MINISTRU KABINETĀ

Plāno veidot pašvaldību sadarbības teritorijas un administratīvos centrus

Linda Balode, LV portāls06.02.2018
"ĪSUMĀ"
  • VARAM ir uzdots ieviest pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu.
  • Pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis ir nostiprināt teritorijas ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem.
  • 11. Saeima jau otrajā lasījumā bija pieņēmusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzēja īstenot teritoriju apvienošanos jeb jaunu pašvaldību izveidošanas kārtību.
  • Likumprojektu pārņēma 12. Saeima. Taču līdz tam brīdim tas "apauga" ar 32 priekšlikumiem.
  • Lai produktīvāk virzītos uz priekšu, atbalstu guva sadarbības teritoriju izveidošana.
  • MK iesniegtā likumprojekta 4. pielikums paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas un to administratīvos centrus, kuros pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas sadarbojas savas kompetences ietvaros.
  • Likumprojekts nemaina pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu 110 novados ar to administratīvajiem centriem un 9 republikas pilsētām.
Gada sākumā Ministru kabinets atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iesniegto likumprojektu ”Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Taču jau tagad izskan viedokļi, ka šāda teritoriju apvienošana, gluži pretēji, samazinās sadarbības iespējas.

Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2014.–2020. gadam 391. punktā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir uzdots ieviest pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu. Proti, konsultējoties ar pašvaldībām, VARAM ir jānosaka valstī administratīvo teritoriju grupas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvarā pašvaldības var apvienoties vai sadarboties.

Zināms, ka šobrīd no 119 administratīvajām teritorijām 57 teritorijas neatbilst likumā noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem. Turklāt tagadējais Ministru kabineta (MK) likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" ir izveidots pirms vairāk nekā četriem gadiem Saeimā iesniegtā un līdz galam neizskatītā likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" dēļ, ko pārņēma 12. Saeima.

Ar mērķi veicināt policentrisku attīstību

MK iesniegtā likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis ir nostiprināt teritorijas ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tādējādi valstī veicinot policentrisku attīstību.

"Pieņemot likumprojektu, pašvaldību sadarbības iespējas mazināsies."

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis ir pārliecināts, ka, pieņemot minēto likumprojektu, pašvaldību sadarbības iespējas mazināsies, turklāt likums jau pašlaik paredz iespējas īstenot pašvaldībām sadarbību:

  • gan sadarbības formā (vairākas pašvaldības deleģē savus pārvaldes uzdevumus vienas pašvaldības iestādei);
  • gan kopdarbības formā (izveidojot iestādi, kura nav padota nevienai pašvaldībai un kurā pārraudzību īsteno kopīgi izveidota padome, vai izveidojot komercsabiedrību, kurā katrai pašvaldībai ir kapitāla daļas).

Jāvērš uzmanība, ka tas nav LPS vienots (oficiāls) viedoklis.

Būtiskākie secinājumi zināmi jau sen

VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults kā svarīgākos valdībā izskatītos jautājumus norāda 2013. gada izskatīto informatīvo ziņojumu "Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums" un Saeimā iesniegto atzinumu par valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējām, nododot tās vietējām pašvaldībām. Minētajos dokumentos ietvēra šādus būtiskākos secinājumus:

  • izveidots liels skaits novadu, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem;
  • daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;
  • izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu;
  • pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas;
  • izveidots samērā liels mazo novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas, realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi, kā arī daudzu "mazo" novadu pašvaldībām ir lieli administratīvie izdevumi.

Turpmākā rīcība ieilgusi

A. Šults paskaidro arī turpmāko rīcību, kas izriet no iepriekš minēto dokumentu secinājumiem:

  • izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem;
  • izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām;
  • virkni valsts tiešās pārvaldes funkciju un uzdevumu būtu lietderīgi decentralizēt attiecībā uz vietējām pašvaldībām, neveidojot apriņķu pašvaldības;
  • līdz atbilstošas pašvaldību sistēmas izveidei kā pārejas periods būtu pašvaldību sadarbības teritoriju veidošana un pašvaldību sadarbības organizēšana.

"Lai īstenotu iepriekš minēto, MK 2013. gada nogalē iesniedza Saeimā likumprojektu, kas paredzēja veidot administratīvo teritoriju grupas tālākai pašvaldību brīvprātīgai apvienošanai un atteikties no apriņķu pašvaldību izveides, ņemot vērā, ka apriņķu izveidei vairs nebija bāzes, jo 26 rajona pašvaldības un to teritorijas 2009. gadā likvidēja un to funkcijas un mantu nodeva novadiem," stāsta A. Šults.

Pārāk daudz priekšlikumu

11. Saeima jau otrajā lasījumā bija pieņēmusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzēja veikt teritoriju apvienošanos jeb jaunu pašvaldību izveidošanas kārtību. "Bija nolemts izslēgt terminu "apriņķi", kas nozīmē atteikties no idejas, ka Latvijā ir divu līmeņu pašvaldības," skaidro 12. Saeimas deputāts Juris Šulcs.

Pirms vairāk nekā četriem gadiem iesniegto likumprojektu pārņēma 12. Saeima. Taču līdz tam brīdim likumprojekts "apauga" ar 32 priekšlikumiem.

"Valdības rīcības plāns paredz pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanu."

"Lai produktīvāk virzītos uz priekšu, notika vairākas koalīcijas deputātu un VARAM darbinieku tikšanās, kurās atbalstu neguva ideja par pašvaldību reformas turpināšanu atbilstoši likuma prasībām, bet gan uzsākt jaunas idejas izstrādi par sadarbības teritoriju izveidošanu," norāda J. Šulcs.

Deputāts stāsta, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskatīja par nelietderīgu diskutēt un izskatīt iesniegtos priekšlikumus, kamēr nebūs saņēmusi no VARAM grozījumus likumā, kas saistīti ar sadarbības teritoriju izveidošanu.

MK likumprojekts paredz 29 pašvaldību sadarbības teritorijas

Valdības rīcības plāns paredz pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanu. "2017. gadā, izskatot valdībā ziņojumu "Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi", VARAM uzdeva iesniegt MK attiecīgu likumprojektu," norāda A. Šults.

Taču J. Šulcs skaidro, ka "šobrīd atbildīgā Saeimas komisija ir vairākkārt savās sēdēs uzklausījusi VARAM pārstāvju ziņojumus par grozījumu izstrādes gaitu, taču nesen, izskatot VARAM sagatavoto dokumentu MK, to pamatoti kritizēja, un līdz Saeimas atbildīgajai komisijai tas vēl nav nonācis".

MK iesniegtā likumprojekta 4. pielikums paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas un to administratīvos centrus, kuros pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas sadarbojas noteiktas kompetences ietvaros.

Pašvaldību sadarbības teritorijas un to administratīvie centri

Administratīvi teritoriālo iedalījumu nemaina

MK likumprojekts nemaina pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu 110 novados ar to administratīvajiem centriem un 9 republikas pilsētām. A. Šults uzskata, ka otrā līmeņa administratīvais iedalījums ir nepieciešams, lai kompensētu 2009. gadā īstenotās administratīvi teritoriālās reformas sekas.

Pašreiz no 119 administratīvajām teritorijām 57 teritorijas neatbilst likumā noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem, kā rezultātā valsts administratīvi teritoriālais strukturējums ir ļoti sadrumstalots gan pēc teritoriju platības, gan iedzīvotāju skaita, proti, mazākajā novadā dzīvo ap 1000, bet lielākajā – ap 35 000 iedzīvotāju.

Grūti orientēties

"Iedzīvotāju skaitam pašvaldībā ir būtiska nozīme, lai pašvaldība savas funkcijas izpildītu racionāli, ar samērīgām izmaksām un sniegtu pakalpojumus pienācīgā kvalitātē, tomēr nereti mazāko novadu pašvaldību iedzīvotājiem savu pašvaldību sniegtie pakalpojumi jārod citā pašvaldībā, kā arī pašu pakalpojumu sniegtā kvalitāte pašvaldībās ir atšķirīga," skaidro A. Šults, norādot, ka praksē ir arī gadījumi, kad novadu administratīvo centru nosaka citā pašvaldībā.

VARAM ieskatā gan iedzīvotājiem, gan nereti pašai valsts pārvaldes sistēmai ir grūti orientēties, kādos teritoriālos ietvaros tiek sniegti pašvaldību pakalpojumi un kāda ir to izpildes kvalitāte.

"Paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas un to administratīvos centrus."

"Līdz ar to pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un tādējādi radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai," uzskata A. Šults.

Laika un politiskās izšķiršanās jautājums

Pēc A. Šulta domām, nosakot likumā sadarbības teritorijas, tās pēc nepieciešamības var integrēt jebkuros tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos, turklāt šīs teritorijas var ieņemt noteiktu vietu sabiedrības sadzīvē un ilgtermiņā veidot teritoriālo identitāti.

"Tā kā daudzas pašreizējās teritorijas neatbilst likumam un nav piemērotas pašvaldību funkciju apjomam, jauns valsts teritoriālais strukturējums ir tikai laika un politiskās izšķiršanās jautājums, kur sadarbības teritorijas var kalpot kā ceļa posms brīvprātīgam, bet regulētam pašvaldību apvienošanās procesam," turpina A. Šults.

"Tuvākajos gados brīvprātīga pašvaldību apvienošanās būs realitāte."

Savukārt J. Šulcs uzskata, ka šajā sasaukumā diez vai pieņems grozījumus attiecībā uz sadarbības teritorijām. Vēl mazāku cerību viņš saskata, ka pirms Saeimas vēlēšanām deputāti spēs vienoties par pašreizējā likuma prasību izpildīšanu, proti, ka ir jāveic pašvaldību apvienošana, kas neatbilst likuma kritērijiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir vienojusies, ka līdz šī sasaukuma beigām deputāti izstrādās un nodos Saeimai izlemšanai grozījumus, kas ir saistīti ar iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties.

Teritoriju apvienošana tikai samazinās sadarbības iespējas

J. Šulcs norāda, ka sadarbības teritoriju noteikšana ar likumu neko neatrisinās, bet gan ierobežos pašvaldības savu likumā noteikto funkciju realizācijā: "Bieži jautājumus risina, sadarbojoties ar dažādām pašvaldībām neatkarīgi no to atrašanās vietas, turklāt pret stingri noteiktām sadarbības teritorijām iebilst arī daudzas pašvaldības – tāds regulējums vairāk būtu nepieciešams valsts institūcijām."

Taču deputāts arī prognozē, ka tuvākajos gados brīvprātīga pašvaldību apvienošanās būs realitāte, jo to pieprasīs paši atsevišķu pašvaldību iedzīvotāji, proti, pieredze pēc 2009. gada pašvaldību reformas apliecina, ka lielākām pašvaldībām ir reālākas iespējas (arī finansiālās) atrisināt iedzīvotājiem svarīgus jautājumus, savukārt to sekmēs (ja atkal kāds negribēs izmainīt) arī pašlaik spēkā esošais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv