Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Akcīzes nodokļa samazināšana stiprajam alkoholam un attiecīgie grozījumi likumā pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, it īpaši uzņēmējdarbību Latvijas un Igaunijas pierobežā, norādījuši grozījumu sagatavotāji.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Lai glābtu budžetam plānotos un nepieciešamos ieņēmumus no akcīzes degvīnam un citam stiprajam alkoholam, Saeima šonedēļ steidzamā kārtā sāka izskatīt grozījumus likumā, kas pazeminātu likmi par 15%. Ceturtdien grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” pieņēma pirmajā lasījumā, atliekot galīgo lemšanu uz tuvāko Saeimas ārkārtas sēdi.
Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam ir piektdiena, 21. jūnijs, plkst.12.00. Saeima arī atbalstīja priekšlikumu likumprojektu otrajā lasījumā skatīt tuvākajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas Prezidijs.
Latvijas parlaments tādējādi reaģēs uz Igaunijas lēmumu no 1. jūlija pazemināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu, arī stiprajiem. Šādu lēmumu Igaunija pieņēmusi cerībā panākt, lai igauņi pēc alkohola nebrauktu pie kaimiņiem, bet iepirktos un dzertu savās mājās.
Iniciatīvas virzītāji – Saeimas koalīcijas deputāti – šonedēļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, paužot atbalstu šādam solim, aizbildinoši piebilda, ka dara to “ar smagu sirdi”, “grūtu sirdi”, “ar nožēlu”, taču tas būs īstermiņa, nevis ilgtermiņa pasākums, lai pārdzīvotu finansiālo šoku, ko izsauks kaimiņu lēmums.
Kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars: Igaunija ļoti strauji pieņēmusi izmaiņas akcīzes likumā, “tas ietekmē mūsu pierobežas nodarbinātību, mūsu ražotāju un mūsu ieņēmumus valsts budžetā”. M. Bondars piebilda, ka tas noteikti ir īstermiņa risinājums, lai izvairītos no šoka – budžetam un pierobežas iedzīvotājiem.
Oponējot šādam lēmumam, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atgādināja, ka Akcīzes nodokļa likumā komisija virza citus grozījumus, ar kuriem noteiks augstāku akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šie grozījumi ir paredzēti sabiedrības veselības veicināšanai, lai palielinātu šo dzērienu cenas un samazinātos to patēriņš. Tagad – nosakot mazāku likmi stiprajam alkoholam – notiek pretējais.
Savukārt Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa, paužot sapratni par to, ka akcīzes nodokļa pazemināšanas mērķis ir ieņemt vairāk naudas budžetā, kas ir apsveicami, aicināja deputātus padomāt arī par sabiedrības veselību kopumā: “Ja alkohols būs lētāks, tauta vairāk pirks, vairāk dzers, arī latvieši, ne tikai iebraucēji no citām valstīm. Mēs visi zinām, ka alkohols ir galvenais mirstības un arī invaliditātes riska faktors. Mums jau tagad ar pašreizējo akcīzes likmi alkoholam katrs piektais Latvijas iedzīvotājs piedzeras reizi mēnesī vai biežāk. Tas nozīmē, ka, padarot alkoholu lētāku, šī piedzeršanās būs lēta, būs vairāk aknu cirožu, vairāk alkohola psihožu, vairāk sirds asinsvadu slimību. Un, protams, vajadzēs arī vairāk naudas veselības aprūpes budžetā.”
Komisijas diskusijā par veselību un alkoholismu kā traģisku sērgu Latvijā papildu iebildumi tika izteikti par alu, jo tam akcīze netiek samazināta.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš Budžeta komisiju informēja, ka pērn pierobežu tirdzniecība alum bija 15%. Ja tā tiktu izbeigta, ražošana samazinātos par 15%. “Nav saprotams, kādēļ mēs izceļam vienu kategoriju no kopējā konteksta un neattiecinām šo samazinājumu uz produktu, kuru izsenis esam pieņēmuši uzskatīt par nacionālo produktu. Kaut gan [alus] tieši tāpat un vēl vairāk ietekmē pārrobežu tirdzniecību.” Pēc nozares pārstāvja teiktā, alu Latvijā ražo 57 alus darītavas visos novados, tās nodarbina lielu skaitu cilvēku un maksā milzīgus nodokļus.
20. jūnija plenārsēdē deputāti, noklausoties opozīcijas argumentus un kritiku, pirmajā lasījumā nobalsoja par akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam. Grozījumu projekts paredz, ka no 2019. gada 1. jūlija akcīze stiprajam alkoholam būs 1564 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Pašreiz akcīze stiprajam alkoholam ir 1840 eiro.
Grozījumu anotācijā skaidrots: tagadējā akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ir 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma redakciju 2020. gada 1. martā ir paredzēts to palielināt līdz 2025 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Igaunijas parlaments 2019. gada 13. jūnijā ir pieņēmis likumu, kas paredz 2019. gada 1. jūlijā par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem alkoholisko dzērienu veidiem, arī pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas būtiski negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti Latvijā, it īpaši Latvijas un Igaunijas pierobežā. Šīs izmaiņas skar tieši pārējo alkoholisko dzērienu apriti Latvijā. Līdz ar to, lai novērstu negatīvo ietekmi uz Latvijas komersantiem, kas veic darbību ar pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (stipro alkoholu), šobrīd likumā noteikto akcīzes nodokļa likmi pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem nepieciešams samazināt par 15%, nosakot to 1564 eiro par 100 litriem absolūtā spirta.
Ņemot vērā to, ka Igaunijas parlaments pieņēma likumu, kas paredz no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem –, veidosies negatīva ietekme arī uz Latvijas tirgu un līdz ar to uz valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā. Lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likme stiprajam alkoholam būtu jāsamazina vismaz par 15%, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi līdz 32 miljoniem eiro.
Likums pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, it īpaši uzņēmējdarbību Latvijas un Igaunijas pierobežā, norādījuši grozījumu sagatavotāji.
