Pozitīvi tiek vērtēta ciešā Baltijas valstu sadarbība nodarbinātības jomā, kas balstīta uz praktiskās informācijas apmaiņu un atbalstu ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā klientiem. Pateicoties Latvijas valsts simtgades pasākumiem, īpašu uzmanību piesaistījām tam, cik atšķirīga ir nodarbinātība Latvijā, akcentējot izaugsmes iespējas un radošumu, kas ir ļoti svarīgs darba tirgus aspekts.
2018. gadā ES dalībvalstīs situācija nodarbinātības jomā norāda uz pozitīvām tendencēm – pieaug jaunu darbvietu izveide, ir nodarbināti vairāk nekā 239 miljoni ES iedzīvotāju. Nodarbināto aktivizācija ES darba tirgū pārsniedz Amerikas Savienoto Valstu rādītājus. Kā uzsvērusi Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Tīsena: “Šī brīža situācija ir labvēlīga tam, lai mēs vairāk ieguldītu sabiedrībā, savos cilvēkos, nākamajās paaudzēs.”
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šī gada rudenī sasniedza 2008. gada novembra bezdarba līmeni – 6,1%, savukārt nākamgad vidējais bezdarba līmenis ir prognozēts 5,9%. Šogad būtiski palielinājies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto vakanču skaits, septembrī bija reģistrēta 24 181 vakance.
Notiek aktīva sadarbība ar darba devējiem, lai pēc iespējas rastu darba devējiem atbilstošu darbaspēku. Ir palielinājies to uzņēmēju īpatsvars, kas izvēlas bezdarbnieku praktisku apmācību savā uzņēmumā un bezdarbnieku apmācību pēc pieprasījuma, tādējādi sekmējot darba devēja iesaisti darbinieka profesionālajā izaugsmē jau no pašiem pirmsākumiem. Tiek nodrošināts arī individuāls atbalsts bez darba esošām personām pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū vai pilnveidot savas prasmes, lai tās atbilstu darba tirgus prasībām.
Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta radītās izmaiņas skar katru no mums un ietekmē dzīves kvalitāti. Ražošana arī Latvijā kļūst aizvien automatizētāka, robotizētāka un digitālāka. Vienlaikus mainās arī sabiedrības prasības pret dzīves vides un arī savas darbavietas vides kvalitāti, tostarp attālinātais darbs, darba un privātās dzīves līdzsvars kļūst aizvien aktuālāks.
Darba devējiem aizvien biežāk rodas jautājums – kuru darbu kad digitalizēt, nodot mākslīgā intelekta iespējām, bet kuru atstāt tikai cilvēkresursu ziņā? No digitalizācijas procesa darba tirgū nevar izvairīties, taču būtiski ir savlaicīgi šim procesam sagatavoties, un tas ir izdarāms tikai sadarbībā ar darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī sociālajiem partneriem, pēc iespējas precīzāk konstatējot, kāds atbalsts nepieciešams, lai jaunās nepieciešamās prasmes varētu apgūt.
Jāņem vērā arī sabiedrības novecošanās aspekts, par kuru tiek runāts katrā nodarbinātības dienestu pasākumā Eiropā – kā kvalitatīvi pagarināt darba mūžu, lai sekmētu valsts ekonomisko izaugsmi, un kā koncentrēties uz darba tirgum nepieciešamo prasmju un iemaņu attīstību visa mūža garumā.
Neskatoties uz to, ka, attīstoties modernajām tehnoloģijām, daudzās profesijās ar laiku cilvēkresursus draud aizstāt tehnoloģijas, divas trešdaļas Baltijas valstīs strādājošo uzskata, ka tehnoloģiju attīstība un automatizācija vismaz tuvākajā laikā viņu profesiju tieši neietekmēs.1 Taču, izvērtējot darba devēju prasības dažādām profesijām, reģistrējot vakances NVA, ir novērojams, ka pieprasījums darba tirgū pēc digitālajām prasmēm ienāk aizvien straujāk arī vienkāršajās profesijās.
Eiropas Savienībā notiek diskusija par nākotnes nodarbinātību un tās dažādajām formām, un tā attiecas arī uz sociālo aizsardzību un drošību, izglītības un apmācības sistēmu, tādēļ sociālajiem partneriem šajās diskusijās ir nozīmīga loma.
Sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību esam sākuši īstenot preventīvu projektu, lai palīdzētu darba devējiem pilnveidot gados vecāku nodarbināto (vairāk nekā 50 gadus veci) darba vidi, kas sekmētu šo darbinieku palikšanu darbā un nodrošinātu kvalitatīvāku darba izpildi. Projekta ietvaros atbalsts tiek sniegts arī nodarbinātajām personām ar iespēju uzlabot savu veselības stāvokli. Šai sadarbības formai līdzīgas būs ļoti nozīmīgas turpmāk, lai sadarbības rezultātā rastu jaunus atbalsta pasākumus ne tikai bezdarbniekiem, bet arī darba tirgū esošām personām.
1 “Swedbank” Finanšu institūta pētījums, papildu informācija – https://www.manasfinanses.lv/
