

Laura Studente, LV portāls20.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Eksāmens ir paredzēts kā profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa, un to kārtos jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
  • Tas attieksies tikai uz tām augstskolām, kuras īsteno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.
  • Šobrīd septiņās Latvijas augstskolās ir iespējams apgūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību programmā "Tiesību zinātne".
  • Paredzams, ka eksāmens attieksies uz tiem studējošajiem, kas studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā sākuši 2019. gada rudens semestrī, tātad tiem, kas eksāmenu kārtos 2021. gadā.
Lai pārliecinātos par topošā jurista profesionālo sagatavotību, grozījumi Augstskolu likumā paredz valstī ieviest vienotu jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.

Eksāmens ir paredzēts kā profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa, un to kārtos jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Tieslietu ministrijas Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Lana Ivulāne skaidro, ka valsts vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens neattieksies uz koledžām. Tas attieksies tikai uz tām augstskolām, kuras īsteno otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Programmu daudzums nav veicinājis izglītības kvalitāti

Šobrīd septiņās Latvijas augstskolās ir iespējams apgūt otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību programmā "Tiesību zinātne". Grozījumus Augstskolu likumā ierosinājuši Saeimas deputāti. Kā uzsvērts likumprojekta anotācijā, kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma pieaudzis tiesību zinātņu studiju programmu skaits, kas ilgtermiņā, trūkstot pietiekami augstām un vienotām prasībām juridiskās izglītības iegūšanai, mazinājis juridiskās izglītības kvalitāti valstī. Tas novedis pie tā, ka lielai daļai tiesības zinātņu studentu ir salīdzinoši vājas zināšanas un prasmes jurisprudencē.

Iemesls tam ir arī tas, ka katra augstskola studentu teorētiskās zināšanas vērtē pēc saviem ieskatiem, lai piešķirtu valsts atzītu izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Diplomu saņem gan tie, kuri mācās augstskolā ar augstām prasībām, gan tie, kuri mācās augstskolā ar zemām prasībām. Tomēr jurista profesija ir saistīta gan ar juridiskās palīdzības sniegšanu citām personām to tiesību aizsardzībā, gan ar valstiski svarīgu amatu (tostarp tiesneša, prokurora).

Pētījumu par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veikusi arī Augstākās izglītības padome. Likumprojekta anotācijā uzsvērtie rezultāti par situāciju tiesību zinātņu studiju virzienā vēsta, ka vairāku augstākās izglītības iestāžu darbība aktīvāk vērsta uz peļņas palielināšanu, nevis programmu kvalitātes paaugstināšanu. Tāpat vairākās augstākās izglītības iestādēs programmu kvalitāte raksturota kā vāja un neatbilstoša Eiropas Savienības noteiktajām prasībām.

"Lai nodrošinātu to, ka darba tirgū nonāk augsti kvalificēti speciālisti, virzāmies uz vienotu valsts eksāmenu. Tas ļaus pārliecināties par juristu profesionālo sagatavotību, kā arī cels izglītības kvalitāti un prestižu kopumā," norāda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

Vienots eksāmens nemainīs augstskolu autonomiju

Grozījumi Augstskolu likumā nosaka, ka valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt ne tikai diplomdarba vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šāds atvērts regulējums nepieciešamības gadījumā ļautu ieviest valsts eksāmenu ne tikai jurista kvalifikācijas iegūšanai, bet arī citās nozarēs, ja tiktu konstatēta šāda nepieciešamība.

Kā skaidro Tieslietu ministrija, vienota eksāmena ieviešana nebūs pretrunā ar augstskolu autonomiju. Proti, saskaņā ar Augstskolu likuma 4. panta pirmo daļu augstskolas ir autonomas izglītības un zinātnes institūcijas ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp vadību un akadēmisko personālu. Augstskolas autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto un šim likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un augstskolu darbību reglamentējošu likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu.

Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai šīs, kā arī citas likuma normas, kurās noteiktas augstskolu tiesības, nevar tulkot atrauti no pārējām Augstskolu likuma tiesību normām. Tās jātulko kopsakarā, ņemot vērā, ka šā likuma mērķis ir reglamentēt augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai augstskolu autonomiju saskaņotu ar sabiedrības un valsts interesēm. Kaut gan valstij jāciena un jāievēro augstskolu autonomija un pašpārvalde, dodot augstskolām iespēju veikt savus Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus, tomēr augstskolu autonomija nav absolūta un neierobežota.

Pirmais eksāmens notiks 2021. gadā

Šobrīd tiek plānots, ka eksāmenam būs teorētiskā daļa (izvērstas atbildes uz jautājumiem rakstveidā) un praktiskā daļa (praktisku uzdevumu (kāzusu) risinājums rakstveidā), norāda L. Ivulāne. Plānots, ka eksāmens tiks organizēts šādās tiesību nozarēs:

  1. krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;
  2. civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības;
  3. konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;
  4. starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;
  5. tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture.

Valsts eksāmena saturiskā ietvara izstrādāšanai, kā arī tam, lai augstskolas varētu sagatavoties plānotajām izmaiņām, nepieciešams laiks. Paredzams, ka eksāmens attieksies uz tiem studējošajiem, kas studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā sākuši 2019. gada rudens semestrī. Tas nozīmē, ka pirmais eksāmens notiks 2021. gadā (maģistra studiju programmas noslēgumā jurista kvalifikācijas iegūšanai).

Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā 1. jūnijā.

Redakcijas piezīme: Saeima likuma grozījumus galīgajā lasījumā pieņēma šodien, 20. aprīlī.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv