PROBLĒMA

Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (ll)

Inese Helmane, LV portāls28.08.2017
"ĪSUMĀ"
  • Darba grupās, kurās ir iesaistīti gan Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, gan sociālie partneri, notiek darbs pie likumdošanas pilnveidošanas, lai reglamentētu dzīvnieku turēšanas vietu izveidošanas un uzraudzības nosacījumus.
  • Juridiska bezspēcība ir tajā, ka nevienu nevar piespiest reģistrēties kā dzīvnieku patversmei.
  • Risinājums varētu būt MK noteikumu Nr. 266 – vispārējās labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai – pārskatīšana un labturības prasību paaugstināšana.
  • Šobrīd dzīvnieku patversmei noteiktas augstākas dzīvnieka turēšanas un labturības prasības, nekā tās ir dzīvnieku īpašniekiem.
  • Pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var noteikt maksimālo dzīvnieku skaitu, ko atļauts turēt vienā adresē.
Institūcijas, kas ir atbildīgas par dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu, ir sarosījušās un sākušas darbu, lai pārskatītu spēkā esošo normatīvo aktu prasības dzīvnieku patversmēm. Ja pirmajā skaidrojuma daļā uzsvērām problēmas saistībā ar nereģistrētām dzīvnieku turēšanas vietām, tad šoreiz – par risinājumiem, lai sakārtotu dzīvnieku aizsardzības nozari.

Pašlaik darba grupās, kurās ir iesaistīti gan Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji, gan sociālie partneri, notiek darbs pie likumdošanas pilnveidošanas, lai reglamentētu dzīvnieku turēšanas vietu izveidošanas un uzraudzības nosacījumus. Darba grupā apspriež jautājumus, piemēram, par suņu apzīmēšanu un reģistrāciju, pārskata savvaļas dzīvnieku labturības prasības. Pēc darba grupas diskusijām ZM sagatavos priekšlikumus grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, saka ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga, neprecizējot, kad darbs varētu noslēgties.

Uz jautājumu, kas gadiem jau traucē dzīvnieku turēšanas vietu jautājumus sakārtot, ZM pārstāve uzskaita Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" noteiktos dzīvnieka īpašnieka pienākumus un atzīst, ka "vienmēr ir un būs personas, kuras nezināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ neievēros spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tāpēc jau Zemkopības ministrija ik pa laikam kopā ar iesaistītajām pusēm pārrunā un, ja nepieciešams, pilnveido spēkā esošos normatīvos aktus".

Savukārt patversmes "Dzīvnieku draugs" direktore Solvita Vība, kas piedalās darba grupā, atzīst: "Normatīvais regulējums tiešām ir jāpilnveido, precizējot suņu čipēšanas shēmu patversmēs, papildinot sadaļas par savvaļas dzīvniekiem patversmēs, bet šie noteikumi attiecas uz reģistrētām patversmēm, bet neattiecas uz nereģistrētām. Tur jau tā sāls!"

Vai vajadzētu kontrolēt stingrāk?

Uz LV portāla vaicājumu, ka varbūt vajadzētu stingrāku kontrolējošo darbu, ZM pārstāve atbild, ka "saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantā noteikto PVD uzrauga un kontrolē mājas (istabas) dzīvnieku labturību valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem. Personu privātīpašumā esošs dzīvoklis vai privātmāja, kurā tiek turēts suns un kaķis savam priekam, nav veterinārās uzraudzības objekts, un dienesta inspektori neveic regulāru kontroli šādos īpašumos. Valsts instanču pārstāvji (gan PVD, gan pašvaldības policija) kontroli personas privātīpašumā esošā dzīvoklī vai privātmājā veic tikai tad, ja saņemta sūdzība par konstatētajiem dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību pārkāpumiem".

"Vienmēr ir un būs personas, kuras nezināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ neievēro spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tāpēc jau Zemkopības ministrija ik pa laikam kopā ar iesaistītajām pusēm pārrunā un, ja nepieciešams, pilnveido spēkā esošos normatīvos aktus."

Savukārt oficiāli reģistrēto patversmju pārstāvji bilst, ka nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu problēmas neprasa normatīvā regulējuma maiņu, bet gan pašreizējā stingru uzraudzību un ieviešanu. "Kur ir problēma aizbraukt uz kādu konkrētu vietu un konstatēt pārkāpumus, un sniegt preses relīzi sabiedrībai, ka konkrētā vieta nav dzīvnieku patversme, tur ir dzīvnieku labturības pārkāpumi, aicinot cilvēkus doties tikai uz reģistrētām vietām, kas legāli nodarbina cilvēkus, legāli maksā nodokļus un sniedz atskaites?" jautā S. Vība.

Juridiska bezspēcība

Dzīvnieku patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone uzsver, ka "juridiska bezspēcība ir tajā, ka nevienu nevar piespiest reģistrēties kā dzīvnieku patversmei – vēl jo vairāk, PVD nemaz nevar reģistrēt kādu vietu kā dzīvnieku patversmi, ja tā neatbilst MK noteikumu Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību" prasībām. Risinājums varētu būt MK noteikumu Nr. 266 – vispārējās labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai – pārskatīšana un labturības prasību paaugstināšana. Tad vismaz no dzīvnieka aizsardzības viedokļa būtu vienalga, vai tas tiek turēts dzīvnieku patversmē vai privātīpašumā – no tā nemainās dzīvnieka turēšanas un labturības kritēriji. Šobrīd dzīvnieku patversmei noteiktas augstākas dzīvnieka turēšanas un labturības prasības, nekā tās ir dzīvnieku īpašniekiem, kuri nereti dzīvniekus tur antisanitāros apstākļos, ignorējot dzīvnieka fizioloģiskās un psiholoģiskās vajadzības".

I. Džonsone arī uzsver, ka nereģistrētām patversmēm nedrīkstētu būt iespējai ķert vai vākt klaiņojošus dzīvniekus. Vai, vēl vairāk, sniegt pakalpojumus pašvaldībām klaiņojošu dzīvnieku izmitināšanā.

LV portāls pārliecinājās, ka, piemēram, dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) "Minku SOS" mājaslapā rakstīts, ka tā "ķer un kastrē ielu dzīvniekus".

Varētu noteikt maksimāli turamo dzīvnieku skaitu

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 266 52. pantu mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums septiņu darbdienu laikā rakstiski informēt PVD teritoriālo struktūrvienību, ja tas pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir).

"Atšķirība ir, ka dzīvnieku patversme ir veterinārās uzraudzības objekts, kas pakļauts regulārām PVD pārbaudēm. Bet šādas vienas sugas dzīvnieku turēšanas vietas ir tikai informācija PVD zināšanai, tās tiek pārbaudītas tikai tad, ja tiek saņemtas sūdzības par dzīvnieku turēšanas vai labturības pārkāpumiem," skaidro I. Džonsone. "Pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var noteikt maksimālo dzīvnieku skaitu, ko atļauts turēt vienā adresē, – tikai tādā gadījumā rastos vismaz kaut kāds juridisks kritērijs, ka vienā adresē nedrīkst turēt neierobežotu skaitu dzīvnieku, nereģistrējoties ne kā dzīvnieku patversmei, ne kā dzīvnieku audzētavai, ne kā cita uzraudzībai pakļautai dzīvnieku turēšanas vietai."

"Kur ir problēma aizbraukt uz kādu konkrētu vietu un konstatēt pārkāpumus, un sniegt preses relīzi sabiedrībai, ka konkrētā vieta nav dzīvnieku patversme, tur ir dzīvnieku labturības pārkāpumi, aicinot cilvēkus doties tikai uz reģistrētām vietām, kas legāli nodarbina cilvēkus, legāli maksā nodokļus un sniedz atskaites?"

Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieka vietniece Lana Puntusa saka, ka pašvaldība savos normatīvajos aktos nav noteikusi dzīvnieku turēšanas skaita ierobežojumus, taču attiecībā uz mājdzīvniekiem normas ietvertas domes saistošajos noteikumos Nr. 80 "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" un Nr. 237 "Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli".

Neatbalsta kaķu barošanu daudzdzīvokļu namos un apkārtnē

S. Vība norāda, ka "vēl atsevišķa problēma, kura būtu jārisina sociālajiem dienestiem pašvaldībās, būtu to cilvēku un viņu dzīvnieku aprūpe, kuri paši par sevi nespēj parūpēties, bet uztur ļoti daudz dzīvnieku. Šie cilvēki gan parasti sevi nedēvē par patversmēm, bet arī šādas vietas ir liela problēma gandrīz katrā apdzīvotā teritorijā".

L. Puntusa atzīst, ka "Rīgas pašvaldība apzinās, ka tās teritorijā mīt bezsaimnieka kaķi, un ir iedzīvotāji, kas savu iespēju robežās veic šo bezsaimnieka dzīvnieku aprūpi. Taču valsts vai pašvaldību institūcijām nav pamata aizliegt personai rūpēties par dzīvniekiem, arī bezsaimnieka, tos barot un apkopt. Bet, rūpējoties par dzīvniekiem, būtu jādomā arī par kaimiņu labsajūtu, tādēļ uzskatām, ka kaķu barošana daudzdzīvokļu namu pagrabos, kāpņutelpās, bērnu spēļu laukumos, smilšu kastēs u. tml. nav atbalstāma. Personai, kas dzīvniekus baro, ir jāparūpējas, lai ēdiena pārpalikumi pēc ēdienreizēm tiktu savākti un vieta sakopta, lai nerastos nepatīkama smaka un netīrība. Nekorekta kaķu barošana, kuras rezultātā netiek savāktas ēdiena paliekas, rada nepatīkamu, antisanitāru vidi dzīvojamo ēku teritorijā, kā arī veicina negatīvu attieksmi no pārējo iedzīvotāju puses gan pret kaķu aprūpētājiem, gan konkrētās teritorijas kaķiem".

Mājas dzīvnieku sterilizācija ir nozīmīga klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanai, jo mazina dzīvnieku neplānotas un nekontrolētas vairošanās risku, tādēļ Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ik gadu rīko Rīgas pilsētas maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju dzīvnieku sterilizācijas un eitanāzijas pakalpojumu. Tā ietvaros šīs iedzīvotāju grupas pārstāvji var saņemt bezmaksas sterilizācijas vai eitanāzijas pakalpojumu dzīvniekam.

Savukārt bezsaimnieka kaķu problēmas risināšanai Mājokļu un vides departaments realizē klaiņojošo kaķu populācijas kontroles "noķer–sterilizē–atlaiž" programmu. Noķertos kaķus apskata sertificēts veterinārārsts, slimi un veci kaķi tiek eitanizēti, bet veselie kaķi sterilizēti, vakcinēti pret trakumsērgu, apzīmēti (tiem tiek nogriezts kreisās auss gals) un nogādāti atpakaļ dzīvesvietā.

KOMENTĀRI
2


drošības attēls
Nopietni
Iesaka:  +0 -1
Kurš gribētu, lai viņam nogriež kreisās auss galu kā atpazīšanas zīmi? Tas ir normāls risinājums 21. gadsimtā? Trūkst vārdu!
29.08.2017 09:25:13
Nepatīk
Patīk
Laura
Iesaka:  +4 -0
Dzīvnieku aizsardzības likuma neievērošana - jau gadiem! Joprojām ir pašvaldības, un daudzas, kuras jau nepilnus 20 gadus neievēro Dzīvnieku aizsardzības likumu - organizēt klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu pašu izveidotā patversmē vai patversmē, ar kuru noslēgts līgums. Visizteiktāk - jomā ar kaķiem, jo suņi kādu var sakost, par tiem cilvēki aktīvāk ziņo. Kad kāds beidzot sāks kontrolēt ŠO??? Biedrības un entuziasti uz savu entuziasmu un pēc brīvprātības principa cenšas šo caurumu salāpīt, pašvaldības vēsā mierā ignorē sev uzlikto pienākumu, līdzekļus tam neatvēl un ļoooti daudzās vietās vienkārši ĻAUJ šiem ielas kaķiem nekontrolēti vairoties. Pēc tam plikšķina acis un vainīgi izrādās tie, kuri aiz mīkstas sirds šos bomzīšus baro. Nu LOĢIKA???
28.08.2017 14:53:07
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv