Lai gan Latvijas prezidenta darba vizīte Francijā norit tikai vienu dienu, tās programma ir plaša, akcentējot Latvijas un Baltijas vietu Eiropas kultūrā un kopīgas nākotnes veidošanā.
Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurría), lai pārrunātu uzlabojumus un reformas nodokļu, izglītības, veselības un citās jomās, kādas Latvija ir veikusi, iestājoties organizācijā 2016. gadā.
Savukārt, lai nepastarpināti diskutētu par Eiropas nākotnes attīstības jautājumiem, Valsts prezidents R. Vējonis Parīzē šodien tiekas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. "Latvijai ir svarīgi būt daļai no aktīvās Eiropas, daļai no nākotnes diskusijas. Trīs Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu sniegs mums nepastarpinātu iespēju iesaistīties diskusijā par Eiropas nākotnes jautājumiem," pirms tikšanās atzīmēja Valsts prezidents R. Vējonis.
Izstāde – vērienīgākais simtgades projekts
Darba vizītes Francijā noslēgumā trīs Baltijas valstu prezidenti un Francijas prezidents Emanuels Makrons Orsē modernās mākslas muzejā atklās Baltijas valstu simtgadēm veltīto izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā".
Izstāde, kuru būs iespējams aplūkot no 9. aprīļa līdz 15. jūlijam, Francijas un plašākai starptautiskai sabiedrībai sniegs iespēju iepazīt Baltijas valstu simbolisma mākslu. Tas ir viens no vērienīgākajiem un vēsturiskākajiem Baltijas valstu sadarbības projektiem mākslā kopš 1937. gada. Šis grandiozais projekts tiek īstenots pēc Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iniciatīvas sadarbībā ar nacionālajiem mākslas muzejiem Tallinā un Viļņā. Vienlaikus ar šo izstādi svinīgi tiek atklātas muzeja telpas pēc restaurācijas.
Apjomīgo ekspozīciju veido četru Baltijas valstu muzeju kolekcijas vairāk nekā 150 darbi – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa). Šie darbi radīti Baltijā no 1890. gada līdz 20. gadsimta 20. gadiem, un vairums izstādē pārstāvēto autoru darbu Francijā tiks izstādīts pirmo reizi. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu pārstāvēs vairāk nekā 60 darbu vienības. Eksponātu vidū ir arī šobrīd pastāvīgajā ekspozīcijā iekļauti Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles darbi.
Izstādes virskurators un tās koncepcijas autors ir starptautiski pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, vairāku grāmatu un rakstu autors, daudzu izstāžu kurators Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija), kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Projekta mērķis ir atklāt tā laika Baltijas valstu mākslinieku profesionāli augsto līmeni un rakstura īpatnības, kas iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Rodolfa Rapeti dziļāku pētījumu par Baltijas simbolisma mākslu varēsim lasīt izstādes katalogā.
"Latvijas simtgade tiek svinēta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski kopā ar mūsu draugiem un atbalstītājiem visā pasaulē. Simtgades starptautiskā kultūras programma ir iespēja plaši izskanēt Latvijas vārdam un mūsu valsts 100 gadus senajai vēsturei. Esam lepni par šo fantastisko notikumu, kas spilgti iezīmē mūs pasaules kartē un stāsta par laiku, kurā visas trīs Baltijas valstis veidoja savu nacionālo identitāti. Starptautiskā simtgades svētku programma turpina kopš mūsu valsts pirmsākumiem aizsākto praksi veidot un uzturēt saikni ar Latvijai nozīmīgiem starptautiskajiem partneriem, un Francija ir viena no tām. Kas zīmīgi, tieši Francijas prezidents pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 15. maijā bija pirmais rietumvalstu vadītājs, kas ieradās Latvijā valsts vizītē," uzsver Kultūras ministrija.
