Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Latvijas Republikas Satversme garantē strādājošo tiesības uz streiku. Tomēr, ja streiku piesaka tās nozares, kuru ikdienas darbs būtiski ietekmē sabiedrību vai ievērojamu tās daļu, tas sabiedrībā izraisa plašu rezonansi un viedokļu sadursmi. Arī 19. septembrī iecerētais Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) beztermiņa streiks īpašas bažas rada skolēnu un bērnudārzu audzēkņu vecākiem, jo šoreiz tiek pretstatītas skolotāju tiesības uz streiku un bērnu tiesības uz izglītību. LV portāls skaidro, vai tiesības uz streiku var ierobežot, kurām nozarēm šīs tiesības jau ir ierobežotas un nākotnē varētu tikt plānots ierobežot.
Streiks ir viens no kolektīvās rīcības veidiem1, ar kura palīdzību strādājošie var aizsargāt savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās intereses.2 Streika laikā darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi.3
Darbinieku tiesības uz streiku Latvijā garantē Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļas “Cilvēka pamattiesības” 108. pants, kas nosaka, ka “strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību”, Streiku likums, Arodbiedrību likuma 12. pants, kā arī Latvijai saistošās Eiropas Sociālās hartas 6. pants.
Tomēr jāuzsver, ka streiks pats par sevi nevar būt pašmērķis4, jo tas ir pēdējais un galējais līdzeklis strādājošo interešu aizstāvībai gadījumā, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā interešu strīdā. Šāda atziņa ir nostiprināta arī Streiku likuma 3. pantā.
Izmantojot likumā paredzētās tiesības un nespējot rast kompromisu starp LIZDA un Izglītības un zinātnes ministriju, no 19. septembra plānots izglītības nozares darbinieku beztermiņa streiks.
Kā norāda LIZDA, streika pamats ir iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu neievērošana un darba slodzes sabalansēšana. Tomēr iecerētais izglītības nozares darbinieku streiks sabiedrībā tiek uztverts neviennozīmīgi, jo neapmierinātību pauž daļa vecāku, kuru bērni plānotā streika dēļ nevarēs apmeklēt tās izglītības iestādes, kuras plāno piedalīties streikā. Streika ietekmi varētu izjust arī darba devēji, ja to darbiniekiem var būt nepieciešams uz laiku pārtraukt darbu, piemēram, doties bezalgas atvaļinājumā, lai pieskatītu bērnus streika laikā.
Streika ietekmi varētu izjust arī darba devēji, ja to darbiniekiem var būt nepieciešams uz laiku pārtraukt darbu.
“Šī ir kārtējā reize, kad mēs nespējam vienoties par valstiski svarīgu jautājumu risināšanu, kā rezultātā cietīs viens no stūrakmeņiem – mūsu bērnu izglītības kvalitāte. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka aizvadītos divus gadus izglītības process jau tā bija sarežģīts saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem izglītības iestādēs. Esošā situācija nekādi neveicina valsts ilgtspēju,” uzsvēris tiesībsargs Juris Jansons, paužot neizpratni par LIZDA izvēlēto laiku streikam un norādot, ka streikam izvēlētais laiks nostāda izglītības procesā iesaistītos dalībniekus, šajā gadījumā skolēnus un viņu vecākus, nevienlīdzīgā pozīcijā, jo skolotāju intereses tiek aizstāvētas uz bērnu izglītības rēķina, kas, tiesībsarga ieskatā, nav pieļaujams.
Savukārt Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule norādījusi: “Streiks ir tāda forma, kas diemžēl rada neērtības. Tāpēc tas ir streiks. Noteikti vecākiem būs neērtības. Tomēr visās vecāku kopsapulcēs esam pauduši, ka no 19. datuma nenotiks mācību process, ka ir jārēķinās un jādomā, kur likt bērnus, un vismaz no tiem vecākiem, kuri bija vecāku kopsapulcē, daudzi pauda atbalstu un teica, ka mēs esam kopā ar jums.”
“Ļoti labi izprotam izglītības darbinieku akūtās problēmas, taču pašvaldības nostāja streika jautājumā ir neitrāla,” informēja Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa. “Tas ir jautājums, kuru šoreiz savstarpēji risina arodorganizācija un valdība. Ļoti ceru, ka šis streiks tomēr nenotiks un pedagogi tiks sadzirdēti, lai nebūtu jāsper tik radikāls un izmisuma pilns solis,” pauž S. Kļaviņa.
Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga, un nevienu nevar piespiest piedalīties streikā.
Jāuzsver, ka piedalīšanās streikā ir brīvprātīga un nevienu nevar piespiest piedalīties streikā vai arī neļaut tajā piedalīties. Šīs izvēles tiesības ir nostiprinātas Streiku likuma 4. pantā.
Strādājošo tiesības uz streiku nav absolūtas. Satversmes 116. pants skaidri noteic, ka Satversmes 108. pantā ietvertās personas tiesības streikot var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Nosakot kārtību, kādā strādājošie var īstenot savas tiesības streikot, valsts var paredzēt arī šo tiesību ierobežojumus. Tādā veidā valsts gan nodrošina attiecīgo pamattiesību izmantošanu, gan aizsargā citu personu tiesības un pārējās konstitucionālās vērtības.5
Latvijā Streiku likums regulē:
Savukārt Streiku likuma 16. pants nosaka, ka streikot ir aizliegts:
Sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos, kuru darba pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai, arī streika laikā ir jānodrošina darbs minimālā apjomā, darba devējam vienojoties ar konkrētiem darbiniekiem.
Par sabiedrībai nepieciešamajiem dienestiem šī likuma izpratnē atzīstami Streiku likuma 17. panta otrajā daļā uzskaitītie dienesti.
LV portāla infografika.
Izglītības nozare nav iekļauta sabiedrībai akūti nepieciešamo darbu sarakstā, tāpēc pieļaujams, ka streika laikā pilnībā tiek pārtraukts streika dalībnieku darbs. Likums neregulē streika norises ilgumu, tāpēc ir iespējams arī beztermiņa streiks, tomēr no Streiku likuma 4. panta izrietošais streikošanas brīvprātības princips nozīmē, ka streikotāju dalības ilgums streikā var būt atšķirīgs.
Izglītības nozare nav iekļauta sabiedrībai akūti nepieciešamo darbu sarakstā, tāpēc pieļaujams, ka streika laikā pilnībā tiek pārtraukts streika dalībnieku darbs.
Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Renāte Meļķe uzsver: “Katra iestāde, kolektīvs pats pieņem lēmumu, vai streikos visi darbinieki vai daļa no tiem vai nepiedalīsies un turpinās darbu ierastajā režīmā.”
Piemēram, šobrīd izskanējusi informācija, ka Rīgas Teikas vidusskola un Mālpils vidusskola plāno streikā piedalīties vismaz vienu nedēļu. Savukārt S. Kļaviņa uzsvēra, ka gadījumā, ja streiks notiks, izglītības iestādēs, kurās streiko tikai daļa pedagogu, vēl būs jārisina jautājums, kā tiks organizētas mācību stundas. Viens no variantiem ir mācīties attālināti, lai var strādāt tie skolotāji, kuri nepiedalīsies streikā. Otrs variants – saplānot visas mācību stundas tikai kādā konkrētā dienā, kad bērniem būtu jāiet uz skolu.
Arī sabiedrībai nepieciešamo dienestu jēdziens nav absolūts un var būt atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem katrā valstī. Turklāt, ja streika ilgums pārsniedz noteiktu laika periodu, iespējams, ka par sabiedrībai nepieciešamu dienestu sāk uzskatīt kaut ko tādu, kas līdz šim nav uzskatīts par šādu dienestu.6
Piemēram, Ministru kabinets ir piedāvājis paplašināt Streika likuma 16. pantā ietverto streika aizlieguma sarakstu, tajā iekļaujot arī Valsts ieņēmumu dienestu (VID), precīzāk – VID Nodokļu un muitas policijas ierēdņus (darbiniekus) un VID Muitas iestāžu ierēdņus (darbiniekus) –, tādējādi liedzot šo iestāžu darbiniekiem tiesības streikot.
Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1. pantu VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
Finanšu ministrija, kas izstrādājusi Streika likuma grozījumu likumprojektu, norādījusi, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātie veic līdzīgas funkcijas kā Valsts policijas darbinieki, savukārt VID Muitas pārvaldē nodarbinātie veic līdzīgus pienākumus kā robežsargi un šo funkciju pārtraukšana streika gadījumā var radīt draudus valsts, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Tāpat arī uzsvērts, ka VID ieskatā nav iespējams noteikt minimālo darba apjomu (t. sk. atsevišķus amatus), kas varētu tikt veikts streika gadījumā, jo VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes noteikto uzdevumu izpilde tiek nodrošināta nepārtrauktas un savstarpēji pakārtotas struktūrvienību sadarbības rezultātā, tāpēc rosināts noteikt pilnīgu streika aizliegumu šo iestāžu darbiniekiem.
Likumprojekta izskatīšanā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā VID pārstāve Nataļja Sigņejeva uzsvēra, ka likumprojektā izstrādāto grozījumu rezultātā sabiedrība iegūtu lielāku labumu nekā atsevišķas amatpersonas, tāpēc piedāvātais ierobežojums ir samērīgs, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē.
Turpretī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Kaspars Rācenājs uzsvēra, ka LBAS rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka VID sektorā būtu tādas problēmas, kuras būtu jārisina ar galējā līdzekļa – streika – izmantošanu, kā arī pauda, ka pašreizējais Streika likuma regulējums ir diezgan “smagnējs” streika tiesiskās procedūras uzsākšanā un realizēšanā, tāpēc būtu jārunā nevis par papildu ierobežojumu noteikšanu, bet streika procedūras vienkāršošanu, paredzot atbildību darba devējiem, ja streiks tiek traucēts vai ierobežots, nevis paplašinot streikošanas aizlieguma kategoriju.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Daina Ose vērsa uzmanību, ka muitas ierēdņi pilda valstiski svarīgu funkciju un viņu streikošana valsts interesēm var nodarīt būtisku kaitējumu, taču ar piedāvāto Streika likuma grozījumu tiek liegta iespēja streikot ļoti plašam personu lokam, neidentificējot viņu veicamās funkcijas, tāpēc pirms absolūta streikošanas aizlieguma piemērošanas vēl ir nepieciešams diskutēt par amatu nodalīšanas jautājumu.
Ņemot vērā izskanējušos viedokļus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šobrīd uz nenoteiktu laiku atlika minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.
Jāsecina, ka teorētiski arī izglītības nozares darbinieku tiesības uz streiku likumdevējs varētu ierobežot gadījumā, ja streiks sasniegtu tādu ilgumu, kas rada būtisku kaitējumu sabiedrības tiesībām uz izglītību, kuras, tāpat kā tiesības streikot, ir nostiprinātas Satversmē kā vienas no cilvēka pamattiesībām (Satversmes 112. pants).
1 Eiropas Sociālās hartas 6. panta ceturtā daļa.
2 Satversmes tiesas 16.05.2007. spriedums Nr. 2006-42-01.
3 Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 529. lpp.
4 Turpat, 544. lpp.
5 Satversmes tiesas 16.05.2007. spriedums lietā Nr. 2006-42-01.
6 Freedom of Association: Digest of decisions and principles of the Freedom of Association Committee of the Governing Body of the ILO. 5th ed. Geneva: International Labour Office, 2006, p. 119, 122.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
