Kas jāievēro, lai pirotehnikas lietošana būtu droša

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vairumā gadījumu izsaukumus, kas saistīti ar pirotehnikas izstrādājumu lietošanu, saņem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. “Daudzi šos svētkus bagātina ar krāšņu salūtu, tomēr pirotehnikas lietošanas noteikumu pārkāpšana un pārgalvība var svētku sagaidīšanu pārvērst traģēdijā,” brīdina VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces p.i. Inta Palkavniece.

2016. gadā, dedzinot pirotehniskos izstrādājumus kādas daudzstāvu dzīvojamās mājas balkonā, cieta cilvēks, bet citviet, pirotehniskajiem izstrādājumiem ielidojot balkonā, aizdegās sadzīves mantas un pats balkons. Pagājušā gada nogalē dienests nesaņēma nevienu šāda veida izsaukumu.

NMPD situācija dramatiskāka

“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn cietušo, kas pirotehnikas neuzmanīgas lietošanas rezultātā Vecgada vakarā guva smagas traumas, skaits bija rekordliels – 12 cilvēki,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Rudzīte. Dienesta mediķi slimnīcā nogādāja 11 pieaugušos un vienu bērnu. Kā norāda A. Rudzīte, pagājušajā gadumijā pieaugušie guva traumas, jo uguņošanas laikā neievēroja piesardzību, savukārt desmit gadus vecs zēns guva nopietnu plaukstas traumu, kad istabā mēģināja palaist petardi.

Visbiežāk pirotehnika cietušajiem sprāgst rokās vai trāpa sejā, kājās. A. Rudzīte: “Ļoti bieži traumas ir smagas un var atstāt paliekošas sekas uz turpmāko dzīvi, proti, cilvēki gūst plēstas brūces un apdegumus, sejas savainojumus ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem, redzes traucējumiem, kā arī gūst tādas traumas kā plaukstu bojājumi ar sadragātiem pirkstiem un traumatiskām pirkstu amputācijām, kājas traumas ar lūzumiem u. tml.”

NMPD ieskatā pārsvarā negadījumos vainojama neuzmanība un pārgalvība – rīcība ar pirotehniku alkohola reibumā, atrašanās pārāk tuvu aizdegtai petardei, tās palaišana, turot to rokās, bieži – arī instrukcijas neievērošana (mēģinājums vēlreiz palaist neizsprāgušu pirotehniku vai tās labošana pirms palaišanas, nepareiza tās novietošana, pavēršana pret tuvumā stāvošiem cilvēkiem vai pret ēkām). Kā vēl vienu negadījumu iemeslu A. Rudzīte min pirotehnikas glabāšanu bērniem pieejamās vietās un ļaušanu viņiem palaist raķeti.

Pirotehnisko izstrādājumu klasifikācija

Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijā, kā arī drošuma pamatprasības pirotehniskajiem izstrādājumiem, lai nodrošinātu šo izstrādājumu brīvu apriti, sabiedrisko drošību, cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī patērētāju un profesionālo lietotāju drošību. Minētā likuma 4. pantā sīkāk var iepazīties ar pirotehnisko izstrādājumu klasifikāciju un atbilstības novērtēšanu. Proti, tos iedala noteiktās kategorijās atkarībā no propelenta satura, drošības attālumiem, trokšņa līmeņa un citiem darbības raksturlielumiem un īpašībām.

Kādos gadījumos aizliegts izmantot pirotehniskos izstrādājumus

Saskaņā ar Pirotehnisko izstrādājumu aprites likuma 17. pantu pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot:

• ja tie rada risku cilvēka dzīvībai, veselībai un mantai;

• ja tie nodara kaitējumu videi;
• ja persona ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā;
• ja vēja ātrums pārsniedz 9 m sekundē;
• ja privātīpašuma īpašnieks vai valdītājs nav devis atļauju;
• ja to šāviņi, dzirksteles vai izdedži var krist uz citu privātpersonu zemes, ēkām vai automašīnām;
• telpās, izņemot F1 kategorijas uguņošanas ierīces, ja tā nav trokšņa pirotehnika, un skatuves pirotehniskos izstrādājumus;
• tuvāk par 100 m no ugunsbīstamiem un sprādzienbīstamiem objektiem un to teritorijām, bīstamu vielu un maisījumu ražošanas un uzglabāšanas objektiem, zooloģiskajiem dārziem, zvēraudzētavām un lopkopības objektiem bez to īpašnieku atļaujas, valsts un pašvaldību iestādēm, baznīcām, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm, autoostām, dzelzceļa stacijām, lidostām, pasažieru ostām u. c., ja nav saņemta attiecīgo institūciju atļauja;
• zem elektrības zemsprieguma, augstsprieguma un sakaru līnijām, koku zariem un citiem šķēršļiem, kā arī tuneļos;
• tuvāk par lietošanas instrukcijā norādīto drošo attālumu no tiltiem, dzelzceļa, autoceļiem, ceļu pārvadiem un transporta ceļu sazarojumiem;
• uz ceļu brauktuvēm un gājēju ietvēm, ja nav saņemta vietējās pašvaldības atļauja;
• daudzdzīvokļu māju pagalmos (pirotehniskās raķetes).

Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (LAPK) 181. pants par uguņošanas ierīces vai skatuves pirotehniskā izstrādājuma aprites noteikumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 350 eiro apmērā, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no 70 līdz 700 eiro apmērā, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.