Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā atbilstoši Eiropas regulas prasībai plānots veidot ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru (trastu reģistru), kuru uzturēs Uzņēmumu reģistrs. Tomēr izmaiņas, kas samazina slieksni, no kura jāveic klienta izpēte valūtas maiņas darījumos, plānots iestrādāt jaunos NILLTPFN likuma grozījumos.
Priekšlikumus grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā izstrādājusi Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) un Latvijas Banku (LB).
Izmaiņas nepieciešamas, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES nacionālajos tiesību aktos.
Direktīvas 2018/843 31. panta 3.a punkta pirmā, otrā un trešā daļa paredz dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kurai ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo, norādīts likumprojekta anotācijā.
“Ņemot vērā, ka Latvija neatzīst trastus kā jurisdikcija, šāds reģistrs Latvijā netika veidots, bet Eiropas Komisija ir identificējusi, ka tā ir nepilnība, kas jānovērš,” Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 24. oktobrī teica Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas vadītāja Dina Buse.
Kā iestāde, kura veidos trastu reģistru, izvēlēts Uzņēmumu reģistrs (UR), kas jau šobrīd veic patiesā labuma guvēja (PLG) centrālā reģistra funkciju. Turklāt tam ir iespēja apmainīties ar informāciju arī Eiropas Savienības līmenī.
Saistībā ar grozījumiem NILLTPFN likumā Tieslietu ministrija ir izstrādājusi atbilstošus grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas 2. novembrī tika nodoti izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā. Tie nosaka kārtību, kādā UR veido juridisko veidojumu PLG reģistru, kāda informācija tajā tiek iekļauta un kāda ir pieejama publiski.
UR Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Elīna Laganovska 24. oktobra komisijas sēdē deputātus informēja, ka līdz 2025. gadam tiks izveidota sistēma, kas ārvalstu juridisko veidojumu reģistru (trastu reģistru) veidos automātiski, taču patlaban ir plānots manuāls darbs. Lai realizētu ārvalstu juridisko veidojumu reģistra (trastu reģistra) izveidi, UR ir piešķirti 150 000 eiro.
Paredzēts, ka likumprojekts “Grozījumi likumā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” stāsies spēkā vienlaikus ar saistīto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.
Grozījumi NILLTPFN likuma 1. panta piektajā punktā paredz papildināt PLG definīciju, nosakot papildu raksturojošo iezīmi PLG juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem. Pašreiz NILLTPFN likumā nav noteikts pienākums juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) uzturēt un aktualizēt informāciju par juridiskā veidojuma PLG, norādīts likumprojekta anotācijā.
Līdz ar to likumprojektu iecerēts papildināt ar 18.4 pantu, nosakot pienākumu juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) uzturēt un aktualizēt informāciju par juridiskā veidojuma PLG. Par juridiskā veidojuma PLG ir uzskatāms dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs jeb beneficiārs un ikviena cita persona, kura kontrolē juridisko veidojumu.
Lai gan NILLTPFN likuma subjekts atbilstoši normatīviem noteiktos gadījumos veic klienta izpēti (iegūst identificējošu informāciju un informāciju par tā PLG), likumā nav noregulēts pienākums juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) sniegt UR informāciju par juridiskā veidojuma PLG. Līdz ar to NILLTPFN likums tiek papildināts ar 18.5 pantu, kas nosaka pienākumu juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) sniegt UR informāciju par juridiskā veidojuma PLG.
Savukārt, papildinot likumu ar 18.6 pantu, paredzēts noteikt UR funkciju vest juridisko veidojumu PLG reģistru, UR ierakstāmo ziņu par juridisko veidojumu apjomu un to glabāšanas termiņu.
Izskatot likumprojektu uz pirmo lasījumu 24. oktobrī, Finanšu ministrija aicināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju grozīt arī NILLTPFN likuma 11. pantu, nosakot, ka klienta identifikācija tiek veikta tad, ja ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 500 eiro vai mazāku summu, kuru noteicis likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu. Šobrīd summa ir 1500 eiro.
Regulējuma mērķis, pazeminot slieksni un izvirzot prasību uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, veicot valūtas maiņu, ir iegūt vairāk datu/informācijas apstrādei un analītikai.
Lietuvā valūtas maiņas darījumā klienta pārbaudes slieksnis ir 1000 eiro, bet Igaunijā – 1500 eiro.
Piedāvājot pārskatīt slieksni, ņemts vērā vidējais anonīmi veiktā darījuma apjoms valūtu tirdzniecības sabiedrībās (2019. gadā – 306 eiro, 2020. gadā – 393 eiro, 2021. gadā – 450 eiro, 2022. gadā – 409 eiro) un kredītiestādēs (2019. gadā – 263 eiro, 2020. gadā – 350 eiro, 2021. gadā – 534 eiro), minēts likumprojekta anotācijā.
Komisijas sēdē 24. oktobrī Finanšu ministrija skaidroja, ka ir bijušas diskusijas ar nozari un uz otro lasījumu tiks gatavots priekšlikums, lai neuzliktu stingru apakšējo slieksni – 500 eiro –, no kura, veicot valūtas maiņu, nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Vienojoties ar nozari, ir panākts risinājums, proti, klienta identifikāciju varēs veikt atbilstoši konkrētā valūtas maiņas pakalpojuma sniedzēja riska novērtējumam.
No ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu skaidrā naudā kopējā apjoma lielāko daļu veic valūtu tirdzniecības sabiedrības (2019. gadā – 70%, 2020. gadā – 77%, 2021. gadā – 77% un 2022. gadā – 84% no kopējā apjoma).
No valūtu tirdzniecības sabiedrību veiktajiem darījumiem 2021. gadā pēc darījumu kopsummas un skaita anonīmi tika veikti attiecīgi 74,5% un 96,1% darījumu, turpretī 2022. gadā – 69,6% un 92% darījumu. Savukārt kredītiestādēs anonīmi veikto ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu īpatsvars bija ievērojami mazāks (2021. gadā anonīmi veiktie darījumi pēc kopsummas un skaita kredītiestādēs veidoja attiecīgi 6% un 54%).
“Gadā valūtas maiņas darījumi notiek gandrīz 200 miljonu eiro apmērā, tā ir pietiekami liela summa. Tomēr šobrīd Latvijas Banka kā uzraudzības iestāde spēj vērtēt mazāko daļu darījumu – aptuveni 3%,” komisijas sēdē 31. oktobrī sacīja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
Ja noteiktu klienta izpētes slieksni 1000 eiro apmērā, tad skaidrība būtu par 15% darījumu, ja slieksnis būtu 500 eiro, tad aptuveni par 30% darījumu. Galvenās valūtas, kuras maina visbiežāk, ir ASV dolārs, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Krievijas rublis.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks pamatfunkciju jautājumos Paulis Iļjenkovs 24. oktobra sēdē deputātiem uzsvēra: “Priekšlikums par sliekšņa samazināšanu līdz 500 eiro ir skaidrojams ar to, ka šobrīd 92–96% darījumu, mainot ārvalstu valūtu, paliek anonīmi. Tas ir pietiekami riskants pakalpojums, kaut arī nav augsta riska pakalpojums no naudas “atmazgāšanas” viedokļa. Tomēr Latvijā jāņem vērā daži riska faktori. Pirmkārt, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, skaidrās naudas aprite un, otrkārt, pret Krieviju noteiktās sankcijas.”
FID ieskatā klienta identifikācija pie zemāka valūtas darījuma apjoma sliekšņa konceptuāli ir atbalstāma, lai mazinātu anonimitāti. “Taču FID negaida, ka valūtu tirdzniecības sabiedrības klientiem atsaka darījumus. Svarīgi, lai tiktu ievākti dati un, ja ir bijuši aizdomīgi darījumi, par to ziņotu FID,” teica P. Iļjenkovs.
Skatot NILLTPFN likumprojektu uz pirmo lasījumu 24. oktobrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās, ka trastu reģistra izveides mērķis ir saprotams un tā izveide ir atbalstāma, līdz ar to šī regulējuma daļa ir virzāma tālākai izskatīšanai. Taču piedāvāto priekšlikumu par klienta identifikāciju pie zemāka valūtas darījuma apjoma sliekšņa komisija neatbalstīja, jo bija virkne neskaidru jautājumu, uz kuriem regulējuma izstrādātāji nespēja sniegt konkrētas atbildes, piemēram, kāpēc slieksnis ir tieši 500 eiro, cik procentu no identificētajiem klientiem ir bijuši nerezidenti.
Komisija 31. oktobra sēdē nolēma uz pirmo lasījumu Saeimā steidzamības kārtībā virzīt alternatīvu komisijas likumprojektu, kurā nav iekļauti grozījumi par klienta pārbaudi, samazinot valūtas darījuma slieksni. Savukārt Finanšu ministrijai grozījumi 11. pantā jāiestrādā jaunos NILLTPFN likuma grozījumos.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
