SKAIDROJUMI

Kā nokārtot mājmācību vai mājas apmācību savam bērnam

Laura Studente, LV portāls01.08.2014
"ĪSUMĀ"
  • Mājmācībā vecāki māca savus bērnus mājas apstākļos, bet mājas apmācībā to dara skolotāji.
  • Lai nokārtotu mājmācību bērnam, jābūt reģistrētam skolā, ar kuru sadarbosies bērna vecāki.
  • Mājmācības īstenošana vecākiem jāpamato.
  • Skolai jāinformē pašvaldība par to, ka bērns mācīsies mājmācībā.
  • Vecākiem ar skolu jāsaskaņo, kā notiks mācības un bērna darbu vērtēšana.
  • Ja bērns ilgstoši slimo, viņam ir iespējams nozīmēt mājas apmācību.
  • Bērnam jābūt reģistrētam kāda no skolām, vecākiem jāsaņem ārsta atzinums un jādodas uz pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju.
Lai gan vairums Latvijas bērnu apmeklē kādu no vispārizglītojošajām skolām, ir arī bērni, kas izglītojas mājas apstākļos. Iemesli tam var būt dažādi – veselības stāvoklis, vecāku bažas par bērnu psiholoģisko gatavību vai vēlme piedāvāt alternatīvu izglītības veidu. Atbilstoši mūsu valsts normatīvajiem aktiem bērnu mājās var mācīt gan skolotāji, gan to var darīt arī paši vecāki.
LV portāls skaidro, kā nokārtot mājmācību vai mājas apmācību savam bērnam.

Nosaukumi, kādos tiek dēvēta bērnu mācīšana mājas apstākļos, ir atšķirīgi. Rīgas pašvaldības Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja vietniece Anita Pēterkopa skaidro, ka ar mājas apmācību mēs parasti saprotam gadījumus, kad bērnu mājas apstākļos māca skolotāji, savukārt ar terminu "mājmācība" – kad vecāki paši izvēlas mācīt savu bērnu.

No likumdošanas aktiem un oficiālās valodas ir izlobāms termins "izglītība ģimenē", kas norādīts arī Izglītības likuma 8.pantā, kā viena no iespējamām izglītības ieguves formām, kas atbilst mājmācībai. Savukārt uz tiem bērniem, kuriem ir veselības traucējumi, parasti tiek attiecināta "ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes bērna dzīvesvietā", un tos visbiežāk mājās apmāca tieši skolotāji.

Īstenojot mājmācību, jāsadarbojas ar skolu

Mājmācībai ir raksturīgi, ka vecāki paši ir mājskolotāji saviem bērniem. LV portāls jau ir rakstījis skaidrojumu "Izglītība ģimenē - alternatīva citādi domājošiem";, kurā tiek uzrādīti dažādi mājmācības aspekti. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere norāda, ka pēc ministrijai zināmās statistikas vidēji gadā mājmācībā skolojas 10–15 bērni.

Mājmācību regulē MK noteikumu Nr. Nr.149 ""Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi" 15.punkts, un atbilstoši tiem mājmācību Latvijā drīkst veikt tikai sākumskolā no 1. līdz 4.klasei. Vēlāk bērniem būs jāapmeklē skola.

Lai nokārotu mājmācību:

  • bērnam jābūt reģistrētam vai saistītam ar kādu no savas pašvaldības skolām, lai varētu saņemt konsultācijas;
  • vecākiem jāgriežas ar iesniegumu konkrētajā skolā par mājmācību; skolai šis fakts ir obligāti jāsaskaņo ar pašvaldību;
  • ja bērnam nepieciešama mājmācība fiziskās vai psiholoģiskās veselības problēmu dēļ, jāsaņem ārsta apstiprinājums;
  • vecākiem jāvienojas ar skolu, kā norisināsies savstarpēja sadarbība.

Tādējādi MK noteikumi Nr.149 paredz, ka pēc uzņemšanas izglītības iestādē, pamatojoties uz izglītojamā vecāku rakstisku iesniegumu un saskaņojumu ar pašvaldību, direktoram ir tiesības ar rīkojumu noteikt, ka 1.–4.klases izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu izglītojamais var apgūt ģimenē un par to ir atbildīgi viņa vecāki.

Minētajos MK noteikumos ir arī atrunāts, ka mājmācību var īstenot tikai tādā gadījumā, ja:

  • vecāki pamato, ka izglītojamā veselības stāvokļa dēļ (II, III vai IV veselības grupa, ko apliecina ģimenes ārsta izsniegta izziņa) vai psiholoģisku iemeslu dēļ (izglītojamais psiholoģiski nav gatavs mācībām kolektīvā) izglītojamā mācībām nepieciešami īpaši apstākļi, kurus izglītības iestāde nevar nodrošināt;
  • mājās ir radīti izglītojamā mācībām nepieciešamie apstākļi;
  • vecāki un izglītības iestādes administrācija ir saskaņojuši kārtību, kādā tiek konsultēti vecāki, un kārtību, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtē izglītojamā mācību sasniegumus gadā.

B.Bašķere norāda: izglītības iestādes pienākums ir nepieciešamības gadījumā konsultēt vecākus izglītības programmas apguves jautājumos un pārliecināties, ka bērns apgūst vecumam atbilstošo izglītības standartu saskaņā ar valsts pamatizglītības standartā noteikto, bet vecāku pienākums ir radīt mājās bērna mācībām nepieciešamos apstākļus un nodrošināt izglītības ieguvi bērnam.

Jāņem arī vērā: ja vecāki paši izvēlas skolot savus bērnus, tad šajā gadījumā nedarbojas princips "nauda seko skolēnam". B.Bašķere gan norāda, ka Latvijā vairāk ir tādu vecāku, kas bērniem algo skolotājus, kuri darbojas privātpraksē vai strādā privātajās izglītības iestādēs. Šajā gadījumā var arī runāt par mājas apmācību – B.Bašķere norāda, ka palīdzībā ar skolotāju piesaisti var palīdzēt pašvaldība.

Arī Rīgas pašvaldības Izglītības pārvaldes speciāliste Anita Pēterkopa atzīst, ka pašvaldība parasti neiesaistās, ja vecāki paši vēlas mācīt savu bērnu, jo tā ir vecāku un skolu kopēja sadarbība. "Vecāki tikai māca, bet vērtē pedagogi, un pedagogiem tas ir papildu darbs, par ko var piemaksāt no pašvaldības naudas," skaidro A.Pēterkopa.

Gan IZM, gan Rīgas pašvaldības izglītības darbinieces norāda, ka mājas apmācība Latvijā ir populārāka par mājmācību. Ne katrs vecāks bez atbilstošas izglītības būs pietiekami kompetents, lai mācītu savu bērnu, tāpēc ir jāizvērtē riski vai jānodrošina mājas apmācība.

Ja bērnam ir nopietnas veselības problēmas

Ļoti bieži mājas apmācībā izglītojas bērni ar ilgstošu slimību. Bērnam tiek sniegta iespēja nodrošināt mācības viņa dzīvesvietā vai arī ārstniecības iestādē. Situācijas mēdz būt dažādas – tie var būt gan nopietni fiziskās un garīgās veselības traucējumi, kuru dēļ bērnam piemērotāka ir mājas apmācība visu skolas laiku, gan arī tā var būt kāda mazāk nopietna saslimšana, kas, iespējams, parādījusies jau pēc mācību uzsākšanas un liedz uz ilgāku laiku apmeklēt skolu. Tad pastāv iespēja, ka uz mājām nāk mācību priekšmetu skolotāji.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem mācīšanos mājās var organizēt tādos gadījumos, ja veselības stāvokļa dēļ skolēns ilgāk par mēnesi nespēj apmeklēt izglītības iestādi. Šī procesa kārtību kontrolē MK noteikumi Nr.253. "Kārtība, kādā organizējama ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes". Šādiem bērniem mācības organizē saskaņā ar vispārējās izglītības programmu (tās veidu), pielāgojot to katra izglītojamā individuālajām vajadzībām.

Lai varētu nokārtot to, ka bērns ar ilgstošu slimību mācās mājās:

  • pirmkārt, ja bērns ir sasniedzis obligāto skolas vecumu, tam jābūt reģistrētam kādā no mācību iestādēm;
  • otrkārt, jāsaņem ģimenes ārsta atzinums izziņas formā par bērna veselību;
  • treškārt, jāgriežas savas pašvaldības pedagoģiski medicīniskajā komisijā ar iesniegumu. Vēstuli komisijai raksta arī skola, kurā bērns ir reģistrēts, ar lūgumu konkrētam skolēnam piešķirt mājas apmācību;
  • ceturtkārt, jāgaida pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmums.

 IZM Izglītības departamenta direktores vietniece Baiba Bašķere norāda, ka var būt gadījums, ka vecākiem jau ir ārsta slēdziens par bērna veselības stāvokli, tad tas pie reģistrēšanās ir jāuzrāda un skola attiecīgi lemj par mājas apmācības iespējām un veidu. Tomēr var būt arī tā, ka bērns jau mācās, tomēr skolā konstatē, ka nepieciešams ārsta slēdziens par bērna veselības stāvokli. Tad arī notiek sarunas ar vecākiem un atbilstoši situācijai veikti pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu bērnam mājas apmācību. Uz šo var attiecināt arī gadījumus, kad bērns pēkšņi saslimst vai notiek kāds nelaimes gadījums, kas liedz bērnam fiziski atrasties skolā.

Pamatojoties uz pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, attiecīgās skolas direktoram jānodrošina individuāls izglītības programmas apguves plāns noteiktam termiņam, kas ir atbilstošs skolēna veselības stāvoklim un mācību programmai, kuru tas apgūst. Skolas vadītājs arī norīko pedagogus, kuri norādītajā termiņā attiecīgo mācību priekšmetu māca izglītojamā mājās.

"Vecāki tikai māca, bet vērtē pedagogi, un pedagogiem tas ir papildu darbs, par ko var piemaksāt no pašvaldības naudas."

Tomēr vai visas skolas Latvijā piedāvā iespēju to skolēniem mācīties arī mājās? B.Bašķere skaidro, ka mājas apmācība būtu jānodrošina visām izglītības iestādēm, kas nodrošina obligāto izglītības ieguvi, ja skolā ir reģistrēts bērns, kam šāds izglītības ieguves veids ir nepieciešams. Vecākam nebūtu pašam jāmeklē šādas skolas, bet tikai jāreģistrē bērns izglītības iestādē atbilstoši Izglītības likumam un Vispārējās izglītības likumam.

Ar to, kā praksē tiek risināti šie jautājumi, dalās Rīgas pašvaldības Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja vietniece Anita Pēterkopa. Viņa informē, ka Rīgas pašvaldībā darbojas astoņi ilgstoši slimojošu skolēnu apmācību centri, kas izveidoti dažādās galvaspilsētas skolās. Līdz ar to, kad ir saņemts pozitīvs pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par to, ka bērns var uzsākt mājas apmācību, tad vecāki var doties uz kādu no šīm skolām, kur organizēts speciālais mācību centrs.

Tajā brīdī, kamēr bērns ir ilgstoši slima izglītojamā statusā, viņš maina skolu un uz to brīdi ir konkrētā apmācību centra skolēns. Pedagogi no konkrētās skolas ir speciāli sagatavoti tam, lai bērnu mācītu mājās, respektīvi, viņi ir izgājuši arī noteiktus kursus un jau ilgstoši iet pie skolēniem uz mājām. A.Pēterkopa norāda: ja ir iespēja bērnu nogādāt uz centru, tad skolas piedāvā arī grupu nodarbības atsevišķos priekšmetos, piemēram, informātikā vai mūzikā. Tomēr pamatā bērni mācās mājās. MK noteikumi Nr.253 atrunā arī to, ka bērns var mācīties slimnīcā, ja nav iespējams citādāk.

Pamatojoties uz pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu, izglītības iestādes vadītājs nodrošina individuālu izglītības programmas apguves plānu noteiktam termiņam atbilstoši bērna veselības stāvoklim un izglītības programmai, kuru skolēns apgūst, kā arī norīko pedagogus, kuri norādītajā termiņā attiecīgo mācību priekšmetu māca izglītojamā mājās.

Tomēr, ņemot vērā bērna veselības stāvokli, šādu mācību slodze 1.–4.klasē nedrīkst pārsniegt trīs stundas dienā un sešas mācību stundas nedēļā, bet 5.–12.klasē - četras stundas dienā un astoņas mācību stundas nedēļā.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.253 izglītības iestāde, kurā izglītojamais mācās, nodrošina viņa slimošanas laikā mājās vai slimnīcā mācību priekšmetos saņemtā vērtējuma ierakstīšanu izglītojamā klases žurnālā, kā arī pārceļ viņu nākamajā klasē un izsniedz attiecīgos izglītības dokumentus.

Jāņem vērā, ka izglītojamajiem, izņemot izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācības mājās organizē uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem. Ja minēto termiņu nepieciešams pagarināt, veic atkārtotu izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi.

Savukārt bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, mācības mājās organizē pastāvīgi.
KOMENTĀRI
4
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv