Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atalgojumu ģimenes ārsta prakse nosaka līgumā, kuru kā darba devējs noslēdz ar darba ņēmēju – māsu un/vai ārsta palīgu.
FOTO: Freepik
LV portālam ir uzdoti jautājumi par to, kā jāmaksā nodokļi ģimenes ārsta praksē nodarbinātajiem. Nereti medmāsas ir neizpratnē par to, kā tiek aprēķināta viņu alga. Medmāsām šķiet – cik valsts piešķir viņu darba samaksai, tik arī viņām jāsaņem neto. Tā nav, jo valsts piešķīrumā iekļauj arī darba devēja sociālo iemaksu daļu.
Uz 2019. gada 1. janvāri valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniedza 1287 ģimenes ārsti, kas noslēguši līgumu par ģimenes ārsta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, LV portālu informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Ģimenes ārstu praksēm ir dažādas uzņēmējdarbības formas – sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), individuālais komersants (IK), darba ņēmējs ārstniecības iestādē u. c. Vairums prakšu ir SIA vai IK.
Ģimenes ārsti var reģistrēties arī kā pašnodarbinātie, un pašnodarbinātais ir arī individuālais komersants. To nosaka likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Pašnodarbināta persona var algot darbiniekus. Atbilstoši Darba likuma 4. pantam darba devējs ir fiziska vai juridiska persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Pienākumi pret darbinieku ir tādi paši kā jebkuram darba devējam, juridiskai personai, kura algo darbiniekus, – saistošs ir arī Darba likums, nosacījumi par atvaļinājumu, slimības naudu, jāmaksā darbaspēka nodokļi.
Pats pašnodarbinātais maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI).
Valsts ieņēmumu dienests LV portālam sniegtā e-konsultācijā ir atbildējis uz ģimenes ārsta jautājumu, kā viņam kā pašnodarbinātajam maksāt algu medmāsai un arī valsts noteiktos nodokļus, kad NVD ieskaita katru mēnesi summu, kurā ir iekļauta medmāsas alga, ja tā ir 600 eiro.
VID skaidrojums: Ja medmāsas alga ir 600 eiro (bruto) un darba devējam (ģimenes ārstam) ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (darba devējs par to ir pārliecinājies VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)), darba algas aprēķins ir šāds:
Darba devēja izdevumi, ieskaitot uzņēmējdarbības riska nodevu 0,36 eiro, ir 744,90 eiro.
Šajā nodokļu aprēķina piemērā nav norādīti iespējamie nodokļu atvieglojumi, piemēram, par apgādībā esošu personu, kā arī neapliekamais minimums, jo katram tas var būt citādi.
Fiziskajai personai ir tiesības uz gada diferencēto neapliekamo minimumu, kuru aprēķina saskaņā ar īpašu formulu, ņemot vērā nodokļu maksātāja kopējo ar nodokli apliekamo gada ienākumu apmēru. Sākot ar 2018. gadu, fiziskai personai ienākuma gūšanas vietā, kurā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēro VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.
Darba devējam (ģimenes ārstam) ir obligāts pienākums katru mēnesi iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā darba devēja ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
No piemērā minētā aprēķina redzams, ka, tāpat kā jebkuram darba ņēmējam, arī medmāsai no bruto algas jāmaksā sociālās iemaksas (11%) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (aprēķina, ietur un budžetā pārskaita darba devējs).
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (VSAOI), ja darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs. 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes tiek novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.
Tātad darba devējs samaksā lielāko sociālo iemaksu daļu. Šai iemaksu daļai darbinieki parasti nepievērš uzmanību, jo tiešā veidā tā uz viņiem neattiecas. Taču jebkurā jomā, kuru finansē valsts, tajā tiek iekļauta arī obligāto sociālo iemaksu summa. Ne tā, kas jāmaksā pašam darbiniekam (11%), bet gan darba devēja likme (24,09%).
Lai skaitļi būtu labāk saprotami, paskaidrosim vēl ar piemēru, kuru LV portālam atsūtīja profesionāls grāmatvedis, lai kliedētu neizpratni par to, kāpēc ne viss valsts budžeta piešķirtais finansējums paredzēts izmaksai algā.
Ja medmāsas alga bruto ir 1000 eiro, tad no tās viņai kā darba ņēmējam ietur VSAOI – 110 eiro (11%), ienākuma nodokli – 178 eiro (20% no 890).Savukārt ģimenes ārsts samaksā darba devēja sociālo iemaksu daļu – 240,90 eiro (24,09%).
Tas nozīmē, ja valsts piešķir konkrētas prakses māsas atlīdzībai naudu, tad piešķīruma summa šajā piemērā ir 1240,90 eiro. Taču medmāsai alga būs 1000 eiro (bruto). Likums darba devējam nosaka pienākumu maksāt par darbinieku konkrēto sociālo iemaksu daļu – 24,09%.
Protams, no bruto algas tiek ieturēts darba ņēmēja sociālais nodoklis (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tiek piemērots neapliekamais minimums un atvieglojumi – kā nu kurai medmāsai pienākas.
Arī pats ģimenes ārsts, tāpat kā jebkurš nodarbinātais, Latvijā gada apliekamajam ienākumam piemēro savu neapliekamo minimumu (ja apliekamā ienākuma dēļ viņam tas pienākas), tāpat piemēro atvieglojumus par apgādājamām personām (ja tādas ir).
Nacionālais veselības dienests piešķir finansējumu ģimenes ārsta prakses darbības nodrošināšanai, un tas sastāv no vairākām pozīcijām – fiksētie maksājumi, piemaksas, maksājumi atbilstoši reģistrēto pacientu skaitam u. c. Tajā skaitā tiek piešķirts finansējums medmāsas un/vai ārsta palīga darbībai. 2019. gadam plānotie līdzekļi vidēji mēnesī ģimenes ārsta praksei ir 1948 eiro šajā pozīcijā.
Kā skaidro NVD pārstāve, māsas un ārsta palīga (feldšera) darbības nodrošināšanas maksājumu ģimenes ārsta darbavietā un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) aprēķina atbilstoši noteiktajai vidējai darba samaksai mēnesī, ņemot vērā ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaitu un palielinot par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.
Tātad, piešķirot finansējumu medmāsas darba samaksai, piešķīruma summā tiek iekļauta arī nauda sociālo iemaksu darba devēja daļas maksājumam. Vispārējā gadījumā tie ir 24,09% no bruto algas. Taču šī summa nav paredzēta kā maksājums medmāsai, bet kā viņas darba devēja sociālās iemaksas, kas viņam ir jāpārskaita valsts budžetā.
NVD pārstāve E. Štālberga norāda, ka gala atalgojumu ģimenes ārsta prakse nosaka līgumā, kuru kā darba devējs noslēdz ar darba ņēmēju – māsu un/vai ārsta palīgu.
Māsa/ārsta palīgs ģimenes ārsta praksē var sniegt arī maksas pakalpojumu vai piedalīties tā sniegšanā atbilstoši prakses maksas pakalpojumu cenrādim. Piemēram, tas attiecas uz maksas vakcināciju, maksas vizītēm, maksas izziņu noformēšanu (lai saņemtu autovadītāja apliecību; veicot veselības pārbaudes darba vajadzībām u. c.).
