Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai gan vasaras tveice uz brīdi ir atkāpusies, sinoptiķi sola, ka rudenīgai nedēļai sekos siltāks laiks. Cilvēki, kuri bauda atvaļinājumu, par sauli priecājas, bet tiem, kuriem karstumā jāatrodas biroja telpās, var rasties jautājums, cik īsti karsts drīkst būt darba vietā un kā rīkoties, lai sevi pasargātu no pārkaršanas. Savukārt darba devējam par atbilstošu mikroklimatu ir jāparūpējas jau savlaicīgi, paturot prātā, ka darbiniekam ir tiesības atteikties veikt darbu, ja darba apstākļi apdraud nodarbinātā veselību.
Pieļaujamo maksimālo un minimālo gaisa temperatūru iekštelpās nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Noteikumi paredz, ka darba devējam darba telpās jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai.
Fiziskā slodze ir iedalīta trīs kategorijās:
I kategorija – darbs, kas nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (piemēram, visi garīga darba darītāji, darbs pie dažādām vadības pultīm, darbs, kas tiek veikts sēdus, stāvus vai pārvietojoties, vieglu priekšmetu (līdz 1 kg) pārvietošana – darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 20–280C, gaisa kustības ātrumam 0,05–0,15 m/s.
II kategorija – darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, pastāvīga smagumu (līdz 10 kg) celšana un pārvietošana, metināšana, metālapstrādes darbi) – darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 16–270C, gaisa kustības ātrumam 0,1–0,4 m/s.
III kategorija – smags darbs (piemēram, pastāvīga smagumu (vairāk par 10 kg) celšana un pārvietošana) – darba telpās gaisa temperatūrai jābūt 15–260C, gaisa kustības ātrumam 0,2–0,5 m/s.
Šīs prasības ir obligātas pēc 2010. gada 1. janvāra izveidotām darba vietām, savukārt attiecībā uz darba vietām, kas tika izveidotas pirms tam, šīm prasībām ir ieteikuma raksturs.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzsver, ka atbilstoša ķermeņa temperatūra ir kritiska, lai cilvēks spētu normāli funkcionēt. “Bioķīmiskie procesi, vielmaiņa un hormoni vislabāk darbojas 36,6 C. Tiklīdz esam ārpus šī normālā līmeņa, sākas ķermeņa pārkaršana, kas visvairāk ietekmē centrālo nervu sistēmu. Pārkarsuši cilvēki kļūst miegaini, neuzmanīgi, aizmāršīgi; var sākties arī galvas reiboņi. Ilgstoši atrodoties pārāk karstā vidē, var saasināties sirds un asinsvadu slimības. Jāatzīst gan, ka telpām tas nav tik raksturīgi, bet, strādājot ārpus telpām, tas var iestāties ļoti ātri,” skaidro speciālists. Diennaktī cilvēks nemanot izdala apmēram 800 ml sviedru, karstā laikā izdalīto sviedru daudzums var vairākkārt palielināties, līdz ar to ļoti ātri var notikt ķermeņa dehidrēšanās. Tāpēc svarīgi uzņemt daudz šķidruma.
Lai samazinātu gaisa temperatūru telpā, vairums biroju aprīkoti ar gaisa kondicionieriem. Darba drošības speciālists norāda, ka, tos izmantojot, arī jāievēro piesardzība un mērenība. Kondicionieris ir risinājums, tomēr jāievēro, ka jāizvairās no ļoti straujām temperatūras maiņām. Svarīgi, lai temperatūra tiek samazināta vienmērīgi. Lielākā bēda ir tā, ka mums ir slikta situācija ar kondicionieru izvietojumu; tie bieži ir novietoti nepārdomāti. Ja laukā ir +30 C, ienākot telpā, kondicionieris tiek uzstādīts, piemēram, uz +23 C. Loģiski, lai šādu temperatūru sasniegtu, kondicionieris sākumā pūš krietni vēsāku gaisu. Arī šeit jāievēro mērenība. Nedrīkst ļaut, lai aukstais gaiss pūš virsū,” paskaidro I. Vanadziņš.
Ja paaugstinātu vai pazeminātu gaisa temperatūru telpā cilvēks var sajust itin viegli, citādāk ir ar gaisa relatīvo mitrumu. MK noteikumi paredz, ka gaisa relatīvajam mitrumam jābūt robežās no 30% līdz 70%. Šādus mērījumus veic arī vairums kondicionieru, bet speciāla ierīce relatīvā gaisa mitruma noteikšanai ir higrometrs.
I. Vanadziņš gan uzsver, ka vasarā mūsu klimata apstākļos par neatbilstošu gaisa mitrumu nevajadzētu uztraukties. Tomēr, ja darbiniekam rodas aizdomas, ka gaisa mitrums neatbilst MK noteikumos norādītajām normām, darba devējam būtu jāpieaicina akreditētās laboratorijas mērījumu veikšanai, paskaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa. Pēc šo mērījumu veikšanas un rezultātu saņemšanas nepieciešamības gadījumā darba devējam jāveic pasākumi atkarībā no mērījumu rezultātiem.
Palielināts gaisa relatīvais mitrums apgrūtina siltuma apmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, samazinās sviedru izdalīšanās, turklāt tas veicina mikroorganismu savairošanos. Savukārt zems mitruma saturs veicina elpceļu gļotādas izžūšanu, kā arī statiskās elektrības rašanos. Zema gaisa relatīvā mitruma gadījumā nodarbinātajiem varētu būt sūdzības par sausu ādu un acu kairinājumu, kas ir īpaši būtiska problēma tiem, kas veic darbu birojos. Gaisu iespējams mitrināt, vēdinot telpas, izmantojot speciālus gaisa mitrinātājus vai telpā izvietojot vairāk augu.
VDI, pamatojoties gan uz nodarbināto iesniegumiem, gan veicot preventīvās pārbaudes darba aizsardzības jomā, pārbauda nodarbināto darba vietas. Šajās pārbaudēs, konstatējot darba aizsardzības normu pārkāpumus, arī paaugstinātu gaisa temperatūru darba vietās, kas apdraud nodarbināto veselību, var sastādīt administratīvo aktu ar konkrētu datumu pārkāpumu novēršanai. Gadījumā, ja karstums apdraud nodarbināto veselību, darbaspējas un darba devējs neveic pasākumus to novēršanai, VDI var apturēt atsevišķu darbu veidus.
Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību. VDI ieskatā gadījumos, kad gaisa temperatūra iekštelpās ir kļuvusi par apgrūtinājumu pilnvērtīgam darbam, vispirms būtu ieteicams vērsties pie darba devēja, darba aizsardzības speciālista. VDI ieskatā ir daudzi preventīvie pasākumi, kurus var veikt darba devējs vasaras karstajā laikā, piemēram:
Ja darba devējs nav veicis pasākumus darba apstākļu uzlabošanai, tostarp karstuma samazināšanas pasākumus darba vietā, darbinieks ar rakstisku iesniegumu var vērsties reģionālajā VDI, norādot konkrētu darba vietu un darba apstākļus. Reģionālā VDI, pamatojoties uz iesniegumu, lems par nepieciešamību veikt pārbaudi norādītajā darba vietā.
Ja darba apstākļi, tajā skaitā karstums, apdraud nodarbinātā veselību, tad, protams, darbiniekam ir tiesības atteikties veikt darbu. Arī Darba aizsardzības likuma 18. pantā ir noteiktas nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.
VDI 2019. gadā ir izskatījusi 69 iesniegumus par iespējamiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" pārkāpumiem. No tiem 22 iesniegumos bija norādīti iespējamie pārkāpumi attiecībā uz neatbilstošu mikroklimatu telpā (noteikumu Nr. 359 15. punkts). 2020. gadā līdz šim saņemti 17 iesniegumi par iespējamiem pārkāpumiem, no tiem divi par iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz neatbilstošu mikroklimatu telpā.
