SKAIDROJUMI

Augu miglošana. Vai par to jāinformē kaimiņš?

Vineta Vilcāne, LV portāls03.06.2015
"ĪSUMĀ"
  • Par neatbilstošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu jāziņo VAAD.
  • Vēlams kaimiņus informēt par plānotajiem miglošanas darbiem.
  • Augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir ierobežota aizsargjoslās.
  • Normatīvie akti jāievēro, lietojot jebkuras klases augu aizsardzības līdzekļus.
Lauksaimnieciskajā ražošanā mūsdienās plaši izmanto augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, augu aizsardzībai pret kaitīgajiem organismiem, augu dzīvības procesu ietekmēšanai u.c. gadījumos. Bez tiem neiztiek arī mazdārziņu īpašnieki.
Nereti rodas konflikti starp augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem un miglojamā lauka tuvumā dzīvojošajiem. Šeit saduras divu pušu intereses. Zemnieks saimnieko ar plānotajām metodēm, savukārt kaimiņš uztraucas par iespējamo negatīvo ietekmi uz savu un tuvinieku veselību. Jāatceras, ka nepareizi lietoti augu aizsardzības līdzekļi var nelabvēlīgi ietekmēt ne tikai cilvēku un dzīvnieku veselību, bet arī apkārtējo vidi. LV portāla skaidrojumā lasiet, vai un kādos gadījumos ir jāinformē kaimiņi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu aizsardzības līdzekļi iedalās 1., 2. un 3.reģistrācijas klasē. Pirmās un otrās klases līdzekļus iegādāties un lietot var tikai tās personas, kurām ir iegūta speciāla apliecība. Savukārt trešās klases augu aizsardzības līdzekļus bez ierobežojumiem var iegādāties un lietot ikviens.

Par speciālās apliecības iegūšanu darbam ar 1. un 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem esam rakstījuši iepriekš skaidrojumā "Darbam ar bīstamākajiem augu aizsardzības līdzekļiem nepieciešams iegūt apliecību".

Lietojot jebkuras klases augu aizsardzības līdzekļus, jāievēro MK noteikumi Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" un citi normatīvie akti, kas paredz ierobežojumus.

Jāievēro marķējuma norādes

Augu aizsardzības līdzekļus drīkst lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, un nepārsniedzot norādīto devu. Tāpat jāievēro marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Jāņem vērā Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktie labas augu aizsardzības prakses principi, kas pieejami Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.

Lietošanai jāizvēlas pēc iespējas tādi līdzekļi, kuri potenciāli rada mazāku risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav kvalificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu.

Normatīvajos aktos ir noteiktas prasības, kas jāievēro ikvienam, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Ir aizliegts:

  • iesaistīt darbā personas, kas jaunākas par 18 gadiem, grūtnieces un mātes, kas baro bērnu ar krūti;
  • izmantot bojātas, nenoregulētas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas, kā arī iekārtas, kas nav pārbaudītas normatīvajos aktos par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām noteiktajā kārtībā;
  • atstāt bez uzraudzības sagatavotus darba šķidrumus un neizlietotus augu aizsardzības līdzekļus;
  • izliet smidzināšanai paredzētā darba šķidruma atlikumu;
  • nepiederošām personām uzturēties vietā, kur strādā ar augu aizsardzības līdzekļiem;
  • ēst, dzert un smēķēt.

Pirms miglošanas darbu uzsākšanas jāpievērš uzmanība laika apstākļiem. MK noteikumu Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" 18.punkts paredz, ka apsmidzināt laukus drīkst tikai tad, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē; ja smidzinātājs ir aprīkots ar rūpnieciski komplektētām palīgierīcēm, kas mazina vēja ietekmi uz smidzinājumu, nodrošinot smidzinājuma nokļūšanu tikai uz paredzētās apstrādājamās virsmas. Augus atļauts apsmidzināt arī tad, ja vēja ātrums ir lielāks, bet nepārsniedz astoņus metrus sekundē. VAAD speciālisti atgādina – vēja ātrums un virziens būtu jāpārbauda uz lauka un, uzsākot smidzināšanu, arī jāpārliecinās, vai vēja virziens ir apsmidzināmā lauka virzienā, nevis virzienā uz kaimiņu laukiem. Palielinoties vēja ātrumam un mainoties virzienam, augu aizsardzības līdzekļu lietošana jāpārtrauc.

Vai jāinformē par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu?

Normatīvie akti paredz atsevišķus gadījumus, kuros augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir ierobežota. Aizsargjoslu likuma 37.pants nosaka – virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā 10 metrus platā joslā aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Savukārt likuma 39.pants paredz, ka aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Ik gadu vasaras sezonā rodas nesaskaņas starp iedzīvotājiem un lauksaimniekiem, kuri savus laukus un dārzus apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Iedzīvotāji, kuru dzīvojamās mājas atrodas tiešā tuvumā miglojamajiem laukiem, izsaka pretenzijas pret aizsardzības līdzekļu lietošanu un bažas par savu veselību un drošību. Normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi, kādā attālumā no dzīvojamās mājas, ganībām, sakņu dārziņa u.tml. drīkst apstrādāt laukus ar augu aizsardzības līdzekļiem. Tāpat augu aizsardzības līdzekļu lietotājam normatīvajos aktos nav par pienākumu noteikts brīdināt miglojamās teritorijas tuvumā dzīvojošos par plānotajiem darbiem, apstiprina VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

"Likums miglot lauku neliedz pat, ja tas beidzas kaimiņa mājas durvju priekšā."

Brīdināšana ir obligāta, ja plānots lietot augu aizsardzības līdzekļus, uz kuru marķējuma ir norāde "Toksisks bitēm" vai ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums R57. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.950 20.punktu trīs dienas pirms sējumu vai stādījumu apstrādes jābrīdina bišu saimju tiesiskie valdītāji, kuru bišu dravas vai stropi atrodas divu kilometru rādiusā no apstrādājamās vietas un kuru bišu saimes ir reģistrētas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā.

Par prasību ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību ir atbildīgs ikviens augu aizsardzības līdzekļu lietotājs, kā arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operators. Tas nozīmē, ka lietotājam jābūt gatavam uzņemties atbildību par zaudējumiem, kas var rasties viņa darbības rezultātā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 102.2pants par augu aizsardzības līdzekļu glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu fiziskajām personām paredz naudas sodu no 7 līdz 350 eiro, juridiskām personām – no 15 līdz 700 eiro. Ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, sods ir vēl lielāks. Ja bezatbildīgās rīcības ar augu aizsardzības līdzekļiem rezultātā, piemēram, bojā iet bites, tad vainīgajai personai būs jāsedz radušies zaudējumi bišu īpašniekam. Latvijas tiesu praksē ir šādi gadījumi.

Kaimiņiem jādraudzējas!

Likums miglot lauku neliedz pat, ja tas beidzas kaimiņa mājas durvju priekšā, bet tas nenozīmē, ka šādu praksi vajadzētu īstenot. Mēdz būt situācijas, kad zemes īpašnieks iznomājis savu zemi līdz ar pagalma robežu un ir neapmierināts, ka lauksaimnieks to apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem. D.Ūdre uzsver, ka kaimiņiem svarīgi ir uzturēt savstarpējo kontaktu un informēt par plānoto lauka miglošanu, lai arī normatīvie akti to nepieprasa.

VAAD aicina lauksaimniekus pirms lauku apstrādes apzināt tā tuvumā dzīvojošos, īpaši bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri ir jutīgāki, bioloģiskos lauksaimniekus un informēt par plānoto lauka apstrādi ar augu aizsardzības līdzekļiem. Tas dod iedzīvotājiem iespēju pēc viņu ieskatiem veikt piesardzības pasākumus iespējamās kaitīgās ietekmes mazināšanai, piemēram, neizvest lopus ganībās, aizvērt logus, neuzturēties lauka tuvumā utt. Tāpat lauksaimniekiem vēlams izskaidrot, kādēļ nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu lietošana un kādus līdzekļus paredzēts lietot, ja iedzīvotājiem rodas šādi jautājumi, uzklausīt kaimiņu bažas un mēģināt tās novērst.

"Svarīgi kaimiņiem uzturēt savstarpējo kontaktu un informēt par plānoto lauka miglošanu."

Ja kaimiņa laukos ik sezonu tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, var apsvērt iespēju gar īpašuma robežu izveidot barjeru, piemēram, ierīkot dzīvžogu.

Šaubu gadījumā par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem var sazināties ar VAAD reģionālo nodaļu speciālistiem un informēt par radušos situāciju. Kontaktinformācija pieejama VAAD mājaslapā.

Par konkrētiem gadījumiem, kad tiek fiksēta prasībām neatbilstoša augu aizsardzības līdzekļu lietošana, jāsazinās ar tuvāko VAAD reģionālo nodaļu un jāsniedz nepieciešamās ziņas. Informāciju var arī ierunāt, zvanot uz VAAD uzticības tālruni 67550944, tā noteikti tiks pārbaudīta.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv