Mākslīgais intelekts ar lielu varbūtību izskaitļo aplokšņu algu maksātājus

Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā “Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz” Latvijas Bankas un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra BICEPS pētnieki iepazīstināja ar mašīnmācīšanās metodi, kas palīdz noteikt, vai konkrētajā uzņēmumā algas tiek maksātas aploksnē.

Latvijā ik gadu tiek noteikts ēnu ekonomikas indekss, kas arī pērn pieauga – 25,5% no iekšzemes kopprodukta. Šī indeksa noteikšanā pētnieki (Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Dr. oec. Arņa Saukas vadībā) izmanto aptaujās un no papildu avotiem iegūtus rādītājus (neuzrādītie darbinieki, neuzrādītie ienākumi, nodokļu politika un administrēšana, aplokšņu algas, kas indeksā arī ir vislielākā daļa “ēnā”).

Ar 90% varbūtību ēnā atrod aplokšņu algas

Mašīnmācīšanās metode atšķiras ar to, ka tās uzdevums ir noteikt, kādās nozarēs, uzņēmumos un kādās darbinieku grupās meklējamas tieši aplokšņu algas. Izmantojot datus par oficiālo algu, cilvēku izglītību, ģimenes stāvokli, darba pieredzi, uzņēmumu finansiālo statistiku, tiek lietots mašīnmācīšanās algoritms, lai no visa informācijas kopuma noteiktu, vai cilvēkam attiecīgajā uzņēmumā ir aplokšņu alga, un arī prognozētu tās apmēru, – jauno algoritmu raksturoja Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis.

Piemēram, oficiālajos datos redzams, ka cilvēks strādā par viesmīli, viņam ir 20 gadu, nepabeigta augstākā izglītība, divu gadu pieredze, un oficiālā alga, kura deklarēta Valsts ieņēmumu dienestā, ir tikai 500 eiro, tātad – minimālā. Ņemot vērā informācijas kopumu, mākslīgais intelekts paredz, ka šim cilvēkam, visticamāk, ir arī alga aploksnē, turklāt tās apmērs varētu būt ap 300 eiro.

Cits piemērs. Būvnieks, 25 gadi, vidējā profesionālā izglītība, 5 gadu pieredze. Oficiālā alga ir 800 eiro. Šādā situācijā arī ir prognozēta aplokšņu alga – 750 eiro apmērā.

Tāpat mākslīgais intelekts ir noteicis arī situāciju, kurā “aploksnes” nav. Piemēram, programmētājs, 30 gadi, maģistra izglītība, 8 gadu pieredze. Oficiālā alga 2500 eiro.

Darbiniekiem ar lielākām algām aplokšņu algu izplatība ir daudz mazāka.

Izmantojot mašīnmācīšanās algoritmu, noteikts, ka aploksnes ir izplatītākas starp mazo algu (500—600 eiro) saņēmējiem. Apmēram divās trešdaļās gadījumu ir kāda slepena piemaksa, un tā ir ievērojama, vidēji līdz 30% pret oficiālo algu.

Ar jauno metodi noteikts, ka mazajos uzņēmumos ar 1 līdz 9 darbiniekiem uz katriem pieciem algas eiro vidēji viens eiro nāk klāt kā aplokšņu piemaksa. Protams, tā nav visos mazajos uzņēmumos, bet tā ir galvenā tendence, piebilst K. Beņkovskis.

Savukārt darbiniekiem ar lielākām algām aplokšņu algu izplatība ir daudz mazāka.

Algoritmā izmantotie dati

Mašīnmācīšanās algoritmā izmantoti administratīvie dati (Valsts ieņēmumu dienestā deklarētās algas, Centrālās statistikas pārvaldes dati, finanšu rādītāji no gada atskaitēm, mēneša dati par preču importu un eksportu, kā arī divas aptaujas – mājsaimniecības budžeta apsekojums un darbaspēka apsekojums). Šie dati ir anonimizēti. Izstrādātā metode ar lielu varbūtību var izskaitļot, kur maksā aplokšņu algas, rezultātus izklāstīja BICEPS pētniece Anna Zasova, sniedzot ieskatu par analīzi, kur koncentrējas aplokšņu algas un kāds ir to īpatsvars Latvijā izmaksātajā atalgojumā pandēmijas priekšvakarā, 2016.—2018. gadā.

Metodes izveidošanai izraudzītas četras nozares – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, transports un būvniecība, kā arī uzņēmumu izlase, par kuriem zināms, vai tajos maksā vai nemaksā algas aploksnēs. Izmantoti arī pieņēmumi, ka uzņēmumi, kuri nemaksā algas aploksnēs, ir Ziemeļvalstu uzņēmumiem piederoši uzņēmumi. Savukārt par uzņēmumiem, kuros maksā aplokšņu algas, pieņemts, ka tajos maksā aizdomīgi zemas algas, ņemot vērā darbinieku izglītību, pieredzi, profesiju u. c.

Modelis norāda uz uzņēmumiem, kuri ar lielu varbūtību maksā aplokšņu algas, jo gandrīz 90% gadījumu var pateikt, vai konkrētais uzņēmums maksā vai nemaksā aplokšņu algas, precizitāti uzsvēra A. Zasova, piebilstot, ka dati ir anonimizēti.

Rezultāti tiek pārbaudīti vairākos soļos. Tai skaitā, analizējot datus par cilvēkiem, kuri maina darbu. Tendence ir šāda –, ja cilvēki pāriet no godīgiem uz negodīgiem uzņēmumiem, viņu deklarētā alga samazinās. Savukārt lielākais algas pieaugums ir tiem, kuri pāriet no negodīgiem uz godīgiem uzņēmumiem.

Ja cilvēki pāriet no godīgiem uz negodīgiem uzņēmumiem, viņu deklarētā alga samazinās. 

Pētniece uzskata, ka šo jauno metodi var izmantot negodīgu uzņēmumu identificēšanai un izmantot kā papildu instrumentu tiem modeļiem, kurus VID jau pielieto.

Četru nozaru izpētē secināts, ka 37% no šo nozaru uzņēmumiem maksā algas aploksnēs un tas skar gandrīz ceturto daļu no šo nozaru darbiniekiem.

Sprunguļi godīgas konkurences riteņos

Maksājot neoficiālas algas, uzņēmumi nenomaksā nodokļus, radot negodīgu konkurenci. Mazie uzņēmumi, izvairoties no nodokļiem, samazina savas darbaspēka izmaksas vidēji par 7%, salīdzinot ar maksātājiem. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem šis procents ir mazāks.

Lielie uzņēmumi ir visproduktīvākie, inovatīvākie, pelnot naudu Latvijas tautsaimniecībai. Tie arī maksā visus vai gandrīz visus nodokļus. Uzņēmumi konkurē par darbaspēka resursiem. Ar tādu politiku mazie spēj pārvilināt darbaspēku no lielajiem. Tas bremzē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, vienu no aplokšņu algu problēmām akcentē K. Beņkovskis.

Kā motivēt iznākt gaišajā zonā

K. Beņkovskis atgādina par vienlaicīgu burkāna un pātagas principa piemērošanu. Motivējoša būtu darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, jo Latvijā tas ir salīdzinoši augsts, pārliekot akcentu uz citiem nodokļiem. Savukārt pātagas principa īstenošanai vajadzētu palielināt Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu audita efektivitāti. Tam varētu noderēt arī mašīnmācīšanās metode aplokšņu algu maksātāju noteikšanai, kas pašreiz darbojas ar 90% precizitāti, bet to varētu paaugstināt arī līdz 95%.

Uzņēmēju pārstāvis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, iesaka izvēles virzienus – ieviest reģionāli viskonkurētspējīgākās nodokļu likmes vai atbilstoši uzņēmuma lielumam vienkāršu nodokļu samaksas sistēmu. Viņaprāt, jāvērtē mazā biznesa loma –, kāda tajā ir nepieciešamība nodrošināt darba vietas, pabarot ģimeni, kāda – piepildīt valsts kasi. Tikko sākot darbību, nodokļu nomaksa kļūst problemātiska. Latvijas nodokļu sistēmai jābūt konkurētspējīgai. Katram uzņēmumam ir sava loma. Lielie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas ekonomiku velk, bet mazajiem ir nepieciešams laiks ieskrieties, tāpēc nodokļiem jābūt vienkāršiem un ne pārāk smagiem, arī mazajiem uzņēmumiem pielāgotiem.

A. Rostovskis uzskata, ka vajadzētu saprast “sāpju slieksni”, pie kura būtiska daļa paliek gaišajā zonā. Viņaprāt, vajadzētu padomāt, kā būtu labāk, varbūt tomēr samazinot nodokļu likmes, nevis tās politiski turēt augstas.

Sociālais atbalsts, kas nākotnē būtu jānovērtē

Vairāk nekā gadu tiek sniegts atbalsts uzņēmējiem, kuriem ir grūtības saistībā ar pandēmiju. Pēc darba devēju iesniegumiem atbalstā jau izmaksāta milzīga nauda – gandrīz 700 miljoni eiro. Kā informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, nozīmīgākais atbalsts bijis nozarēm, kas ir lielākās pēc nodarbināto skaita, – vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, būvniecībai un apstrādes rūpniecībai. Sākotnēji atbalsts sniegts atbilstoši nomaksātajiem nodokļiem, nākamajā periodā tam noteikti izmaksu summas griesti. Līdz ar to atbalsts kļuva vairāk sociāls instruments, un tam nebija lielas saistības ar nodokļu nomaksu. Tādējādi ir notikusi pārdale no tiem, kuri maksājuši, – tiem, kuri nekad nav maksājuši tik lielus nodokļus.

Ieviešot sociālos instrumentus, tiem, kuri nav maksājuši nodokļus vai ne tik lielus nodokļus, tas it kā nav taisnīgi. Taču krīze nav īstais brīdis, lai audzinātu nodokļu nemaksātājus, atzīst I. Jaunzeme, cerot, ka nākotnē tiks novērtēts citu nodokļu maksātāju pienesums tiem, kuri nodokļus maksā mazāk vai nemaksā, un uzņēmēji koriģēs savu uzvedību.

Nodokļi vienādi, bet vieniem tie vienmēr ir par lielu

Atbalsts pandēmijā ir sasniedzis visus. Taču situācijām, kad vienādos apstākļos vienā jomā strādājošie ir atšķirīgi nodokļu maksātāji, ir arī pārliecinoši piemēri pārdomām, I. Jaunzeme ilustrācijai iepazīstināja ar piemēru no ēdināšanas uzņēmumiem.

Ēdināšanas pakalpojumu nozares divu darba devēju salīdzinājums

 Kā redzams, apgrozījums ir gandrīz vienāds, bet atšķirīgs ir atalgojums, nodokļu apmērs un arī dīkstāves atbalsts.

Ēdināšanas pakalpojumu jomā, VID vērtējumā, ir ļoti zema nodokļu maksāšanas disciplīna. Pēc VID aplēsēm, 2020. gadā nozares komersanti nedeklarēja 20,8% no darba algas fonda, nozarei katru gadu nepieciešami vismaz 30 miljoni eiro aplokšņu algu izmaksai.

Ir uzņēmumi, kuri grib mierīgi gulēt un sadarbojas ar VID, ir uzņēmumi, kuri gaida, kad VID ieradīsies, un tad ir gatavi laboties, un arī VID princips ir “Konsultē vispirms”. Un ir trešie, kuri dara visu, lai noliegtu acīmredzamo. Taču, ja VID atbilstoši saviem algoritmiem ir devies uz kādu uzņēmumu, tad portfelis, ko nesam līdzi, ir pietiekami apjomīgs, VID kontroles darbu raksturo I. Jaunzeme.

Nomaksāt savu godīgo daļu

VID ģenerāldirektore diskusijā par nodokļiem atgādināja par godīgu attieksmi pret visiem, kas ir raksturīga labklājības valstīm. Piemēram, Skandināvijā, maksājot nodokļus, tiek domāts par sevi, savu ģimeni un sabiedrību, par to godīgo daļu, kuru iemaksā sabiedrības interesēs. Sociālos pakalpojumus, skolas, ceļus izmanto visi – gan aplokšņu algu saņēmēji, gan tie, kuri godīgi nomaksā savu daļu. Pakalpojumi tiek lietoti, bet par tiem ir samaksājuši citi sabiedrības locekļi. Diemžēl šie uzņēmumi (kas ir ēnu ekonomikā) nenomaksā savu godīgo daļu, un nav runa par pārmaksāšanu, bet to, kas būtu maksājams valsts budžetā.