PROBLĒMA

Pašvaldību avīzes - reklāma medija formātā

Laura Studente, LV portāls18.03.2015
Ne viena vien pašvaldība, lai informētu savus iedzīvotājus, nodrošina tos ar speciāliem izdevumiem, kas ļoti līdzinās plašsaziņas līdzekļiem – tajos pieejamas gan ziņas, gan apraksti un intervijas, kas pasniegtas pašvaldībai izdevīgā veidā. Februāra vidū Latvijas reģionālie mediji nosūtīja vēstuli Latvijas amatpersonām, kurā pieprasa izskatīt šo situāciju, aizliedzot pašvaldībām dibināt šādus izdevumus un maldināt iedzīvotājus par to, kas ir neatkarīga informācija.

Vēstuli, ko bija parakstījuši vairāki reģionālo plašsaziņas līdzekļu redaktori, 17.martā izskatīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude sēdes laikā norādīja, ka šādi pašvaldību izdevumi nāk klajā jau vismaz piecus vai sešus gadus, kropļojot mediju tirgu un graujot demokrātijas pamatprincipus. Pašvaldības izdod informatīvus izdevumus, kas būtībā ir reālu un neatkarīgu mediju imitācija jeb pašvaldību propaganda.

Respektīvi – teju ikvienā pašvaldībā tiek izdotas pašvaldību avīzes, veidotas mājaslapas, radio un televīzijas raidījumi. Kā norādīts vēstulē, šādi laikraksti iznāk Rīgā, Talsos, Jūrmalā, Ventspilī, Jelgavā, Iecavā un citur.

Pašvaldības kropļo mediju tirgu un grauj demokrātiju

Šajās pašvaldību avīzēs, gluži tāpat kā novadā iznākošajos reģionālajos medijos, tiek publicēti dažādi raksti un intervijas. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem ir grūti atšķirt, vai viņu priekšā ir neatkarīgs medijs vai pašvaldības avīze, un tas kopumā grauj preses neatkarības principus. Kā uzsvēra I.Plaude, nedrīkst pieļaut, ka pašvaldībām varētu piederēt mediji, kā arī to, ka "pašvaldību sabiedriskās attiecības nedrīkst piedāvāt kā žurnālistikas produktus".

Turklāt iedzīvotāju maldināšana nav vienīgais, ko nodara šie izdevumi. Pašvaldības savos izdevumos ievieto arī reklāmas, kas savukārt kropļo citu nozaru tirgu, jo, kā norādīts vēstulē, ne katram nekustamo īpašumu attīstītājam vai auto pārdevējam rodas iespēja reklamēties pašvaldību izdevumā.

Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne norādīja, ka, drukājot šos izdevumus, pašvaldība investē naudu savā reklāmā, ko tad arī sauc par informāciju iedzīvotāju interesēs. Tomēr pašvaldībai nebūtu jāveic mediju darbs, bet gan tikai jāinformē par konkrētām izmaiņām, piemēram, drukājot informatīvas lapas. Kā piemēru viņa minēja Lietuvu, kur ar likumu ir noteikts, ka pašvaldībām nedrīkst piederēt mediji.

Deputātus apmāca, kā nesniegt žurnālistiem informāciju

Šādu pašvaldības izdevumu uzturēšana arī kropļo konkurenci, jo materiāla veidošanā pašvaldībai vienmēr ir priekšroka. Reģionālo mediju žurnālisti to izjūt tad, kad nepieciešams iegūt informāciju saviem rakstiem. Reģionālos medijus apzināti kavē, jo pašvaldību domēs sabiedrisko attiecību pārstāvji nesniedz informāciju vai speciāli sniedz to tikai rakstiskā veidā, kā arī deputāti nereti nobalso par žurnālistu izraidīšanu no sēdēm,  tādējādi tiem liedzot pieeju informācijai.

Kā norādīts vēstulē, ar valsts atbalstu Latvijas Pašvaldību savienība ir laidusi klajā izdevumu "Deputāta rokasgrāmata", kur sniegtas pamācības jaunievēlētiem deputātiem un pašvaldību darbiniekiem, kā kavēt žurnālista darbu.

Ierosina veidot Valsts mediju fondu, kas atbalstītu medijus

Pašvaldības nereti cenšas iegūt bezmaksas reklāmu neatkarīgajos medijos. Vēstulē norādīts, ka arī ministrijas un to struktūrvienības veic sabiedrības informēšanas kampaņas, kur šim mērķim ir nolīgti sabiedrisko attiecību dienesti, kas tad arī vēlas panākt informācijas bezmaksas reklāmu reģionālajos medijos. Vēstulē uzsvērts, ka šie arī ir tie iemesli, kāpēc daudzi reģionālie mediji strādā ar zaudējumiem un ir apdraudēta to būtiskākā misija un uzdevums – pildīt sabiedriskā procesa uzrauga lomu.

Līdz ar to reģionālie mediji savā vēstulē pieprasa, lai tiktu pārtraukta mediju tirgus kropļošana:

  • nepieļaujot, ka mediju īpašnieki ir pašvaldības, politiskās partijas un reliģiskās organizācijas un to veidotās kapitālsabiedrības;
  • likumos un MK noteikumos paredzot nopietnu atbildību par pašvaldību, valsts iestāžu, partiju un reliģisko organizāciju pārkāpumiem, pieļaujot mediju tirgus kropļošanu;
  • aizliedzot jebkādas komercreklāmas ievietošanu pašvaldību izplatītajos informācijas nesējos: biļetenos, mājaslapās, portālos, vides reklāmās.

Tāpat vēstulē izskan priekšlikums izveidot Valsts mediju fondu (līdzīgi kā Kultūrkapitāla fonds), kas piesaistītu gan valsts, gan Eiropas Savienības, sabiedrisko organizāciju un fondu, kā arī sociālo partneru finansējumu. Šis fonds grantu un konkursu kārtībā finansētu kvalitatīvus pētījumus mediju jomā, analītiskus un sociāli nozīmīgus žurnālistu pētījumus, žurnālistu mūžizglītības pētījumus, kā arī atbalstītu žurnālistu profesionālo izglītību, kas palīdzētu arī reģionālo izdevumu kvalitātes celšanai.

Cieš ne tikai reģionālie, bet arī nacionālie plašsaziņas līdzekļi

Kultūras ministrijas mediju politikas pamatnostādņu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns norādīja, ka mediji tiek ietekmēti ne tikai līdz ar vārda brīvības kropļošanu, bet situācijai ir arī ekonomisks raksturs, jo tiek aizskarti komerciālie mediji. Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju ienākumus un ilgtspēju, turklāt var runāt arī par konkrētiem zaudējumiem, kas piemeklē medijus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis akcentēja, ka šī pati problēma attiecas ne tikai uz reģionālajiem, bet arī nacionālajiem preses izdevumiem, jo arī tiem tiek grauts ekonomiskais pamats. Kā risinājumus G.Kļavinskis redz divus. Pirmais būtu aizliegt pašvaldības izdevumus, kas, visticamāk, nenotiks. Otrs, reālākais, būtu precīzi noteikt, ko šajos izdevumos var publicēt. Lai gan par šo problēmu asociācija runā jau kopš 2003.gada, tomēr šai laikā pašvaldību preses izdevumu ir kļuvis vēl vairāk un tie tikai turpina attīstīties.

Pašvaldības un deputāti iestājas par saviem izdevumiem

Komisijas sēdē neviens nemēģināja noraidīt apgalvojumu, ka pašvaldību izdevumi ļoti līdzinās medijiem, tomēr tika atgādināts, ka tie ir vienīgais veids, kā daudzi iedzīvotāji saņem informāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta vadītājs Aivars Draudiņš piekrīt, ka pastāv problēma, tomēr atzīmēja, ka daudzi iedzīvotāji nevar pasūtīt laikrakstus, tāpēc, ja nav šāda pašvaldību izdevuma, tie neiegūst nekādu informāciju.

"Pašvaldību sabiedriskās attiecības nedrīkst piedāvāt kā žurnālistikas produktus."

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Gunta Kurme norādīja, ka februārī savienībai ir bijusi tikšanās ar Latvijas Žurnālistu asociāciju, lai pārrunātu samilzušo jautājumu ar pašvaldību izdevumiem. Arī G.Kurme atzina, ka pašvaldības izdevumiem ir liela nozīme informācijas sniegšanā iedzīvotājiem, jo reģionālie laikraksti neaizsniedz visus iedzīvotājus. Viņa uzsvēra, ka ne vienmēr likvidēšana ir pareizais risinājums. LPS tā vietā iesaka šo izdevumu veidošanai izstrādāt vadlīnijas sabiedrisko attiecību speciālistiem, par ko spriedīs jūnijā.

Līdzīgās domās bija arī deputāti. Augusts Brigmanis uzreiz norādīja, ka par likuma grozījumiem nebalsotu. Savukārt Valters Dambe uzskata, ka reģionālā prese vairs nespēj nosegt novadu teritoriju: "Pašvaldībām ir pienākums informēt, tāpēc ir jādomā, kā darīt pieejamus domes saistošos noteikumus; tāpat iedzīvotājiem ir tiesības uzzināt arī par bērnu deju kolektīvu uzstāšanos Ukrainā, Krievijā vai Vācijā, jo reģionālā prese par šādiem notikumiem neraksta, vai arī ir ļoti dārgi jāsamaksā. Neraksta arī par mazajiem uzņēmumiem, kas nav valsts vai vismaz reģionāla mēroga, bet ir noteiktā novada uzņēmēji, kuru pakalpojumus izmanto vietējie iedzīvotāji. "

Rosina grozīt vairākus likumus preses, pašvaldību un reklāmas jomā

Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne nepiekrita komisijas sēdē vairākkārt izskanējušam argumentam, ka ir pašvaldības, kurās pastāv informācijas vakuums. Viņa apgalvoja – tur, kur ir informācija, vietējie mediji to arī atspoguļo.

Kas ir cēlonis esošai situācijai? Vairāki komisijas sēdes dalībnieki norādīja uz nepieciešamību grozīt likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem". M.Kaprāns uzsvēra, ka arī pašvaldību izdevumi ir uzskatāmi par plašsaziņas līdzekļiem, lai gan neatbilst mediju principiem par neatkarību.

Šobrīd, lai kaut kas tiktu uzskatīts par mediju, tam saskaņā ar likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 2.pantu būtu jāiznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos un tā vienreizējai tirāžai jāpārsniedz 100 eksemplāru. Tādējādi arī šie pašvaldību izdevumi, atbilstoši likumam, tiek uzskatīti par medijiem. Turklāt, kā norāda Kultūras ministrija, Latvijā ir 44 pašvaldības, kurās iedzīvotājiem tiek piedāvāti tikai pašvaldību izdevumi, bet neiznāk citi mediji.

A. Rožukalne norādīja uz vairākiem priekšlikumiem problēmas risinājumam. Viņa piekrita, ka ar likumu ir jānosaka, ka pašvaldībai nedrīkst piederēt plašsaziņas līdzekļi, norādot arī to, ko nozīmē pašvaldības pienākums informēt sabiedrību, jo privāts komersants nevar konkurēt ar valsti. "Tas nozīmē, ka pašvaldības nedrīkst veidot kapitālsabiedrības un dibināt medijus jau tagad. Pašvaldības drīkst dibināt kapitālsabiedrības tikai tad, ja teritorijā nav neatkarīga komersanta, kas piedāvā šādu pakalpojumu."

Nobeigumā Žurnālistu asociācijas vadītāja piebilda: kamēr Latvijā ir saasinājies jautājums par reģionālās preses dzīvotspēju, tikmēr citās valstīs jau likumā ir ierakstīts, ka pašvaldībām vietējie sludinājumi un informācija reģionālajos medijos jāpublicē par maksu. Tādējādi pašvaldība savu informāciju iedzīvotājiem sniedz mediju pielikumā, bet medijs savukārt ir ieinteresēts un domā, kā sasniegt visus iedzīvotājus.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv