Ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā plānots aizliegt Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgās produkcijas izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija. Šādu aizliegumu plānots ieviest līdz 2025. gada 1. jūlijam. Latvija būs pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas spērusi šādu soli.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 20. februārī skatīja divus priekšlikumus par Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma grozījumiem – piecu Nacionālās apvienības (NA) deputātu janvāra vidū Saeimā iesniegtos priekšlikumus un alternatīvu likumprojektu, kuru izstrādājusi Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar vairākām citām ministrijām, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Saeimas Juridisko biroju.
NA priekšlikums paredz papildināt Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 8. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka ir aizliegta lauksaimniecības produktu un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegāde no Krievijas un Baltkrievijas.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere norādīja, ka tiesību normām, kuras tiek pieņemtas, ir jāatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un Satversmei. “Aizliegums importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas skartu ļoti daudzus komersantus Latvijā – pārvadātājus, lauksaimniekus u. c. Ir jārespektē viņu tiesiskā paļāvība,” uzsvēra D. Meistere.
Viņa aicināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju noraidīt NA deputātu iesniegto likumprojektu, jo tas neatbilst ne Latvijas starptautiskajām saistībām, ne Satversmei.
Savukārt atbilstoši ZM piedāvātajai likuma redakcijai, lai aizsargātu Latvijas sabiedrības drošību (publiskās intereses, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), jāaizliedz Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas vai no citām trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija.
Ar ievešanu jeb importēšanu Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.
Ministru kabinetam 14 dienu laikā no grozījumu spēkā stāšanās dienas būs jāizdod noteikumi, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā ir aizliegts.
Tāpat Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam būs jāiesniedz Saeimai ziņojums par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un, ja nepieciešams, jāpiedāvā Saeimai grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos.
“Līgums par Eiropas Savienības (ES) darbību skaidri noteic, ka kopējā ES tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES kompetence.
Līgums paredz kopīgus importa noteikumus un nosaka vispārīgos principus par brīvu preču apgrozību, tostarp arī no trešajām valstīm. Tomēr valstis var noteikt izņēmumus.
Dalībvalstīm nav liegts pieņemt vai piemērot aizliegumus, kas tiek noteikti, pamatojoties uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem,” deputātiem skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja.
D. Meistere uzsvēra, ka tieši šie apsvērumi ietverti ZM piedāvātajos Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma grozījumos. “Tajos ir skaidri nodefinēts, kāpēc ir paredzēts konkrētais aizliegums. Pirmkārt, lai aizsargātu publiskās intereses, t. i., sabiedrisko drošību un labklājību un citu personu tiesības, ar to domājot lauksaimnieku intereses. Tie ir trīs fundamentāli leģitīmie mērķi, kas atļauj noteikt aizliegumus vai tiesību ierobežojumus.”
Pēc Saeimas Juridiskā biroja vadītājas domām, ZM izstrādātā likumprojekta pieņemšana ir labs pirmais solis, lai turpinātu sarunas ar Baltijas valstīm un ES institūcijām un nākotnē vienotos par kopīgiem tiesiskajiem ierobežojumiem.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 20. februārī atbalstīja ZM izstrādāto likumprojektu izskatīšanai uz pirmo lasījumu Saeimas sēdē 22. februārī.
Jautājums par aizliegumu importēt graudaugus no Krievijas ir ticis aktualizēts jau ilgāku laiku. Janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudaugu importu Latvijā.
Latvija ir otra lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas, Budžeta un finanšu komisijā 20. februārī atzina ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. Trešajā vietā ir Nīderlande, tad seko Vācija un Itālija.
Latvija 2023. gada pirmajos 10 mēnešos importēja 12% jeb 280 miljonus eiro no kopējās Eiropas Savienībā importēto Krievijas lauksaimniecības produktu vērtības, liecina “Eurostat” dati.
90% no Latvijā importēto Krievijas lauksaimniecības produktu vērtības veidoja četras produktu grupas: 44% – lopbarība (rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstums lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, rauši no sojas pupām un citi produkti), 24% – graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, 14% – galvenokārt zirņi, 8% – galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes.
ZM skaidro, ka “Eurostat” atspoguļo datus par importu Latvijā 2023. gada pirmajos desmit mēnešos, nenorādot saņēmējvalsti.
Savukārt VID Muitas pārvaldes dati par pilnu 2023. gadu liecina, ka pērn no Krievijas importēto lauksaimniecības un lopbarības produktu (kuru saņēmējvalsts bijusi Latvija) kopējā statistiskā vērtība ir 262 397 070 eiro – divreiz vairāk nekā 2021. gadā, kad tika importēti produkti 122 716 632 eiro vērtībā.
ZM statistika liecina, ka pēdējos trijos gados Latvijā no citām trešajām valstīm nav tikuši importēti lauksaimniecības un lopbarības produkti ar Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmi. Taču ir svarīgi nostiprināt šādu normu likumā, lai novērstu to, ka Krievija un Baltkrievija nākotnē savu produktu eksportam sāk izmantot citas trešās valstis, uzsver ZM.
Šobrīd Latvija spēj sevi nodrošināt ar svarīgākajiem lauksaimniecības produktiem, norādīts ZM izstrādātā likumprojekta anotācijā. 2022. gadā pašnodrošinājuma līmenis virs 100% sasniegts graudaugiem (328%), liellopu gaļai un tās produktiem (219%), olām un olu produktiem (162%), pienam un piena produktiem (133%), aitu un kazu gaļai (119%).
Krievijai ir bijušas ļoti labas graudaugu ražas, un tā cenšas pēc iespējas vairāk eksportēt lauksaimniecības produktus, lai izvairītos no iekšzemes piedāvājuma pārpalikuma, norādīja D. Freimane.
Lai pārvietotu lielu daudzumu graudaugu, īpaši kviešus un kukurūzu, Krievija veicina eksportu ar zemām cenām.
Līdz ar to Latvijas lauksaimniecības sektors piedzīvo būtiskus zaudējumus. 2023. gadā lauksaimniecības nozaru izlaides vērtība ir samazinājusies par 22%, savukārt graudaugu vērtība kritusies par 37%. ZM ieskatā nevajadzētu pieļaut, ka lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latviju padara atkarīgu no agresorvalsts.
Saeimas deputāts Artūrs Butāns komisijas sēdē vēlējās zināt, cik liela daļa no atmuitotās produkcijas paliek Latvijā un cik liela daļa tiek aizvesta tālāk uz citām ES dalībvalstīm. D. Freimane norādīja: ņemot vērā graudaugu un to produktu ražošanas un patēriņa bilances, secināts, ka 1,4% no Krievijas importēto graudaugu paliek Latvijā, bet pārējais apjoms tiek izvests no Latvijas. ZM nav pieejami šādi dati par lopbarību.
Atbildot uz A. Butāna jautājumu, vai likuma grozījumi vēršas tikai pret 1,4% Krievijas graudaugu produkcijas, ZM pārstāve norādīja, ka likumprojektā paredzētais aizliegums attiecas tikai uz produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, kas tālāk tiek vesti uz ES. “Koalīcijas vienošanās paredzēja, ka netiek traucēts importa produktu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas uz citām ES dalībvalstīm,” norādīja D. Freimane.
Gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, gan D. Meistere skaidroja, ka regulēt var tikai tādu importu, kura galamērķis ir Latvija. “Nevaram ietekmēt tranzītu uz citām ES dalībvalstīm, tas nebūs atbilstoši starptautiskajām saistībām,” tā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja.
Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības līmenī jautājumu par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa aizliegumu vairākkārt ir aktualizējis zemkopības ministrs Armands Krauze, piedaloties ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmēs. Šis jautājums ir arī pārrunāts ar Igauniju.
J. Reirs norādīja: sabiedrībai ir jāzina, ka, aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu Latvijā, varētu sadārdzināties lopbarība, pieaugt cenas lopkopības un putnkopības produktiem.
Ar Krievijas un Baltkrievijas izejvielām lopbarību var saražot (samazināt pašizmaksu) vidēji par 15–50 eiro tonnā lētāk, norādīts ZM likumprojekta anotācijā.
Tomēr ZM prognozē, ka importa aizliegums būtiski neietekmēs lauksaimniecības un pārtikas nozares uzņēmumus, kuri šobrīd pārtikas un lopbarības vajadzībām izmanto Krievijas izcelsmes graudaugus, jo to klātbūtne Latvijas iekšzemes graudaugu patēriņā ir neliela.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas diskusijās tika atzīts, ka būs grūti izsekot līdzi tam, vai citas valstis produkcijas ražošanā izmanto lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas.
“Ja Lietuva importēs graudus no Krievijas, pārstrādās tos miltos un pēc tam atvedīs uz Latviju, to izkontrolēt būs ļoti grūti,” atzina D. Freimane. “Nevarēs arī pārbaudīt, vai itāļu makaroni ir gatavoti no Krievijas graudiem un ar kādiem graudiem ir barotas Lietuvas vistas, kuru olas ienāk Latvijas tirgū.”
Deputāts Māris Kučinskis vēlējās zināt, kā tiks panākts tas, lai Latvijā netiktu ievesti lauksaimniecības un lopbarības produkti no Krievijas un Baltkrievijas. D. Freimane norādīja, ka par to atbildēs VID Muitas pārvalde, kuras pienākums būs nepieļaut šādu kravu ievešanu Latvijā.
D. Freimane zināja teikt, ka arī Baltijas valstu kolēģi apsver iespēju ierobežot lauksaimniecības un lopbarības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
