Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka 14. jūnijā ir izveidojusies tradīcija, ne tikai doties pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu ziedus un godinātu komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Ārlietu ministrijā šajā dienā jau ir ierasts atvērt grāmatu vai atklāt izstādi, kas veltīta ārlietu dienesta darbiniekiem, diplomātiem – 1941. gadā represētajiem.
"Pagājušajā gadā mēs atklājām ļoti emocionālu izstādi, kurā bija aplūkojami dokumenti par cilvēkiem, kas tika represēti, nošauti, izsūtīti uz Sibīriju un kas strādāja Latvijas ārlietu dienestā. Šodien, pēc gada, kopā ar izdevniecības "Lauku Avīze" kolēģiem mēs atveram grāmatu par bijušo ārlietu ministru, vēstnieku Ludvigu Sēju. Viņa un daudzu citu mūsu diplomātu liktenis 20. gadsimta 30. gadu nogalē un 40. gados ir cieši saistīts ar Latvijas ārlietu dienesta vēsturi. Bija cilvēki, kas gāja bojā Staļina lēģeros. Bija cilvēki, kas turpināja nest Latvijas vārdu ārpus valsts – tāds bija vēstnieks Kārlis Zariņš. Bija cilvēki, kas izgāja Golgātas ceļu un atgriezās Latvijā, dokumentēja savu dzīves gaitu gan dienasgrāmatās, gan memuāros, cīnījās par Latvijas valsti, kā to darīja Ludvigs Sēja, arī vācu okupācijas laikā, būdams Latvijas Centrālās padomes ģenerālsekretārs, un tika represēts no divām varām – Hitlera Vācijas puses un Staļina Padomju Savienības puses. Viņa ieguldījums bija ne tikai Latvijas diplomātiskajā dienestā, panākot ASV lēmumu par Latvijas atzīšanu un strādājot Baltijas Savienības virzībā. Viņš turēja augstu Latvijas diplomātiju arī šeit – okupētajā Latvijā. Tādēļ varam paraudzīties uz mūsu diplomātiju, uz mūsu cilvēkiem no jauna skatupunkta."
Turpinājumā ministrs uzsvēra, ka grāmatai neapšaubāmi caurvijas liela sāpe par zaudēto Latvijas valstiskumu. Tomēr vienlaikus var skaidri redzēt, kā bezizejas situācijā Ludvigs Sēja – bijušais ārlietu ministrs, diplomāts – cīnījās par Latvijas valsts atjaunošanu, tad, kad par to daudzi nedomāja, Latvijas Centrālās padomes rindās. Pēcāk viņš cieta un aprakstīja savas gaitas gan Padomju savienības nometnēs, gan hitleriskās Vācijas nometnēs –, rakstot ar domu, ka reiz kāds to lasīs.
"Šodien ir pagājuši gandrīz 50 gadi, un mums ir iespēja ar viņa rakstīto iepazīties. Paldies visiem, kas sekmējuši šī izdevuma tapšanu – izdevniecībai un vēsturniekam Uldim Neiburgam", noslēgumā sacīja ministrs.
Grāmatas idejas autors, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Dr. hist. Uldis Neiburgs savukārt uzsvēra, ka grāmata par izcilo Latvijas patriotu, sūtni un diplomātu Ludvigu Sēju nebūtu kļuvusi iespējama bez viņa ģimenes locekļu atbalsta, kas rūpīgi šos gadus glabājuši viņa dzīves un darbības liecības un kas tagad nodotas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.
Ar grāmatas tapšanu klātesošos iepazīstināja izdevniecības "Lauku Avīze" redaktore Renāte Neimane.
Līdztekus grāmatas atvēršanai tika atklāta arī Ārlietu ministrijas un Okupācijas muzeja kopīgi veidotā izstāde "Ludvigs Sēja – diplomāts, ārlietu ministrs, totalitāro režīmu represētais". Izstādē izmantotās fotogrāfijas un dokumenti lielākoties ir no L. Sējas privātā arhīva, ko vairāku gadu desmitu garumā ir saglabājuši viņa tuvinieki – Kalniņu dzimta.
Izstāde papildināta arī ar dokumentiem no Ārlietu ministrijas arhīva un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva.
Šogad aprit 135 gadi, kopš dzimis diplomāts un ārlietu ministrs Ludvigs Sēja. Vairāk par viņa personību var lasīt arī Ārlietu ministrijas mājaslapā.
