FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Starptautiskās tiesību normas ļauj skaidri identificēt kritērijus, pēc kuriem atšķirt naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Tie ir – izteikumu saturs, konteksts, kādā tie pausti, cik tie ir aizskaroši un publiski pieejami, to galvenais mērķis un citi. Svarīgi visus minētos kritērijus vērtēt kopsakarībā, nevis katru atsevišķi. Turklāt subjektīvi aizskarošs mākslas darbs uzreiz nenozīmē naida runu.
Izmantojot naida runas vērtēšanas kritērijus, tiesībsargs veica analīzi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Ukrainas mākslinieku grupas “TIGOIS project” laikmetīgās tēlniecības un gleznu izstādē “Mēs uzvarēsim! Переможемо!” izvietotajam plakātam, uz kura lasāms vēstījums: “Pусский оккупант. Лучшее удобрение” (tulkojums latviešu valodā – “Krievu okupanti. Labākais mēslojums”). Sūdzības iesniedzēja skatījumā minētais darbs bija aicinājums uz genocīdu, nogalināšanu, kā arī tieši draudēja viņa dzīvībai.
Tiesībsargs atzīst – jebkāda atšķirīga mākslas darba interpretācija var būt potenciāli subjektīvi aizskaroša un ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu, it īpaši karadarbības laikā. Tomēr, respektējot mākslas un jaunrades brīvību, izstādes kopējo politisko kontekstu saistībā ar karadarbību Ukrainā, izstādes autoru izcelsmi un izstādes mērķi, tiesībsargs secināja, ka attiecīgajā situācijā nav pārkāptas vārda brīvības robežas, un nekonstatēja naida runu konkrētajā Ukrainas mākslinieku izstādē.
Satversme aizsargā mākslinieciskās, citādas jaunrades, vārda un izteiksmes brīvību. Šīs brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka vārda brīvībai ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas šokē un aizskar sabiedrību vai tās daļu.
Vārda brīvībai ir ļoti plašas robežas, un tā aizsargā arī tādas idejas, kas šokē un aizskar sabiedrību vai tās daļu.
Visizplatītākā definīcija jēdzienam “naida runa” ir iekļauta Eiropas Padomes rekomendācijā, kurā norādīts, ka tā pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu. Tā ietver arī citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, rodas no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
Turklāt ANO un ECT normas ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem naida runu norobežot no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Šos kritērijus veido: izteikumu saturs, ievērojot, kā tos uztvertu neitrāls lasītājs; teksta vērtējums kopumā; konteksts, kādā izteikumi pausti (tostarp, vai izteikumi izdarīti uz saspīlēta sociālā un politiskā fona (piem., politisks saspīlējums, bruņots konflikts, karš)); izteikumu publiskums; aizskāruma pakāpe (tai skaitā potenciāls rezultēties ar sliktām sekām; vai tie var izraisīt tiešu/netiešu vardarbību, naidu, neiecietību); autora mērķis un ietekme uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Svarīgi visus iepriekš minētos kritērijus vērtēt kopā, nevis tikai kādu kritēriju atsevišķi.
Analizējot Ukrainas mākslinieku grupas “TIGOIS project” izstādē izvietotos eksponātus, no 60 izstādītajiem darbiem īpašu uzmanību ir izpelnījies plakāts, kas vizuāli konfrontē skatītāju ar karadarbības vardarbības sekām – cilvēku nāvi un to, kā karalaukā nomirušā cilvēka līķis neizbēgami kļūst par mēslojumu. Vienlaikus attēlu pavadošais apgalvojums ir pausts provocējošā veidā, norādot, ka “krievu karavīrs ir labākais mēslojums”. Tomēr neitrālam skatītājam konkrētais darbs raisītu asociācijas ar karadarbības sākumā 2022. gada februārī pieredzēto kādas Ukrainas civiliedzīvotājas uzsākto protesta akciju, piedāvājot Krievijas Federācijas karavīriem saulespuķu sēklas, lai pēc nāves viņu vietā augtu saulespuķes.1 Attiecīgi saulespuķes ir kļuvušas par Ukrainas pretestības simbolu.
Šāds apgalvojums situācijā, kad to ir paudis Ukrainas mākslinieks, uztverams kā atbalsts Ukrainas pretestībai pret Krievijas Federācijas īstenoto karadarbību Ukrainā.
ECT praksē uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, ko nepieciešams izvērtēt naida runas lietās, ir vēsturiskais, politiskais un sociālais konteksts, kādā izteikumi pausti. Krievijas uzsāktais karš, uzbrūkot Ukrainai, ir saņēmis gandrīz vienprātīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Publiskajā telpā atrodams liels daudzums informācijas par Krievijas armijas pastrādāto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Izmantojot digitālās ierīces, visus nodarījumus iespējams fiksēt un nekavējoties izplatīt internetā, tādēļ šī informācija sasniedz milzīgu skaitu cilvēku visā pasaulē. Tādējādi brutālos pārkāpumus nav iespējams noslēpt.
Saskaņā ar ANO datiem kopš kara sākuma 2022. gada 24. februārī līdz 2023. gada 30. jūnijam Ukrainā nogalināti 9 177 civiliedzīvotāji, savukārt 15 993 civiliedzīvotāji ir tikuši ievainoti.
Kopumā par karadarbības upuriem atzīstami 25 170 Ukrainas civiliedzīvotāju.2 Savu nosodījumu paudusi arī Latvijas valdība.3
Ukrainas mākslinieku izstāde tika izstādīta publiskā vietā, kas bija brīvi pieejama privātpersonām. Tāpat arī ažiotāža, kas radās saistībā ar izstādīto darbu, palielināja cilvēku skaitu, kuri uzzināja par konkrēto mākslas darbu.
Savukārt vērtējot mākslas darba aizskāruma lielumu, jāņem vērā, ka tas bija tikai viens no 60 mākslas darbiem izstādē. Jāuzsver, ka izteiksmes un mākslas brīvība ir būtiski aizsargājama cilvēka tiesība. Tie, kuri rada, izpilda, izplata vai eksponē mākslas darbus, veicina ideju un viedokļu apmaiņu, kas ir nozīmīga demokrātiskai sabiedrībai.4 Vienlaikus, vērtējot mākslinieciskās jaunrades ietekmi uz sabiedrību, jāņem vērā, ka māksla ir uztverama un interpretējama caur katra indivīda personisko uztveri, kuru veido konkrētā indivīda pieredze, uzskati un vērtības.
Līdz ar to cilvēki atšķirīgi reaģē uz katru mākslas darbu, tas ir normāli un atbilst mākslas uzdevumam – izaicināt cilvēku patstāvīgi domāt, analizēt, vērtēt.
Attiecīgi izvēlētā mākslas valoda, ņemot vērā gan politisko kontekstu, gan autora mērķi, mazina iespējamo aizskāruma pakāpi.
Skaidrojot konkrētā darba izstādīšanu publiskajā vidē, LNB norādīja, ka redzamais plakāts ir viens no mākslas darbiem, kas pauž ukraiņu mākslinieku attieksmi pret Ukrainā notiekošo karu un vardarbīgo okupāciju. Darbs ir Ukrainas mākslinieka reakcija uz Krievijas pašreizējo agresiju Ukrainā mākslas metaforas valodā.
Attiecīgi secināms, ka autoru mērķis ir bijis vērst sabiedrības uzmanību notiekošajai karadarbībai un iestāties pret okupējošo spēku īstenoto vardarbību Ukrainā.
Ukrainas mākslinieku izstādes izraisītā rezonanse sabiedrībā norāda, ka neizbēgami atšķirīgā mākslas darba interpretācija ir negatīvi ietekmējusi dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu. Sūdzības iesniedzējs ir subjektīvi uztvēris izstādē pausto vēstījumu, proti, nevis kā atbalsta paušanu Ukrainas bruņoto spēku centieniem atvairīt Krievijas īstenoto uzbrukumu, bet kā vispārīgu vēršanos pret krievu tautības cilvēkiem. Lai gan atbildīgās institūcijas ir skaidrojušas konkrēto mākslas darbu mērķi, tādā veidā mazinot bažas par iespējamu vēršanos pret cilvēkiem to etniskās izcelsmes dēļ, konkrētais gadījums cita starpā atspoguļo, cik politiski jutīgi ir etniskās piederības jautājumi Latvijas sabiedrībā.
1Ukrainian woman offers seeds to Russian soldiers so 'sunflowers grow when they die' – video. The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/video/2022/feb/25/ukrainian-woman-sunflower-seeds-russian-soldiers-video#:~:text=A%20woman%20is%20being%20hailed,a%20metre%20from%20the%20soldier.
2ANO publicētā informācija par karadarbības upuriem pieejama: Ukraine: Civilian casualties – 24 February 2022 to 30 June 2023 | OHCHR.
3Ārlietu ministrija par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/arlietu-ministrija-par-krievijas-iebrukumu-ukraina?fbclid=IwAR0Dotw-xqt7ptwAO1B1RIuWXiPZhGEs8Ou9QvC1dYKwQLnNLQF2wSjFXhM.
4ECT 1976. gada 7. decembra sprieduma lietā “Handyside pret Apvienoto Karalisti” (iesnieguma nr. 5493/72) 49. rindkopa.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
